Britu premjers un policija grautiņu dēļ tiek kritizēti

Saniknoti pat policisti

Kritika par nespēju apkarot nemieru cēlājus arvien skaļāk izskan arī policijas virzienā. Eļļu sabiedrības neapmierinātības ugunī varētu pieliet trešdien britu presē izskanējusī informācija, ka policijai sākotnēji dots rīkojums neiesaistīties sadursmēs ar grautiņu dalībniekiem.

Kā izdevumam "The Times" pastāstījuši informācijas avoti Skotlendjardā, policisti bijuši saniknoti, ka tiem liegts darīt savu darbu un arestēt vandaļus, kas izlaupa un dedzina veikalus.

Lai gan likumsargiem tika dots rīkojums censties novērst grautiņus, tiem bija pieteikts nevienu nemieru cēlāju neaizturēt, bet tikai censties grautiņa dalībniekus identificēt, izmantojot novērošanas kameru materiālus.

Pastiprinājums seko pāris dienas vēlāk

Tikai naktī uz otrdienu, kad nemieri izvērsās aizvien plašākā mērogā, šī taktika tika mainīta un nemiernieku izklīdināšanā iesaistījās bruņutehnika.

Otrdienas vakarā Londonas ielās bija izvietoti aptuveni 16 000 policistu, kas ir teju trīs reizes vairāk nekā iepriekšējā naktī, un viņiem beidzot bija ļauts iesaistīties sadursmēs ar vandaļiem, vēsta mediji.

Lai gan likumsargu pārstāvis atzinis, ka policijas darbībā bijuši vērā ņemami trūkumi, tomēr viņš uzsvēris, ka rīkojums atturēties no sadursmēm nav dots un tikušas izvērtētas visas iespējas nemieru apkarošanai.

Kemerons bija spiests pārtraukt savu atvaļinājumu Itālijā un otrdien atgriezties dzimtenē. Viņš nekavējoties deva rīkojumu naktī uz trešdienu Londonas ielās izvietot 10 000 vīru lielus policijas papildspēkus. Lai gan šāds solis palīdzēja ierobežot grautiņus valsts galvaspilsētā un nakts uz trešdienu Londonā aizritējusi salīdzinoši mierīgi, vardarbīgie nemieri turpinājās Mančestrā, Birmingemā un vēl vairākās Anglijas pilsētās.

Parlamentu atsauc no atvaļinājuma

Parlaments ceturtdien tiks atsaukts no vasaras atvaļinājuma, lai noturētu īpašas debates par grautiņiem, un Kemeronam nāksies pierādīt, ka viņš spēj kontrolēt situāciju brīdī, kad valsti pārņēmušas plašākās nekārtības kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem.

Vairāki kreisi noskaņoti komentētāji šo situāciju pielīdzina bijušā ASV prezidenta Džordža Buša kritizētajai rīcībai traģiskās viesuļvētras "Katrīna" laikā 2005.gadā.

Komentētāji brīdina, ka Kemerona darbs tiks vērtēts pēc tā, cik ilgi grautiņi turpināsies.

Premjeram pārmet nepietiekamu bardzību

Kritiku Kemerons saņēmis pat no paša pārstāvētajiem torijiem, kas savam līderim savukārt pārmet nepietiekamu bardzību. Uz to valdības vadītājs reaģēja, trešdien paziņodams, ka policijai dota atļauja nepieciešamības gadījumā pielietot ūdens lielgabalus. Līdz šim ūdens metēji tikuši pielietoti cīņā pret nekārtībām Ziemeļīrijā, bet Lielbritānijas salā šāda nemieru savaldīšanas metode vēl nav tikusi izmantota.

Trešdien viņš arī atkārtoti nosodīja plašo vardarbību, norādot, ka to izraisījis atbildības un morāles trūkums jauniešu vidū, kā arī "dīkdienību atalgojošā" sociālo pabalstu sistēma.

Noraida iespēju, ka nemieri nabadzības dēļ

Premjerministrs nepieļauj iespēju, ka nemierus rīko jaunieši, kam nav darba un kuri spiesti dzīvot nabadzībā, vai arī, ka grautiņos varētu būt vainojama konservatīvo un liberāldemokrātu koalīcijas veiktā izdevumu apcirpšana.

Kamēr leiboristu līderis Eds Milibends centies neizmantot šo situāciju, lai vairotu savas partijas popularitāti, un uzsvēris, ka nemieru cēlāju rīcībai "nav attaisnojuma", citi viņa partijas biedri savos izteikumos ir daudz asāki.

Milibenda vietniece Herieta Hermena vandaļiem velta asu nopēlumu, taču atzīst, ka "rodas sajūta, ka, pēc jauniešu domām, neviens viņos neklausās".

Līdzīgās domās ir arī bijušais Londonas mērs Kens Livingstons, kurš nākamā gada vēlēšanās cer atgriezties pilsētas vadītāja krēslā.

Londonas mērs Boriss Džonsons mudinājis plašo nemieru kontekstā vēlreiz izvērtēt budžeta samazināšanu policijai.

Grautiņu jau 4 naktis pēc kārtas

Jau ziņots, ka nekārtības un grautiņi, kas Anglijā turpinās jau ceturto nakti pēc kārtas, naktī uz trešdienu pārņēmuši jaunas pilsētas un to laikā gājuši bojā trīs cilvēki, kas centušies aizstāvēt no vandaļiem savus īpašumus.

Īpaši smagi grautiņi notikuši Lielbritānijas trešajā lielākajā pilsētā Mančestrā, kur jaunieši dauzīja veikalu skatlogus un aizdzina fotogrāfus no notikumu vietas, bet Vidusanglijas pilsētās Vestbramidžā un Vulverhemptonā vandaļi dedzināja ēkas.

Otro nakti pēc kārtas vandaļi demolēja veikalus arī Birmingemā, kas ir otra lielākā Apvienotās Karalistes pilsēta.

Policijai izdevies nekārtību cēlājus savaldīt, turklāt jaunie grautiņi ne tuvu nav bijuši tik plaši kā iepriekšējās nakts Londonas nekārtības.

Kā ziņots, grautiņi sākās sestdien Londonā, kad miermīlīga demonstrācija, kuru izraisīja kāda policijas sašauta Totenhemas iedzīvotāja nāve, pārauga vardarbībā.

Kopš sestdienas policija par vardarbību, nekārtību celšanu un laupīšanu visā valstī aizturējusi vairāk nekā 1100 cilvēku.