Pārvaldot tik lielu un nozīmīgu datu apjomu kā Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ir jārēķinās ar visiem riskiem, kuriem tiek pakļauta datu plūsma, un infrastruktūra nedrīkst atrasties tam nepiemērotās vietās, kā tas ir VID gadījumā - namā pašā Rīgas centrā, kas nav īpaši aprīkots un paredzēts datu uzglabāšanai.
Arī no elektroenerģijas padeves drošuma šī vieta ir nepiemērota, pauda datu centra "DEAC" valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.
"Ja tic medijos publicētai informācijai, ka par pamatu sistēmu darbības pārtraukumam 3.augustā ir bijusi ne tikai traucēta elektroenerģijas padeve, bet arī nepiemērota dzesēšanas sistēmu izvēle vai arī kopējā sistēmu noslodzes sadale, tad tas izklausās ļoti nenopietni," uztraucas "DEAC" pārstāvis.
Privātie aicina valsti sakārtot situāciju
"DEAC" ne vienu reizi vien ir aicinājis valsts un pašvaldību atbildīgās amatpersonas sakārtot IT jautājumus budžeta iestādēs, brīdinot, ka līdzīgi gadījumi, kādi jau iepriekš notika ar VID datiem, bet vēlāk prokuratūrā, var arī atkārtoties.
"Izbrīnīja arī Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Alekša Jarocka skaidrojums, ka elektrības padeves traucējumu dēļ Vecrīgā, darbs šodien uz apmēram pusotru stundu bijis traucēts arī Finanšu ministrijas darbiniekiem, tomēr nekādus materiālos bojājumus elektrības padeves traucējumi nav nodarījuši. Jebkura dīkstāve, taču nodara lielākus vai mazākus, bet tomēr zaudējumus," atzīmē Gailītis.
"Es joprojām neizprotu, kāpēc privātās organizācijas, tostarp bankas, kuras, domāju, pret saviem datiem izturas atbildīgi, izmanto Latvijā esošos datu centrus, bet tikmēr katrā ministrijā, aģentūrā, pašvaldībā tiek veidots lokāls datu centrs, turēti cilvēki, iepirkta tehnika, izniekotas telpas," pauž "DEAC" pārstāvis.
Viņa skatījumā, datu plūsma un uzraudzība šodien ir pavisam citāda nekā pirms pieciem vai desmit gadiem. Katru dienu attīstās tehnoloģijas, tiek uzlabotas programmatūras, informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem ik dienu jāpaaugstina sava kvalifikācija.
Valsts nespēj sekot līdzi jauninājumiem
"Valsts iestāde vai privātuzņēmums, kura pamatdarbība ir vērsta citā virzienā, ne fiziski, ne arī ekonomiski nespēj sekot līdzi šīm pārmaiņām. Savukārt datu centru pamatdarbība ir vērsta uz to, lai IT ārpakalpojumus uzturētu pasaules kvalitātes līmenī. Tieši biznesa procesu nepārtrauktības nodrošināšana ir datu centru primārais uzdevums," uzsver Gailītis.
Kā ziņots, šodien ap plkst.14 VID nams Vecrīgā, Smilšu ielā 1, palicis bez elektrības, tādējādi pārkarsuši serveri, kas nodrošina visu Ieņēmumu dienesta informatīvo sistēmu darbību.
VID elektrības padeve bijusi traucēta apmēram stundu. Šobrīd elektrības padeve ir atjaunota, līdz ar to darbojas arī serveru dzesēšanas ierīces un VID izdevies atjaunot informācijas sistēmu darbību, taču Ieņēmumu dienests bažījas, ka sistēmu darbība varētu tikt traucēta.
VID Sabiedrisko attiecību daļā pastāstīja, ka, pazūdot elektrībai, ieslēdzies rezerves ģenerators, taču tā jauda neesot bijusi pietiekama, lai nodrošinātu gan informatīvo sistēmu, gan gaisa kondicionēšanas ierīču darbību, tāpēc serveri atkal automātiski atslēgušies.
Ieņēmumu dienests strādā ar vairākām būtiskām informācijas sistēmām, tādām kā Nodokļu informācijas sistēma (NIS), Datu pārsūtīšanas sistēma (DPS), Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS), Pašvaldību datu bāze (PvDB), SEED - Eiropas Savienības (ES) akcīzes preču apritē iesaistīto personu reģistrācijas datu apmaiņas sistēma, Krimināllietu uzskaites sistēma (KLUS) un Valsts amatpersonu deklarāciju informācijas sistēma (VADIS), kā arī Centrālā muitas informācijas sistēma (CMIS), Datu apmaiņas sistēma starp VID un Lauku atbalsta dienestu (LAVIDAS), Datu noliktavu sistēma (DNS) VID publiskojamo datu bāze (PDB) un citas.
