Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/16/9873910t1h3b4a.jpg)
Laiku pa laikam politiķi izsaka piedāvājumus izmantot savā darbā melu detektorus. Šo zināmo joku neilgi pirms ievēlēšanas izteica arī jaunais Valsts prezidents Andris Bērziņš. Portāls TVNET skaidroja melu detektoru izmantošanas kārtību - izrādās, ka poligrāfus izmanto ne tikai politiķu, bet arī laulāto draugu pārbaudei.
Ģenerālprokuratūrā portāls TVNET noskaidroja, ka prokurori paši melu detektorus neizmanto. Viņi var tikai nosūtīt uz ekspertīzi ar melu detektoru. Pašu ekspertīzi veicot speciāli darbinieki.
Reizi pa reizei policijā izmanto
Savukārt Valsts policijas pārstāve Zane Maskaļonoka TVNET sacīja, ka policijā melu detektorus izmanto "reizi pa reizei". Biežāk ar tiem strādājot Drošības policijā.
Procesa virzītājs var piedāvāt apsūdzētajam, cietušajam vai lieciniekam melu detektoru, taču tas nav obligāti.
Ja apsūdzētais nevēlas izmantot melu detektoru, tas nenotiek.
Taču, ja persona piekrīt, tad rezultāti var tikt izmantoti kā pierādījums tiesā. Tas nozīmē arī, ka ikviens ar šīs pārbaudes palīdzību var aizstāvēt savas intereses, ja nepamatoti tiek turēts aizdomās.
Policijas pārstāve neatklāja, cik daudz cilvēku piekrituši pārbaudei ar melu detektoru un cik no tās atteikušies. Tāpat viņa atturējās no informācijas, vai melu detektori izmantoti lietās, kas saistītas ar politiķiem.
Melu detektorus var izmantot gan Rīgā, gan policijas reģionālajās nodaļās.
Melu detektori - aizvien biežāk
Savukārt poligrāfa eksperts Dr.iur. Uldis Miķelsons portālam TVNET pastāstīja, ka melu detektorus Latvijā pēdējos gados izmanto arvien biežāk. Visbiežāk tos izmanto kriminālprocesos.
Pirms pārbaudes ar melu detektoru cilvēks noteikti tiek informēts par jautājumu loku. Uz speciālista jautājumiem jāatbild vienā vārdā.
To, ka cilvēks melo, var noteikt pēc dažādām pazīmēm, tostarp psihofizioloģiskām izmaiņām.
Melus ļauj atklāt arī verbālā un ķermeņa valoda.
Melu atklāšana ir komplekss pasākums, nepietiek tikai, piemēram, ar cilvēka nosarkšanu vai roku trīcēšanu.
Speciālists uzsvēra, ka ar melu detektoru nevar konstatēt patiesību, taču var noteikt cilvēka atbilžu patiesīgumu.
Apstrīd pārbaudes secinājumus
Miķelsons saskāries ar situācijām, kad melu detektoru ekspertīžu rezultāti tiek apstrīdēti. Ir arī gadījumi, kad cilvēki nepiekrīt pārbaudēm ar poligrāfu. Tam ir dažādi iemesli, bet
lielākajā daļā gadījumu cilvēki nevēlas, lai viņus pieķer melojot.
Viņš uzsvēra, ka melu detektoru izmantošana neatstāj nekādu sliktu ietekmi uz cilvēka ķermeni. Tāpat pārbaudes laikā netiek aizskartas cilvēktiesības un pārkāptas ētikas normas. Atmosfēra neesot aizskaroša un apsūdzoša.
Parasti pārbaude ar melu detektoru ilgst divas stundas un secinājumi ir dažu dienu laikā.
Var pārbaudīt arī bērnus
Pārsvarā poligrāfs tiek izmantots pieaugušo cilvēku pārbaudē, bet ir arī gadījumi, kad to izmanto darbā ar bērniem, piemēram, aizdomās par pedofiliju. Speciālistu darbs ar bērniem gan ir sarežģītāks un noteikti jāiesaista psihologs, citādi rezultāts var nebūt tik ticams.
Visbiežāk poligrāfu lieto dažādos oficiāli virzītos procesos, taču tāpat ir gadījumi, kad melu detektoru izmanto privātpersonas. Piemēram, poligrāfs izmantots nepamatoti atlaista darbinieka aizstāvībai.
Tāpat daži laulātie ar melu detektoru pārbaudījuši savu dzīvesbiedru.
Taču šādu gadījumu skaits nav liels - Latvijā ar to īpaši neaizraujoties.
Miķelsons ar poligrāfu ir pārbaudījis arī vairākus Latvijas politiķus.
Sarunas noslēgumā speciālists akcentēja, ka Latvijas juridiskajā praksē ir ieviesta poligrāfa ekspertīžu veikšana kompleksi ar psiholoģisko diagnosticēšanu, kas ne vien paaugstina rezultātu drošību un ticamību, bet arī sniedz būtisku papildu informāciju par pārbaudīto cilvēku individuāli psiholoģiskajām īpatnībām.
"Ļoti svarīga ir eksperta kvalifikācija, jo aparatūra jau pati nekādus secinājumus neizdara. Iegūto datu pareiza interpretācija galvenokārt ir atkarīga no eksperta kompetences."
Īpaša mājas lapa
Saistībā ar melu detektoru izmantošanu TVNET interesējās arī Drošības policijā. Tās priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa portālam norādīja, ka vispārēju, kā arī padziļinātu ieskatu melu detektora jeb zinātniskā valodā "poligrāfa" darbībā iespējams iegūt resursos atrodamajā mājas lapā.
Tajā lasāms, ka poligrāfa ekspertīzes krimināllietās, civillietās un privātā jomā Latvijā notiek kopš 1998.gada.
Ar poligrāfu var noteikt, vai cilvēks runā patiesīgi vai melo saistībā ar noteiktām darbībām vai situāciju. Tāpat ar melu detektoru var noteikt, vai cilvēkam ir specifiskas zināšanas, kādas var būt tikai notikumā tieši iesaistītām personām.
Latvijā ir tikai trīs sertificēti melu detektoru speciālisti.