Pirmie iespaidi: Hyundai Santa Fe (23)

Santa Fe ir viens no nedaudzajiem modeļiem, kas Hyundai klāstā ir izvairījies no nodēvēšanas atbilstoši jaunajai nomenklatūrai, piemēram, par ixSanta, ix60, ix65 vai tamlīdzīgi. Tam ir saglabāts oriģinālais nosaukums, jo šis modelis aizvien ir populārs visā pasaulē, bet tā vārds un Hyundai zīmols ir kā sinonīmi. Pie tam Hyundai atzīmē, ka Santa Fe pērk kompānijai lojāli cilēki, līdz ar ko nosaukuma maiņa nav nepieciešama. Vai varbūt ar to ir domāts - vēlama?

Lai vai kā, Hyundai ir pārliecināti, ka jaunā Santa Fe uzrunās ne tikai uzticīgos pircējus, bet arī sarūpēs jaunu klientu loku starp cilvēkiem, kuri meklē stilīgu, izskatīgu apvidnieku ar labu cenas un ieguvuma attiecību.

Kad pērn tīmeklī parādījās pirmie jaunā Santa Fe attēli, komentāri par tiem bija visnotaļ pozitīvi. Tagad, kad auto ir redzēts apskatīts un aptaustīts arī dabā, pozitīvā attieksme pret auto vēl vairāk nostiprinās. Auto eksterjers ir ieturēts vienā stilā ar ix35 un ix55, taču kopumā šķiet simpātiskāks, jo Santa Fe nav kastīgās formas - tas drīzāk atgādina augstu universāli. Pie tam atkarībā no tā, kādā leņķī uz auto skatās, kādi riteņi tam uzstādīti, dažbrīd mānīgi šķiet, ka acu priekšā ir kaut kāds konceptauto, nevis sērijveida modelis, kuru ražo un uz visiem pasaules nostūriem izsūta no rūpnīcas Dienvidkorejā.

Salīdzinot ar 2001.gadā izlaisto pirmās paaudzes Santa Fe, kas no mūsdienu skatpunkta vizuāli līdzinās mazliet nenopietnam multeņu varonim, jaunais apvidnieks ar rombos, trapecēs sešstūros un trīsstūros kaltajiem dizaina akcentiem, tai skaitā lukturiem, radiatora režģi, gaisa savācējiem, spoguļu korpusiem, pat ir mazliet futūristisks. Tas atstāj nopietna automobiļa iespaidu, kaut arī nav starp tiem braucamajiem, uz kuriem cilvēki atskatās.

Santa Fe ir konstruēta uz jaunas tehnoloģiskās platformas un ir ieguvusi mazliet sportiskākas virsbūves proporcijas. Jaunais auto ir par 40 mm garāks, par 45 mm zemāks un par 5 mm platāks nekā priekšgājējs, savukārt riteņu bāze ir palikusi nemainīga pie 2700 mm atzīmes.

Kaut arī attālums starp asīm nav mainījies un pasažieru telpai teorētiski vajadzētu būt identiskai, vietas salonā ir vairāk, un tas panākts, pārkārtojot salonu. Tā iegūti par 11 milimetriem augstāki griesti priekšā un vairāk vietas kājām kā priekšā, tā arī otrajā sēdekļu rindā (attiecīgi +38 un +45 milimetri). Vietas priekšējos divos sēdekļos un otrās rindas sēdeklī ir patiešām daudz. Pieļauju, ka, pieregulējot sēdekļa atzveltnes slīpumu lēzenākā līmenī, var bez lieliem iebildumiem nozvilnēt kaut ceļu līdz puseiropai. Vietas starp ceļiem un priekšējā sēdekļa atzveltnēm katrā ziņā ir pietiekami daudz, lai varētu izgāzties arī pusguļus.

To pašu ne tuvu nevar teikt par trešās rindas sēdvietām. Septiņvietīgā Santa Fe bagāžnieka grīdā ielocītie divi sēdekļi it kā nozīmē, ka varēs uzņemt salonā vēl divus cilvēkus, taču jau mēģinājums tajos iekārtoties sagādā vilšanos. Pirmkārt jau piņķerīga ir vidējā sēdekļa bīdīšanas un nolocīšanas procedūra (varbūt vienkārši jālasa lietošanas pamācība). Kad tas tomēr izdodas, ir skaidrs, ka trešajā rindā iekāpt būs grūti. Neiespējami tas nav, taču nosmērēšanās gar sliekšņiem un riteņu arkām ir garantēta, turklāt arī sēdēšana aizmugurē baudu nesagādā. Labi vien, ka šeit ir atsevišķi ventilācijas deflektori, pa kuriem tiek padots svaigs gaiss. Tādēļ principā Santa Fe pat septiņu sēdvietu izpildījumā ir drīzāk piecvietīgs auto ar teicama izmēra bagāžnieku. Standarta konfigurācijā tā tilpums ir 534 litri un, ja noloka arī vidējā sēdekļa atzveltnes, - 1615 litri.

Kā jau jebkurā auto, vispatīkamāk ir ķert autoprieku, un to vislabāk darīt, sēžot pie stūres. Jaunajā Santa Fe vadītāja sēdvieta ir ērta, labi iekārtota. Faktiski jau no pirmās minūtes ir skaidrs, ka varētu braukt kaut uz Berlīni, ja vien degvielas tvertne to ļautu. Pie slēdžu izkārtojuma pierod ātri, un biežāk lietojamās pogas ir ergonomiski ērtā attālumā. Nedaudz viltīgāka ir multimediju sistēmas un konkrētāk - navigācijas sistēma, jo caur skārienjutīgo 7 collu ekrānu bakstāmā izvēlne ar ātrdarbību neizceļas un nevar teikt arī, ka ir intuitīvi saprotama. Visādi citādi, kā ja minēju, - esmu gatavs braukt kaut uz Berlīni vai tālāk.

Interesentu piesaistīšanai Santa Fe jau bāzes izpildījumā ir krietni vien bagātīgāk aprīkots nekā Eiropas ražotāju premium segmenta konkurenti. Cenā gan tas neatspoguļojas, jo pat pilnākā, izmēģinātā Premium versija ar 12 virzienos elektriski regulējamu vadītāja sēdekli, stikla jumtu un lūku, vairumu palīgsistēmu un elektronisko ekstru maksā 43 tūkstošus eiro. Analogi aprīkots bavārietis vai ingolštatietis izmaksās par saviem 30 tūkstošiem vairāk.

Atgriežoties pie aprīkojuma, var atzīmēt, ka Santa Fe ir, piemēram, Felx Steer stūres sistēma ar trim pastiprinātāja atbalsta režīmiem (Comfort, Normal, Sport), automātiskās parkošanās funkcija, ko gan ne reizi neizmēģināju, jo ar acīm, spoguļiem un atpakaļskata kameru pilnīgi pietiek, no kalna nobraukšanas asistents (sarežģītā slīpumā automobili notur ātrumā līdz 10 km/h), aktīvais motora pārsegs, kas sadursmē ar gājēju vējstikla pusē paceļas par 6 centimetriem un palielina triecienu amortizējošo zonu, septiņi gaisa spilveni, tai skaitā viens ceļu pasargāšanai, neapzinātas joslu maiņas brīdinājuma sistēma un citas. No pēdējās pieminētās sistēmas - Lane Keep Assist - gan diži lielas jēgas nav, jo tā gluži tāpat kā citu ražotāju analogi spēj nolasīt tikai labi saskatāmas ceļa apzīmējumu līnijas un pat tādā gadījumā brīdina tikai ar vāji dzirdamu akustisku signālu un lampiņu instrumentu panelī, ko saulainā laikā grūti saskatīt. Citiem vārdiem - uz ceļu jāskatās šā vai tā.

Ekstru klāsts ir gana plašs, turpretī motoru palete ir gaužām pliekana. Tajā atrodama tikai viena dzinēja opcija, taču, godīgi sakot, ar to pilnīgi pietiek. Tas ir 2,2 litru četru cilindru dīzeļdzinējs ar 197 zirgspēkiem un varenu 422 Nm griezes momentu. Tos automātiskajai pilnpiedziņas sistēmai (standartā priekšpiedziņa, vajadzības gadījumā pilnpiedziņa, ko ar pogu panelī var arī saslēgt pastāvīgā režīmā) Hyundai piedāvā novadīt vai nu caur sešu pakāpju manuālo vai arī sešu pakāpju automātisko pārnesumkārbu. Izmēģinātajam auto bija automāts. Ar ātru slēgšanos tas neizceļas, taču tas patiesībā neuztrauc. Drīzāk ir patīkami, ka šis process ir līgans un nepiespiests, jo arī pats Santa Fe vedina uz līganu slīdēšanu, nevis sportošanu. Taisnā virzienā gan ir aizraujoši spiest pedāli līdz galam un skatīties, kā spidometrā bultiņa strauji tuvojas atļautā braukšanas ātruma robežai, taču straujas virziena maiņas brīžos labi kļūst jūtams automobiļa smaguma centrs un masa.

Auto ir gana liels un sver nepilnas divas tonnas (pašmasa 1896 kg), taču patēriņš tiek solīts 6,8 litru apmērā (zemāka aprīkojuma līmeņa auto tas ir 6,7). Esam gan noskaidrojuši, ka ražotāji izmanto dažādas viltības, lai skaitļus padarītu simpātiskākus, un Hyundai acīmredzot nav izņēmums. Reālos apstākļos 6 - 7 litri vidēji ir sasniedzami tikai uz šosejas un pie ātruma līdz 100 kilometriem stundā. Pilsētā, tas ir no VEF cauri gariem sastrēgumiem, pāri Salu tiltam līdz Spicei sanāca apmēram deviņi ar pusi litri. Ja pa ceļam uz Berlīni trāpīsies vairākas būs vairākas pilsētas ar automobiļu sablīvējumiem, ar vienu bāku noteikti nepietiks, jo tā ir šādam auto neraksturīgi maza - tikai 64 litri.

Tehniskie dati