Sestdien tradicionālajā robežtirgū Valkā notika kā jau daždien labā tirgū. Neapšaubāmi, ka vislielākā piekrišana bija kociņu, krūmu un dažādu puķu stādiem. Bērniem netrūka nedz cukura vates, popkorna, nedz iespēju piedalīties atrakcijās. Liela piekrišana bija kūpinātām zivīm, gaļām un dažādiem sieriem. Līdz pusdienas laikam visas pieprasītākās ēdmaņas gandrīz bija pārdotas.
Kā “Ziemeļlatviju” informē novada Tūrisma informācijas biroja (TIB) vadītāja Liene Bērziņa, pavisam Valkas robežtirgū nopelnīts 1651,19 latu. 1056,25 lati saņemti par tirdzniecības vietu nomu. Apaļus 500 latus organizatori ieguva no Rotari kluba labdarības loterijas, bet 94,94 lati iegūti no labdarības desiņu pārdošanas. Tās dāvāja SIA “Servilat”, bet cepa novadā populāri cilvēki.
Rotarieši turpina labdarību
Pavisam Valkā bija ieradušies 132 tirgotāji, kas ir nedaudz mazāk nekā pērn. Iespējams tāpēc, ka liels tirgus notika arī Smiltenē, taču tie bija atšķirīgi pasākumi. L. Bērziņa uzskata, ka tirgus bija izdevies, cilvēki apmierināti, turklāt arī laiks tam bija ļoti piemērots.
Kā jau iepriekš ziņots, šoreiz tirgū iegūtos līdzekļus paredzēts novirzīt novada bibliotēku krājuma papildināšanai. Centrālās bibliotēkas komplektēšanas nodaļas vadītāja Inta Eglīte pastāstīja, ka pavisam drīz paredzēts saaicināt visus bibliotēku vadītājus, lai izspriestu, kas kurā bibliotēkā visvairāk nepieciešams. “Krājuma papildināšanai nav līdzekļu. Visvairāk to pietrūkst pagastos. Trūkst gan uzziņu, gan daiļliteratūras. Lielu vērību veltīsim tam, lai literatūra nedublētos,” stāsta I. Eglīte.
Katru gadu robežtirgū aktīvi piedalās Rotari klubs. Izņēmums nebija arī šis. Balvas loterijai tika vāktas sadarbībā ar TIB. “Balvas deva ne tikai “Valkas meliorācija”, “Latvijas valsts meži”, “Divi A” un citas organizācijas, bet arī paši rotarieši kā privātpersonas,” informē Valkas “Rotari” kluba prezidente Lita Skrajāne. Liels darbs bija nepieciešams loterijas licences saņemšanai, biļešu nodrukāšanai un tamlīdzīgiem darbiem.
Bez siera nav vērts dzīvot
Siera ražotājs Aigars Bušmeisters no zemnieku saimniecības “Jaundimdāni” Skrīveru novadā atzīst, ka Valkas robežtirgū piedalās ne jau pirmoreiz. Siera ražošanu viņš uzsācis pirms 10 gadiem un negrasās to pārtraukt. Jautāts, ko labu viņš var sacīt par savu produkciju un ar ko tie atšķiras no citiem, Aigars atbild, ka izmanto tikai pilnpienu un lauku olas. “Nelietojam nekādas piedevas. Tas ir tīrs produkts, tāpēc arī nedaudz dārgāks nekā rūpnieciski ražotais. Klienti šajos 10 gados mūs ir labi iepazinuši. Braucam uz visiem lielākajiem tirgiem Latvijā,” stāsta A. Bušmeisters. Viņš turpina vecāsmātes siera siešanas tehnoloģiju. Tiesa, ja vecāmāte gatavoja tikai parasto sieru un ar ķimenēm, tad tagad produkcijas klāsts ir plašāks, taču bāze ir palikusi nemainīga. Valcēnieši garšoja un pirka nekautrēdamies. Aigars smej, ka ne viens vien pensionārs viņam ir sacījis, ka nebūtu vērts dzīvot, ja nevarētu atļauties nopirkt kvalitatīvu sieru. Pensionāri vislabāk atceras, kā jāgaršo labai mantai.
Vispirms nopērk mazumiņu
Nevienu robežtirgu Valkā nevar iedomāties bez svaigi kūpinātām zivīm. Šoreiz bija ieradušies divi zivju tirgotāji – no Lapmežciema un Klapkalnciema. “Mums patīk pie jums. Neviens nečīkst, ka produkcija ir dārga. Tagad ir laiks, kad zivis patiešām nav lētas. Mūsējās visur maksā vienādi neatkarīgi no tā, vai zivis pārdodam Valkā vai netālajā Ragaciemā. Te ir viss, kas palicis,” uz gandrīz tukšo vitrīnu norāda pārdevēja Māra no Lapmežciema. Viņa piebilst, ka daudz pircēju vispirms nopērk mazumiņu, bet tad ierodas vēlreiz, lai iegādātos gan sev, gan kaimiņam. Cilvēki saprot, ka maksā par kvalitāti, nevis par lielveikalā nopērkamajām. Māra teic, ka visas zivtiņas ir vakardienas kūpinājums, sākot no agra rīta līdz vēlam vakaram. Uz Valku izbraukuši vienos naktī un tirgū ieradušies piecos no rīta.