Cik izmaksā neizmantotās prezidenta rezidences uzturēšana? (31)

Pašā jūras krastā starp Majoriem un Dubultiem atrodas valsts prezidenta Jūrmalas rezidence. Šī ēka tika uzbūvēta 1971. gadā, un kādreiz te labprāt atpūtās PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs Aleksejs Kosigins. Bet 1993. gadā tā kļuva par Latvijas valsts prezidenta rezidenci.
Te ir gan dzīvojuši, gan dažādas pieņemšanas rīkojuši iepriekšējie Latvijas valsts prezidenti – Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga un arī Valdis Zatlers, taču šobrīd,

nu jau aptuveni divus gadus māja izmantota netiek.

Zatlera laikā iepirkts ekskluzīvs dizains

Jūrmalas rezidencē notikušas daudzu ārvalstu un pašmāju viesu pieņemšanas. Pirmais stāvs parasti kalpojis sēdēm un oficiālām sarunām. Bet stāvu augstāk atrodas viesistaba ar kamīnu, darba kabinets, kā arī privātās telpas. Gunta Ulmaņa un Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā īpaša uzmanība rezidencei netika veltīta, taču pamatīgs riņķa dancis ap to sākās Valda Zatlera laikā.

Lai padomju laikos celtajā mājā iedvestu 21. gadsimta elpu, remontam iztērēts viens miljons 196 tūkstoši latu. Vēlāk atklājies, ka nu jau bijušais valsts vadītājs nav taupījis līdzekļus arī ekskluzīvo mēbeļu iegādei. Vairākus simtus latu vērti spilveni un vairāk nekā divus tūkstošus dārgais stikla galds bija lētākie no priekšmetiem, kurus demonstrēja Jūrmalas rezidencē.

Bērziņam tā nav vajadzīga

Andris Bērziņš ir pirmais valsts prezidents, kurš Jūrmalas rezidenci neizmanto. Stājoties amatā, viņš paziņoja, ka braukāšana turpu šurpu esot lieka. Dzīvoklis viņam ir un arī lauku māja ir, kur atpūsties brīvdienās, tāpēc Jūrmalas rezidence valsts vadītājam neesot vajadzīga.
Līga Krapāne, Valsts prezidenta preses padomniece, skaidro, ka prezidenta viedoklis šajā jautājumā esot nemainīgs.

Tas gan nenozīmē, ka tādēļ valsts nauda netiek tērēta.

Patlaban tur nodarbināti trīs darbinieki - dārznieks, apkopēja un sētnieks. Neapdzīvoto ēku apsilda, bet Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija to apsargā.

Valsts prezidenta kanceleja ietaupa vairāk nekā 200 000 latu gadā

Oficiālie dokumenti liecina, ka Valsts prezidenta kanceleja nomāja Jūrmalas rezidenci līdz 2011.gada 31.decembrim un nomas maksas apmērs laika gaitā mainījās saistībā ar veiktajiem ieguldījumiem īpašumā. Piemēram, no 2002. līdz 2007. gada decembrim nomas maksa mēnesī bez PVN bijusi 2196 lati.
Savukārt no 2008. gada sākuma 2008. gada decembra beigām – 9642 lati mēnesī.
Iestājoties krīzei, ar Ministru kabineta noteikumiem valsts iestādēm bija iespēja samazināt nomas maksu, līdz ar to nākamā nomas maksa par Jūrmalas rezidenci bijusi 7446 lati.
Pēdējā noteiktā nomas maksa no 2011. gada janvāra līdz 31. decembrim bijusi 15 000 latu apmērā.
Papildus tam

visu gadu garumā Valsts prezidenta kanceleja sedza arī komunālos maksājumus.

Taču no 2012. gada līdz 2015. gada beigām par ēkas nomu nauda vairs netiek maksāta, tādējādi Valsts prezidenta kanceleja ietaupa vairāk nekā 200 000 latu gadā.

Aptuveni 45 tūkstoši latu gadā

«Vienojās, ka nomas līgums tiek apturēts, tika noslēgts jauns līgums par īpašuma uzturēšanu un no 2012. gada sākuma maksā tikai apsaimniekošanas izdevumus,» skaidro VAS «Valsts nekustamie īpašumi» Attīstības nodaļas vadītājs Andrejs Milzarājs.
Līdz ar to no 2012. gada janvāra Valsts prezidenta kanceleja par ēkas apsaimniekošanu maksā 1349 latus mēnesī, kā arī sedz komunālos maksājumus – vidēji 2400 latu mēnesī. Tātad kopumā tie ir aptuveni 45 tūkstoši latu gadā.
Sabiedrībā gan ne vienu vien reizi izskanēja jautājums: cik lietderīgi ir šo ēku atstāt tukšu? Par tās lietojumu domas dalās arī Saeimas deputātiem.
Solvita Āboltiņa, Saeimas priekšsēdētāja, «Vienotība», uzskata, ka jāatrod veids, kā ēku izmantot. «Tas ir valsts īpašums, un, ja tas netiek izmantots, tas lēnām iet bojā.

Tajā ieguldīts daudz naudas. Jāatrod veids, kā to izmantot valstiskiem mērķiem,

jo šī situācija, ka prezidents ir ar savu māju un nevar izmantot šo ēku, tas var mainīties, ja nākamais tiks ievēlēts no Daugavpils vai Ķengaraga piecstāvu mājas,» salīdzina Āboltiņa.
«Jābūt labai gribai kaut ko darīt, nevis atstāt tādā situācijā, kā tagad ir. Tās lietas, kas bez saimnieka, vienalga, vai prezidenta ēka, vai kāda cita, visas uzturēšanas izmaksas ārkārtīgi dārgas. Jāpieņem lēmums prezidenta institūcijai. Nepieļaujami, ka tādas ēkas tukšas,» uzsver ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Inese Lībiņa-Egnere, Saeimas deputāte, RP: «Man kā LR pilsonei, zinot, cik būtisks ir Valsts prezidenta simbols un cik būtiski, lai šo simbolu pienācīgi izmatotu, kad tiek uzņemti ārvalstu viesi, un rezidence atrodas vietā, kur to var izdarīt, nav pieņemami, ka šis simbols netiek izmantots, netiek izmantota rezidence. Prezidenta darbs ir sūrs, 24 stundas dienā, un, manuprāt, jāspēj uz to laiku nolikt savas individuālās vajadzības un intereses un jākalpo valstij. Jūrmalas rezidence - laba vieta, kā reprezentēt valsti!»

Vairums deputātu uzskata, ka Jūrmalas rezidence būtu jānodod ilgtermiņa nomai

«Jāmeklē risinājumi, lai to izmantotu lietderīgi un caurspīdīgi valsts vai pašvaldības vajadzībām. Nevar izslēgt to, ka šo māju izmanto, lai uzņemtu ārvalstu viesus, diplomātus. Katrā gadījumā uzskatu, ka valsts prezidentam nav īpašas nepieciešamības šo māju izmantot, līdz ar to domāju, paredzēt pārbūvēt ēku, lai pienācīgu un pieklājīgi uzņemtu ārvalstu viesus,» domā SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.
Arī Imants Parādnieks, Saeimas deputāts, VL-TB/LNNK, domā, ka nav prātīgi, ka šī ēka stāv tukša: «Ja zināms, ka neizmantos, tad nodot ilgtermiņa nomāšanai, tas būtu saimniecisks risinājums. Pilnīgi nesaimnieciski ir tas, zinot, ka neizmantos, un četrus gadus ieguldīti līdzekļi ēkas uzturēšanā, neizmantojot to citādāk.»
Taču atteikties no mājas pavisam, grozot likumu «Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu», būtu tuvredzīgi, saka prezidenta kancelejā.

Atteikties nevar un pārdot nevar

«Likumu nevar radīt vienai personai, Bērziņā kungs ir prezidents šobrīd, bet pēc viņa būs citi valsts prezidenti. Un neviens nevar uzņemties atbildību, pateikt, ka šī ēka viņam nebūs vajadzīga. Būtu pārsteidzīgi atteikties no ēkas vispār,» domā Valsts prezidenta preses padomniece Līga Krapāne.
Iepriekš bijušas sarunas par nekustamā īpašuma nodošanu izmantošanai privātpersonām, taču, izvērtējot riskus, pieņemts lēmums arī to nedarīt.
«Kā zināms, Jūrmalas rezidence akreditēta drošības iestādes darbam ar valsts noslēpumu saturošo informāciju, tas nozīmē, ka, iznomājot privātpersonām, šis risks paaugstinātos atkārtoti iegūt akreditāciju. Otrs risks varētu būt tāds, ka ēka tiek nolietota, kas atkal prasa līdzekļus, lai savestu kārtībā, un trešais risks, brīdī, kad prezidenta kancelejai atkal vajag šo īpašumu prezidenta vajadzībām, varētu būt problēmas ar ēkas atbrīvošanu no nomnieka,» savu viedokli stāsta VAS «Valsts nekustamie īpašumi» Attīstības nodaļas vadītājs Andrejs Milzarājs.
Bet, saskaņā ar likumdošanu, pārdot māju nevarot.
«Īpašums ir valsts īpašums, tas atrodas Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslā. Un saskaņā ar likumu valsts zemi kāpu aizsargjoslā nevar pārdot,» piemetina Milzarājs.
Izņēmuma gadījumi varētu būt Jūrmalas rezidences izmantošana augsta līmeņa valsts nozīmes pasākumu norisei. Un pirmais tāds notiks jau maija beigās, kad Jūrmalas rezidencē pulcēsies Baltijas valstu premjeri, Baltijas attīstības foruma samita ietvaros.
Vai rezidencē tiks rīkoti vēl kādi pasākumi, pagaidām nav zināms. Skaidrs vien tas, ka māja turpinās gaidīt savu nākamo saimnieku.