Pirmie iespaidi: jaunais Audi A6

Jaunais Audi A6 ir viens no tiem auto, par kuru varētu stāstīt daudz un gari un tāpat kaut ko noteikti piemirstu pieminēt. Tomēr ar kaut ko ir jāsāk, un, kā parasti šādos gadījumos, tas būs izskats.

Klasisks, elegants, mazliet agresīvs un sportisks, tieši tāds, kāds tas ir arī pēc dabas - it kā solīds un mierīgs, taču pēc vajadzības spēj būt ātrs kā vējš. Kopumā jaunais A6 stipri atgādina jauno A8, turklāt ne tikai pēc skata, bet arī pēc vizuālā iespaida. Ar to jāsaprot, ka abi auto, ja vien nav nolikti blakus, šķiet vienlīdz lieli. Tā, protams, patiesībā nav, jo garuma atšķirība ir vairāk nekā 22 centimetri, taču tā izpaužas dizaineru knifi, par ko parastais lietotājs nemaz neiedomājas, - A8 ir uzzīmēts mazāks un sportiskāks, nekā patiesībā ir, bet A6 pilnīgi otrādi - rada iespaidu, ka garumā ir nevis zem, bet krietni virs pieciem metriem.

Ieraugot auto no priekšpuses, dažam varbūt vispirms “iekritīs acīs” jaunais radiatora režģa zīmējums, taču vairums noteikti pamanīs jaunos lukturus, kas izmēģinātā auto gadījumā sastāv tikai un vienīgi no LED lampiņām. Šis gan nav standarta aprīkojums un maksā visai dārgi, vairāk nekā 3000 eiro, taču šī laikam ir summa, ko var prasīt par sarežģītu mākslas šedevru, kas ne tikai labi izskatās, bet ļauj arī labi redzēt jebkādos diennakts un laika apstākļos.

Šīs ir tās izslavētās gudrās gaismas, ko beidzot bija izdevība pārbaudīt darbībā, un, godīgi sakot, tādas vajadzētu ikvienam auto. Sākumā gan nācās nedaudz pabakstīties, kamēr izdevās ieslēgt automātisko režīmu, taču pēcāk jau var braukt kā kungs un nesatraukties, ka kādam iespīdināsi spoži baltos lukturus atpakaļskata spogulī vai tieši sejā - līdzko A6 ar savām visur esošajām acīm pamana priekšā vai pretī braucošu objektu, tālās gaismas tiek izslēgtas, bet, tiklīdz ceļš ir brīvs, tā starmeši atkal izgaismo tuvējo apkārtni gandrīz kā dienā.

No aprīkojuma viedokļa jaunais A6 neatpaliek no iepriekš izmēģinātajiem A7 un A8, un tas arī atstāj pamatīgu iespaidu uz cenu. Taču tādēļ jau tas ir papildaprīkojums, ko var uzstādīt vai arī ignorēt. Ja maciņš atļauj, tad, protams, ir vērts izsvērt visas iespējas un savu auto aprīkot ar tehnoloģijām, kas vēl pirms pārdesmit gadiem bija militāristu privilēģija. Šeit var atzīmēt, piemēram, nakts redzamības sistēmu, kas šķidro kristālu ekrānā starp spidometru un tahometru izgaismo nakts aizsegā apslēptos objektus, bet cilvēkus pat apvelk ar dzeltenu rāmīti, lai tiem pievērstu papildu uzmanību. Prieks gan nav lēts, jo cenu lapā tam blakus stāv rakstīts 2287 eiro, taču jāņem vērā, ka infrasarkano kameru var izmantot ne tikai kā braukšanas asistentu, bet arī kā spiegošanas rīku, piemēram, nosakot, kurš stāvvietā novietotais auto te atrodas jau sen un kurš vēl ir silts, jo atbraucis tik tikko. Var arī mēģināt A6 ar degungalu novietot pret savu māju un meklēt siltuma zudumu spraugas, tiesa gan, šādam nolūkam labāk un ērtāk droši vien ir izmantot speciālus rokā turamus instrumentus.

Līdzīgi kā automātiskās gaismas, pirmo reizi uz savas ādas sanāca arī sajust, ko nozīmē ārkārtas bremzēšana situācijā, ko auto novērtē kā sadursmes neizbēgamību. Nevarētu teikt, ka situācija bija kritiska, - tā bija gluži parasts ikdienas moments, kurā pa šoseju priekšā braucošā auto vadītājs ieslēdz virzienrādītāju, lai signalizētu par nodomu nogriezties, un vienlaikus sāk bremzēt. Pie stūres sēžot, tu paspēj novērtēt gan attālumu līdz auto, gan attālumu līdz ceļam, kurā auto acīm redzami grib nogriezties, taču A6 modrās acis to neredz un straujo distances samazināšanos uzskata par briestošu nelaimi, ko nepieciešams novērst. Tas savukārt izpaužas kā automātisks, diezgan spēcīgs uzsitiens pa bremzēm un attiecīgo brīdinājuma simbolu parādīšanās instrumentu panelī. Tas viss aizņem varbūt sekundi, taču ar to pietiek, lai samazinātos abu auto ātruma atšķirības un auto nomierinātos, bet tu sāktu raustīt plecus un jautātu sev - kas tad tas tāds tagad bija?

Līdz brīdim, kad automobiļi pratīs no punkta A līdz punktam B aizbraukt patstāvīgi, nešokējot pasažierus, vēl jāpagaida, taču šādas sistēmas ir pierādījums, ka tieši šāda pārvietošanās nākotne mūs gaida.

A6 papildaprīkojuma listi veido ne tikai drošības sistēmas un iekārtas, kas palīdz pārvietoties. Te ir arī lērums komforta ekstru, un arī tās ir visai iespaidīgas. Piemēram, visos iespējamos virzienos regulējami un ķermeņa formām pielokāmi priekšējie sēdekļi, dāņu Bang & Olufsen audiosistēma par gandrīz septiņiem tūkstošiem eiro, head-up displejs, kas uz vējstikla projicē vadītājam svarīgāko informāciju, Park Assist, kas lieti noderēs tiem, kam grūtības ar gabarītu izjušanu, bet ļaus ietaupīt 1400 eiro tiem, kam parkošanās problēmas nesagādā, un arī 4000 vērta MMI un navigācijas sistēmas kombinācija ar īpašu skārienjutīgu paneli viduskonsolē. To jau esmu minējis iepriekš, un tas kalpo ne tikai iecienītāko radiostaciju ieslēgšanai, bet arī kā informācijas ievades lauks. Proti, ievadot brauciena galamērķa adresi, uz panelīša var zīmēt burtus, ko sistēma citu pēc cita pievieno ielas nosaukumam. Jāatzīmē, ka sistēma strādā nevainojami - lai kāds ķeburs, piemēram, A vai B burta formā, tiktu uzvilkts, sistēma to precīzi atpazina un sievietes balsī apstiprināja visos gadījumos. Īstenībā tas ir ļoti būtiski, jo ir svarīgi, lai ierīce saprastu, ko ar labo roku ir mēģinājis uzrakstīt kreilis vai arī Lielbritānijā dzīvojošs labrocis.

Braukšanas komforts jaunajā A6 ir augstākajā līmenī. Protams, vienmēr var klusāk un ērtāk, taču dzirdamie trokšņi ir ļoti neuzkrītoši un dažbrīd pat patīkami, piemēram, ja liek ierēkties trīslitrīgajam dīzeļdzinējam. Šis motors, starp citu, šķiet ideālais variants, jo vienlaikus ir gan dinamisks, jo šosejas ātrumu ļauj sasniegt acumirklī, gan arī pietiekami ekonomisks - apmēram sadalot izmēģinājuma brauciena kilometrus pilsētā un uz šosejas attiecībā 50:50 un daudz neaizraujoties ar degvielas ekonomēšanu un vides saudzēšanu, vidējais patēriņš noturējās ap 9 litriem. Automobilim ar 245 zirgspēkiem visai pieņemams rādītājs. Bez šī motora jaunā A6 pircēji var izvēlēties arī 3.0 TDI ar 204 ZS, 2.0 TDI ar 177 ZS, kā arī divus benzīna motorus - 2.8 FSI ar 204 ZS un 3.0 TFSI ar 300 ZS.

Tā kā demo mašīnai ir uzstādīti lielākie iespējamie riteņi - 20 collu diski ar zemprofila riepām -, gaitas komforts nav ideāls, taču izskatās teicami un trūkumus braucot krietni kompensē adaptīvie amortizatori un iespēja ar MMI amortizatorus līdz ar ātrumkārbu un dzinēja atsaucību ieregulēt Comfort režīmā. Tad cietās riepas nepavisam netraucē, vienīgi ļoti jāuzmanās no apmalītēm un spējiem sitieniem, jo sabojāt diskus, kuriem cenu lapā pretī stāv rakstīts 3088 eiro, noteikti negribētos.

Kā jau minēju sākumā, A6 prot būt ne tikai elegants sedans, tas vajadzības gadījumā var skriet kā vējš, un šādās situācijās ir labi jūtami mašīnā iedēstītie sportiskie gēni, kas izpaužas kā precīza un viegla vadāmība un laba saķere, ko nodrošina standarta quattro pilnpiedziņa. Principā vienīgais, kas šajā auto dara domīgu, ir S tronic septiņu pakāpju divsajūgu pārnesumkārba - manuāli pārslēgties uz leju ir tīrākā bauda, turpretim pārslēgšanās uz augstākiem pārnesumiem notiek ar nepieklājīgu aizturi, ko novēroju arī identiski apgādātajā A7 Sportback.

Nobeigumā - neslēpšu, ka man Audi patīk un starp jaunās paaudzes automobiļiem, ar ko ir sanācis braukt, nav tāda, par kuru viedoklis būtu pretējs. Vēl vairāk patīk dāsni nopakoti Audi, tikai bieži vien nepatīk to cena, kas konkrētā A6 gadījumā pēc papildaprīkojuma pozīciju saskaitīšanas sanāk 92 593 eiro. No šīs summas 50 732 veido A6 cena, bet 40 774 - papildaprīkojums.