Pavisam nesen portāls TVNET bija liecinieks tam, ka kāda cilvēku kompānija paēda vakariņas restorānā, taču aizlavījās no tā, nesamaksājuši visai ievērojamu summu. Labi, ka šajā gadījumā krāpniekus izdevās ātri noķert un viņi bija spiesti norēķināties. Aprunājoties ar vairākiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu pārstāvjiem, TVNET noskaidroja, ka krāpnieki ir regulāri, taču diezgan reti restorānu viesi. Citādāka situācija ir vienkāršākās kafejnīcās.
Kokteiļbāra-restorāna «B.Bārs» bārmenis Andris Reizenbergs sarunā ar TVNET sacīja, ka viņa praksē ir bijušas situācijas, kad klienti nesamaksā rēķinus, taču šo gadījumu nav daudz.
Aizmāršība, nevis ļaunprātība
Vairāk aizmāršīgo klientu esot piektdienu un sestdienu vakaros.
Viņaprāt, vairumā nesamaksāšanas gadījumu vainojama cilvēku aizmāršība, nevis apzināta ļaunprātība. Bieži vien nevērīgie klienti vēlāk, piemēram, nākamajā rītā, atnāk atpakaļ un samaksā savus rēķinus.
Protams, sava nozīme ir arī lielajam patērētā alkohola daudzumam.
Dažreiz klienti ir sadzērušies tik daudz kokteilīšu, ka aizmirst samaksāt.
Vairums ārzemju tūristu uzvedas godīgi
Bārmenis piekrita, ka ar ārzemju tūristiem jābūt uzmanīgākiem, jo viņi Latviju varbūt apciemo pirmo un pēdējo reizi.
Reiz piedzīvots, ka no izklaides vietas bez samaksāšanas aizgāja diezgan plaša ārzemnieku kompānija. Taču pozitīvi, ka toreiz kāds no kompānijas vēlāk atnāca atpakaļ un samaksāja. Klients bija domājis, ka rēķinus nokārtojis viņa draugs.
Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, dažkārt klienti tiek lūgti samaksāt jau laicīgāk. Vairums tādos gadījumos neapvainojas un nedusmojas, bet gan izturas saprotoši.
Reizenbergs norāda, ka viņa darba vietā publika ir diezgan pastāvīga. Tas nozīmē, ka bārmeņi pazīst lielu daļu apmeklētāju un var justies drošāk, ka nepaliks ar nesamaksātiem rēķiniem.
Nav vērts šmaukties - Rīga un arī Latvija ir diezgan maza.
Nozares uzņēmumi sadarbojas, lai atklātu ļaundarus
Kopumā nav novērota tendence, ka cilvēki atpūšas par vairākiem simtiem latu, taču pēc tam aizmūk nesamaksājuši. Tiesa, pirms pāris gadiem nozares pārstāvji bija atklājuši kādu cilvēku, kurš ļaunprātīgi nemaksā. Lai izvairītos no šādām situācijām, bija izdrukāta viņa fotogrāfija un Rīgas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu pārstāvji rīkojās uzmanīgāk.
Pieticīgākos krāpniekus nevar sodīt
Savukārt restorāna «Astor Rīga» vadītājs Jānis Viļumovs TVNET atzina, ka viņa atmiņā ir daži spilgti gadījumi, kad klienti nav samaksājuši par pasūtīto maltīti un dzērieniem. Vienā no šiem gadījumiem cilvēks paēda, sāka pasūtīt dārgus vīnus, bet beigās noskaidrojās, ka viņš nevar par tiem samaksāt.
Tika izsaukti pašvaldības policisti, kuri noskaidroja, ka vīrietis krāpies jau iepriekš.
Tajā situācijā tika secināts - ja krāpnieka patērēto restorāna pakalpojumu apjoms nepārsniedz noteiktu summu, viņu nevar nekā īpaši sodīt. Protams, vienmēr var tiesāties, taču tā parasti ir diezgan liela un ilga ķēpa un vairums uzņēmumu nevēlas tā cīnīties.
Arī pēc Viļumova novērotā, vairums nesamaksāšanas gadījumu saistīti ar aizmiršanu un nevērību, nevis apzinātu ļaunprātību.
Kā ir parastākās kafejnīcās?
Viņš atzina - parasti smalkākajos un dārgākajos restorānos klienti samaksā rēķinus, bet cita situācija varētu būt vidēja līmeņa kafejnīcās.
Kādas picērijas pārstāvis TVNET atklāja, ka visvairāk nemaksātāju ir jauno cilvēku vidū.
Mēneša beigās studenti jāuzmana īpaši.
«Dažreiz jau iepriekš jūtu, ka studentiem būs problēmas ar maksāšanu, bet man nav tiesību prasīt, lai viņi samaksā ātrāk. Nedrīkstu šaubīties par klienta maksātspēju, kaut arī pēc uzvedības saprotu, ka kaut kas nav tīrs.
Tad šādus galdiņus īpaši uzmanām un vērojam, lai viņi neaizlavās bez rēķina.»
Īpaša oficiantu apmācība
Savukārt kādas nelielas ēstuves vadītājs Uldis TVNET stāstīja, ka laiku pa laikam kafejnīcā gadās situācijas, kad klienti paēd, padzer un atpūšas, bet pēc tam izvairās no maksāšanas. Šāda uzvedība bijusi īpaši raksturīga krīzes sākumā. Lai izvairītos no krāpniekiem, uzņēmums īpašu vērību pievērš oficiantu apmācībai un klientu vērošanai.
Bieži vien jau pa gabalu var nojaust aizdomīgas kompānijas.
«Oficiants ir atbildīgs, lai viņa apkalpotā galdiņa klienti samaksātu rēķinu. Nav pieļaujams, ka oficianti dodas pārtraukumā vai iegrimst savstarpējās sarunās tik ļoti, ka nepamana kompānijas aizlavīšanos.»
