Pirmie iespaidi: Toyota Verso-S (41)

Small, Spacious & Smart jeb mazs, ietilpīgs un gudrs (šeit varētu lietot arī vārdu pārdomāts) - tā Toyota sauc savu jaunāko izstrādājumu mazajā klasē, kura oficiālā tirdzniecība jau ir sākusies un kurš martā nonāks Latvijā. Verso-S iet kompaktklases Verso (agrāk Corolla Verso) pēdās un nodalās no hečbeku saimes, jo atbilstoši koncepcijai ir pilnīgi cits auto ar atšķirīgu dizainu un krietni vien lielāku funkcionalitāti. Vēl viens iemesls, kādēļ MPV modeļi tiek izdalīti atsevišķi, ir strauji augošā šādu auto tirgus daļa Eiropā. Kā norāda Toyota, iemesli šai tendencei ir vairāki - ir tādi autobraucēji, kas vēlas palikt mazajā klasē, taču vēlas ko praktiskāku par parastu hečbeku, bet ir arī tādi cilvēki (un šī autobraucēju sabiedrības daļa ir nozīmīgākā), kuriem ir pārgājusi lielummānija un kuri meklē racionālākas alternatīvas saviem līdzšinējiem auto.

Šādiem cilvēkiem ir no kā izvēlēties. Mazās MPV klases pārstāvju vidū ir gan automobiļi no Francijas, piemēram, Renault Modus, Citroen C3 Picasso, gan no Vācijas, piemēram, Opel Meriva. Tāpat var izvēlēties eksemplārus no Āzijas - Kia Venga, Nissan Note un tagad arī Verso-S, kam Toyota uzskatā ir visas iespējas atkarot krietnu daļu tirgus.

Ar argumentiem, kādēļ tas būtu iespējams, japāņi neskopojas, un viens no pirmajiem ir mazie izmēri. Auto ir tikai 3,99 metrus garš, un šis ir mazākais rādītājs klasē, taču tai pašā laikā salonā vietas ir vairāk nekā pietiekami gan sēžot pie stūres vai priekšējā pasažiera krēslā, gan arī aizmugurē. Protams, nevar izgāzties, izstiept kājas un cerēt, ka sēdekļa atzveltnē būs rullīši, kas veic šiacu masāžu, taču elementārai pakaļas atspiešanai pietiek un arī kājas ir kur likt.

Verso-S izstrādes procesā svarīgi bijis kompaktajos izmēros iegūt maksimālu funkcionalitāti, un šķiet, ka japāņiem tas arī ir izdevies, jo aiz salīdzinoši plašā salona (nav viedokļa par sēdēšanu aizmugurē trijatā, taču divatā ir gana labi) ir arī bagāžnieks, turklāt ne tāds, kurā vietas pietiek tikai rezerves ritenim un atslēgu komplektam. Mazā auto bagāžnieks standarta konfigurācijā ir 336 litri, taču to vairākos veidos var palielināt. Viens no tiem ir saistīts ar bagāžnieka grīdas paneli, ko ar veiklu rokas kustību var iestumt dziļāk par 12 centimetriem un tā iegūt vēl 57 litrus. Paneli var izņemt arī pavisam un tā iegūt vēl papildu telpu dažādu sīkumu novietošanai (kopējais tilpums šādā situācijā, ieskaitot rezerves riteņa nišu, ir 429 litri), savukārt, ja noloka arī dalīto aizmugurējā sēdekļa atzveltni, izmantojot sviras bagāžas telpas sānos, kopējais tilpums jau pieaug līdz 1388 litriem. Varbūt salona transformēšana pēc apraksta izklausās sarežģīta, tomēr tā nav - praksē pārbaudīts, ka grīdas cilāšana augšā un lejā izdodas viens un divi, bet atzveltnes krīt tikpat kā pašas no sevis. Piecelšana atpakaļ vertikālā stāvoklī gan prasa mazliet piepūles.

Bez bagāžnieka Verso-S ir vesela virkne citu novietņu dažāda izmēra krāmu novietošanai - gan durvīs, gan zem sēdekļa, gan viduskonsolē un arī priekšējā panelī, kur pasažiera pusē virs un zem plauktiņa ir pa nelielam cimdu nodalījumam. Nevar teikt, ka nodalījumu izmēri ir grandiozi, taču te atkal jāatgriežas arī pie paša auto ne visai grandiozajiem izmēriem.

Lai gan iespēju ir visai daudz, Verso-S ir diezgan vienkāršs un ērts lietošanā. Sākot jau ar to, ka tu kā vadītājs iesēdies pie stūres, noregulē to, pacel sēdekli augstāk vai nolaid zemāk un attiecīgi pabīdi arī horizontālā plaknē, un vietiņa ar augstāko komforta līmeni ir atrasta. Īsāk sakot - patīk automobiļi, kuros sēdekļa noregulēšana ērtākajā sēdpozīcijā neprasa lielas pūles. Paši sēdekļi, lai arī vienkārši un konstruēti tā, lai palīdzētu taupīt svaru, ir gana ērti, un pat tajos nosēdētus 100 kilometrus nejūt.

Kopumā ņemot, auto salons ir vienkāršs, pārskatāms un ērti lietojams, savukārt centrālais panelis minētās īpašības iegūst pēc jaunās multimediju sistēmas uzstādīšanas. Tā, pēc Toyota teiktā, ir viena no labākajām šāda veida ierīcēm mūsdienu automobiļos, ja veiktspējai liek pretī cenu. Pagaidām gan visas funkcijas vēl nav pieejamas, taču pirms vasaras sezonas gaidāma virkne papildinājumu, ieskaitot navigācijas sistēmu ar Google Local Search, satiksmes informācijas funkciju, ekonomiskākā maršruta izvēli u.c. Cik sanāca Touch & Go sistēmas 6,1 collas ekrānu pabakstīt, tas šķiet pietiekami pārdomāts, lai nebūtu sarežģīts. Piedevām Touch & Go ļauj atbrīvoties no pogu jūras, kas citkārt piesārņotu priekšējā paneļa dizainu un sarežģītu iekārtu lietošanu, kas nebūt nav inženieru interesēs, jo citādi nevarētu teikt, ka auto ir gudrs vai pārdomāts.

Toyota Verso-S šobrīd tiek piedāvāts tikai ar diviem ne visai spēcīgiem motoriem - 1,33 litru benzīna dzinēju, kura jauda ir 99 zirgspēki, un 1,4 litru D-4D dīzeli ar 90 ZS. Šī autoram nebija pirmā tikšanās ar šiem dzinējiem - iepriekš ir sanācis izbraukt ar diviem dažādiem Toyota Auris automobiļiem, kas abās versijās liekas mazliet par vāju. Pilsētas apstākļos vēl ar dinamiku var sadzīvot, taču, ja jāizbrauc ārpus dzelzsbetona un ķieģeļu džungļiem, situācija kļūst bēdīgāka.

Verso-S daudz paveikts, lai maksimāli ierobežotu masu, piemēram, vara vadu vietā ievilkti par 30% vieglāki alumīnija vadi, šasijas konstrukcijā izmantots augstas izturības, taču vieglāks tērauds un uzstādīti par 11 procentiem vieglāki sēdekļi, taču cerības attaisnojās tikai daļēji. Kaut arī mazā auto pašmasas rādītājs ir zemākais klasē - tikai 1070 kilogrami - jaudas deficīts uz šosejas ir jūtams. Paātrinājums pie 120 vai 130 kilometriem stundā ir visai vāji izteikts, neatkarīgi no tā, vai auto ir apgādāts ar dīzeli vai benzīnnieku.

Vēl viens būtisks trūkums, braucot šosejas režīmā, ir skaņas izolācija. Lai gan Toyota uzsver, ka skaņas izolācija ir augstā līmenī, jo gandrīz visi tukšie dobumi ir piepūsti ar putām, paneļi noklāti ar izolējošiem materiāliem un stikli ir aplīmēti ar akustisko plēvi, salons ir diezgan trokšņains. Paātrināšanās laikā pasažieru telpu piepilda motora troksnis, kurš īpaši nepatīkams ir tad, ja uzstādīts CVT variators, kurš ļauj dzinējam ātri vien uzņemt apgriezienus, un dūcoša trokšņa pavadībā tos tur vienmērīgi augstā līmenī, kamēr nav sasniegts vēlamais ātrums un atlaists akseleratora pedālis. Savukārt uz šosejas labi dzird gan pretvēju, gan arī spēcīgāku sānvēju, kurš mazo, vieglo auto diezgan viegli spēj padarīt nervozu.

Pilsētā, kas patiesībā ir dabiskā Verso-S dzīves vide, situācija jau ir cerīgāka - Verso-S ir gan pietiekami dinamisks, gan arī izveicīgs. Gabarīti ļauj veikli manevrēt, elektriskais stūres pastiprinātājs to ļauj darīt bez fiziskas piepūles un ļoti precīzi, bet caur plašajām, stiklotajām virsmām var ne tikai sekot līdzi pārējai satiksmes plūsmai, bet arī vērot apkārtni visos virzienos.

Ja man būtu jāizvēlas starp Verso-S ar benzīna dzinēju un dīzeli, izvēle kristu uz 1,4 litru D-4D. Izmēģinātais Verso-S ar šo motoru un sešu pakāpju manuālo pārnesumkārbu (pieejams arī 6 pakāpju automāts) nebija īpaši skaļāks par benzīnnieku, turklāt šaurās pilsētas ieliņās likās elastīgāks. Piedevām - dīzelis arī sanāk ekonomiskāks, kas situācijā, kad degvielas cena straujiem soļiem dažādu faktoru ietekmē tuvojas latam par litru, nav mazsvarīgi.

Kopumā ņemot, Verso-S šķiet izdevies izstrādājums, kas mazā iepakojumā piedāvā komfortu, ekonomiskumu, labas gaitas īpašības un visnotaļ glītu dizainu, kura dēļ no apkārtējiem jākaunas nebūs. Un tas viss pie mums maksās, sākot no apmēram 15 tūkstošiem eiro.

Tehniskie dati