4. Saklausāma dažādība kliegšanā.
5. Burbuļu pūšana (kā skaņas f, v).
6. Izolētas skaņas (kā ē, platais Ē=Ū).
7. Dūdošana – spēlēšanās ar skaņām (kā bū – gū-dū – žoklis vēl nekustas).
8. Vīterošana (kā «dziedāšana», spiegšana).
9. Pirmās zilbes: ba, va, pa (apakšžoklis iesāk kustēties uz leju, nofiksējoties apakšējā punktā un ceļoties uz augšu).
10. Lallināšana – spēlēšanās ar zilbi (ba – ba – ba, pa – pa – pa, mam – mam - mam).
12. Labprāt un ilgi stāsta savējiem. Ar plato E vai A modina blakus gultā gulošo mammu.
13. Sadzird sevi, veido, atkārto skaņas un zilbes.
14. Zilbju «virtenes» – babababa, papapapa, mamamama – mainot toņkārtas.
15. Skaļi un klusi. Atbilstoši reaģē uz pieaugušā izteikto dažādās intonācijās, piemēram: Krupīts prasa: «Vai ir gana?» SSesskis saka: «Vēl vajag!» (pastiprināta skaņa «S»).
16. Stāsta žēlojoties, pavēloši – pauž intonācijas savā runā, tās uztver arī pieaugušo runā un reaģē.
17. Modulē savu balsi – čukst.
18. Saprot: atā, cepu, cepu kukulīti, iedegsim lampu, brauksim ar ratiem/ar auto, tētis nāk. Uztvēris apkārtējo situāciju un sakarības, saprot vārdu «nedrīkst».
19. Atdarina klepu, šķavas, nu–nū (ūū), cepu - cepu (ccc), auto (žžž). Ārpus situācijas saprot runu, piemēram, atdarina, kā klepo vectētiņš.
20. Vārdi – zilbju salikumi, kuri attiecināti, piesaistīti konkrētam cilvēkam, priekšmetam, darbībai vai īpašībai, piemēram, mama, tete, āma (vecmamma), āpa (vectēvs), gāga (aukle), ava (suns), kss (kaķis), atā, ninna (pudelīte vai dzert), bi – bi (auto), ata (auto), udža (deg), ompa (lampa), bo – bo (sāp), o (liels), ī-ē (skābs), ammā (ēdīsim), ssss (mīksts).
Līdz 1 gadam bērnam ir bijušas visas runas skaņas, ieskaitot R,
(tāpat kā jaundzimušajam ir bijusi automātiskā stāvēšana un soļošana). Pēc tam zīdainis savu varēšanu aizmirst un sāk pats visu apgūt no jauna, bet citā kvalitātē un pakāpē. Darbojas ar abām rokām vienādi.
Ir iespējamas izolētas pirkstu kustības rotaļās, piemēram, «Kaziņa», «Paknābāsim graudiņus!», «Nu, nu, nu!».
21. Pieradināts pie rotaļāšanās «ar mutēm» – pirmsrunas dialogs ar vecākiem. Šim rotaļām pieejami divi veidi. Pirmais rotaļas variants ir tad, kad sākumā bērns pauž runu pirmais. To pašu skaņu, zilbi vai zilbju salikumu tādā pašā skaļumā un intonācijā atkārto vecāks. To atkārto, bērnam acīs skatoties, ar tādu sejas izteiksmi, lai bērns saprot, ka viņa runāšana ir vecāku iepriecinājusi.
Savukārt otrā rotaļu veidā vecāks runā pirmais. Izmanto tikai tās skaņas, zilbes vai zilbju salikumus, kuri ir bērna runā. Pateicis apklust, ietur pauzi un ļauj bērnam sagatavoties un izteikties. Ar sejas izteiksmi iedrošina bērnu un pauž prieku par bērna atbildi. Turpinājumā vecāks runā pirmais – bērns atkārto.
Visi rotaļu dalībnieki ir priecīgi, jo tādējādi iespējams panākt efektīvāku rezultātu.