Pk, 12.08.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Valsts slēgs mierizlīgumu ar nekvalitatīvo armijas iekārtu piegādātājiem

TVNET
Valsts slēgs mierizlīgumu ar nekvalitatīvo armijas iekārtu piegādātājiem
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 4

Pēc piecu gadu tiesvedības nacionālie bruņotie spēki slēgs mierizlīgumu ar uzņēmumu, kas Latvijas karavīriem Afganistānā piegādāja nekvalitatīvas nakts redzamības ierīces. Armija savu naudu vairs neatgūs, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

2007.gadā Nacionālie bruņotie spēki no šūšanas firmas «Neja & Co» par pusotru miljonu iepirka nakts redzamības iekārtas Latvijas karavīriem Afganistānā. Toreiz ministriju vadīja Tautas partijas priekšsēdētājs Atis Slakteris. Karavīri iekārtas tā arī nav saņēmuši. Tās piecus gadus nostāvēja armijas noliktavā.

Aiz slēgtām durvīm nolemj par mierizlīgumu

Līdz šim bruņotie spēki tiesājās ar firmu. Šonedēļ Dombrovska valdība aiz slēgtām durvīm nolēma slēgt mierizlīgumu un nakts redzamības iekārtas pārdot izsolē. Pārdošanu uzticēs valsts īpašumā esošajai «Pareks bankas» mantiniecei «Reverta», kas šai ierīču sāgā zaudējusi divus miljonus.

2007.gadā Aizsardzības ministriju vadīja Tautas partijas priekšsēdētājs Atis Slakteris, bruņotos spēkus – ģenerālis Juris Maklakovs. Latvijas karavīriem Afganistānā vajadzēja optiskās ierīces nakts operācijām. Bruņotie spēki izsludināja konkursu.

Uzvarēja šūšanas firma «Neja & Co» ar lētāko piedāvājumu – 400 iekārtas par 4000 latiem gabalā,

kopā pusotrs miljons latu. Taču izrādījās, ka iekārtas ir vismaz divus gadus vecas, smagākas, nekā pieļaujams, un pilnas ar beigtām mušiņām. Tās nebija derīgas lietošanai.

Jānis Sārts, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs: «Bet iedot mums cilvēkiem nekvalitatīvas preces un riskēt ar viņu dzīvībām, nu tā mēs nevaram darīt, un turklāt šī prece bija klaji nekvalitatīva. Tobrīd mēs saskaņā ar līgumu bijām iemaksājuši 20% pirmo iemaksu, kas bija 305 000 latu, ja pareizi atceros, un nu attiecīgi, kad mēs lauzām līgumu, mēs prasījām atpakaļ šo pirmo iemaksu, lai varētu atgriezt to preci.»

Firmas vadībā bijušais Drošības policijas priekšnieks

Konkursā uzvarējušās šūšanas firmas vadībā toreiz bija kādreizējais Drošības policijas priekšnieks ģenerālis Jānis Apelis. «Nekā personīga» viņš apgalvoja, ka nakts redzamības ierīču pirkšanā neesot bijis iesaistīts, jo slimojis. Pārējie lietas dalībnieki dzīvojot Krievijā.

Lai arī iepirktas nederīgas iekārtas un iztērēta nauda,

arī Aizsardzības ministrijas amatpersonas pie atbildības sauktas nav.

Tikai pamainīti iekšējie noteikumi, lai šādus līgumus vairs nevarētu noslēgt.

Žurnālists: «Vai ministrija ir bijusi uzdevumu augstumos, pasludinot par uzvarētāju firmu «Neja & Co», samaksājot 400 000, nepārliecinoties, ka viņi jums piegādās iekārtas, kādas jums vajag?»

Jānis Sārts, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs: «Nu, es skatījos dokumentos.. Par šo te konkursu ir bijusi arī dienesta izmeklēšana, bet, principā toreiz arī likumdošana bija nedaudz savādāka, kā jau es sākumā norādīju, tā zemākā cena bija tas faktors, kas ļāva šai kompānijai uzvarēt, nu un tam bija arī lielākā ietekme uz to galarezultātu.»

Slikto kvalitāti atklāj pēc avansa iemaksas

Kad atklājās, ka iekārtas nav lietojamas, bruņotie spēki šūšanas firmai jau bija samaksājuši avansu, tomēr atlikušos 1 200 000 latu maksāt atteicās. «Neja un Co» vērsās tiesā, jo uzskatīja, ka nekāda brāķa nav. Armija iesniedza pretprasību. «Neja & Co» abas tiesas zaudēja un spriedumus pārsūdzēja. Tikmēr pienāca laiks atmaksāt divu miljonu latu kredītu «Parex bankai», kas bija ņemts, lai pirktu tēmēkļus. Banka no firmas prasīja iekārtas, taču tās jau stāvēja aiz atslēgas armijā.

Pienāca 2011.gads. Firma nomainīja nosaukumu uz «N&KO» un pārveda aktīvus.

Tagad ar šūšanas biznesu veiksmīgi nodarbojas citas firmas, kas pieder kādam Kipras ofšoram.

Zelta plāns

Neatmaksājamā «Parex bankas» kredīta dēļ «N&KO» iestājās maksātnespēja. Tiesa par administratoru iecēla advokātu Aldi Gobzemu. Viņš izstrādāja zelta plānu, kā iziet no strupceļa. Firmai jāatsakās no tiesvedības pret bruņotajiem spēkiem, «Parex» mantiniecei «Reverta» tiesā vairs nav jāprasa firmai atdot divus miljonus. Armija atdod «Revertai» nakts redzamības iekārtas, «Reverta» kopā ar Gobzemu sarīko izsoli un to naudu, kas paliek pāri pēc maksātnespējas procesa izdevumiem, ieskaita valsts kasē.

Žurnālists: «Vai valsts šos savus ieguvumus iegūs, pārdodot šīs iekārtas?»

Aldis Gobzems, SIA «N&Ko» administrators: «Jā. Tostarp pārdodot šīs iekārtas.»

Žurnālists: «Un kādēļ vēl?»

Aldis Gobzems: «Nu, gadījumā, ja, pildot maksātnespējas administratora pienākumus, es atgūšu arī citus līdzekļus, tad tie būs citi finansēšanas avoti.»

Žurnālists: «Vai jums šādas cerības ir?»

Aldis Gobzems: «Kamēr nav pabeigts maksātnespējas process, vienmēr ir šāda cerība.»

Sava vērtība tēmēkļiem vēl ir

Optika ir smalka un redzamību naktī nodrošina un, lai arī tēmekļi ir veci, tiem ir vērtība, saka ieroču veikala «Zommers» tirgotājs Jānis Kibermanis. Veikalam ir sena sadarbība ar Aizsardzības ministriju.

Tēmēkļus iespējams pārdot kādam klientam, kuram ir zemas prasības.

Ja par tiem varētu iegūt kaut vai 2000 dolāru gabalā, kopējais guvums valstij būtu 800 000 dolāru jeb 400 000 latu, jeb tik, cik armija iztērēja avansā. Armijai šī nauda netiks. Maksātnespējas likums nosaka, ka Gobzema honorārs no šā darījuma varētu būt aptuveni 14 000 latu. Pārējais aizietu «Revertai», kas naudu ieskaitītu valsts kasē. Firma «Revertai» ir parādā divus miljonus. Aizsardzības ministrs Atis Pabriks darījumu sauc par valstij izdevīgu.

Artis Pabriks, aizsardzības ministrs (Vienotība): «Tāpēc, ka mums ir jāatrod kaut kāds risinājums, kā valsts var iegūt maksimumu. Jebkurā gadījumā man vismaz ir pārliecība, ka ar šo valdības lēmumu, vismaz kā man stāstīja mūsu juristi, mēs varam iegūt maksimālu labumu priekš valsts. Ne priekš ministrijas, bet priekš valsts.»

Tēmēkļi armijai tā arī nav nopirkti

Latvijas armija nakts tēmēkļus šo gadu laikā tā arī nav nopirkusi.

Latvijas karavīri Afganistānā bija spiesti tos aizņemties no amerikāņiem.

Tomēr mūžīgi uz turīgajiem sabiedrotajiem paļauties nevarēs.

Jānis Sārts, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs: «Ja mēs gribam pretendēt uz to, ka mēs esam nopietni spēlētāji NATO aliansē, un tas ir arī tas pats pamatu pamats, ka katram ir jāatbild par savu drošību, jādod sava artava un tad kopīgais dod to papildu ienesumu. Kāpēc lai amerikāņu valdība mūždien mūs sponsorētu?»

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu