Izrādās, nav nepieciešams veikt revolūciju, lai izgatavotu teicamu auto. Pietiek vien ņemt labus izejmateriālus, jaunākās tehnoloģijas un izdomāt mazliet citādāku dizainu, ko papildināt ar funkcionālām un stilistiskām niansēm.
Pirmie iespaidi: Audi A7 Sportback (150)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savulaik (2004. gadā) Mercedes-Benz veica apvērsumu auto būvē, kad Ženēvas auto salonā prezentēja modeli CLS, ko drosmīgi nodēvēja par četru durvju kupeju. Daudziem šāds apzīmējums varbūt arī likās dīvains, jo kupejas līdz tam bija auto ar divām sānu durvīm, taču teiciens ātri vien iesakņojās sarunvalodā un mūsdienās par kupejām mēdz dēvēt pat džipveidīgus četru (pareizāk būtu teikt piecu) durvju auto un iebildumu tikpat kā nav.
Tagad arī Audi klāstā ir auto, kurš atbilst četru (varbūt tomēr piecu?) durvju kupejas apzīmējumam, taču tai pašā laikā ir atšķirīgs no konkurentiem. Tas ir jaunais A7 Sportback, kura kupejisko dizainu papildina siluetā labi iekļauts hečbeka bagāžnieka vāks. Ne velti vācieši paši apgalvo, ka ir atklājuši jaunu auto klasi, kurā veiksmīgi apvienota sedana grācija, universāla praktiskums un kupejas kaislīgā dinamika. Lai tā būtu.
A7 Ingolštates ražotāja modeļu klāstā ieņem vietu starp A6 un A8, taču tehnoloģiski tas ir tuvāks tieši flagmanim, kam cenšas līdzināties arī pavasarī gaidāmais A6, bet izmēru ziņā A7 tuvāks ir A6. Salīdzinājumam: A8, kaut arī tāds neizskatās, ir 5137 mm garš, kamēr jaunā A6 garums ir 4,92, bet A7 - 4,97 metri. Cipari varbūt arī neko neizsaka, tomēr tie lieliski parāda, kā ar dizaina viltībām var noslēpt vai tieši otrādi - izcelt auto gabarītus, jo A7 izskatās lielāks, nekā ir.
Pagājušajā gadā bija izdevība mazliet noprovēt jauno A8, un var apstiprināt, ka Audi solītais ir piepildījies un A7 salonā tiešām ir faktiski viss tas pats, kas A8. Mazāk ir vienīgi telpas aizmugurē, taču tas jau ir cits stāsts ar objektīvu izskaidrojumu. Iesēžoties vadītāja sēdeklī pirmajā brīdī pārņem jau pazīstams apjukums, ko atceros no A8 un arīdzan pirmās iepazīšanās ar A7 pagājušā gada rudenī - it kā parastas podziņas un slēdži, taču krāsu kombinācijas un materiāli rosina domas par kaut ko tehnoloģiski tik progresīvu, kas vienkāršam cilvēkam nekad nebūs saprotams. Tomēr tie ir tikai pirmie iespaidi, jo ātri vien tu tāpat apjaut, ka aiz sarežģītā aprīkojuma, kurš vienlaikus nav zaudējis arī premium mašīnas cienīgu eleganci, slēpjas pavisam ikdienišķas, jau iepriekš redzētas lietas un funkcijas; tās vienkārši ir citādāk noformētas, un ir nepieciešams laiks, lai tās apgūtu. Sajūtas varētu salīdzināt ar tām, kas piemeklē cilvēku, kad viena zīmola mobilais tālrunis nomainīts pret citu - it kā nekā sveša, tomēr pie pogu funkcijām un izvēlnes izkārtojuma jāpierod.
Tieši tā ir arī ar Audi ieviestajām tehnoloģijām. Caur MMI vadības centrāli auto var pielāgot savām vajadzībām un ērtībām, turklāt pats vadītājs var noteikt ne tikai to, cik stingrai jābūt stūrei un cik ātri jāstrādā pārnesumkārbai (Drive Select, kas to nosaka ar četriem režīmiem, ir standarta aprīkojums), cik augstam jābūt klīrensam (pneimopiekare jāpērk par papildu samaksu), kā darboties klimata kontrolei un adaptīvajiem lukturiem, bet arī pārcilāt albumus mūzikas kastītē, manipulēt ar navigācijas sistēmu, kurai, starp citu, bez parastā 3D kartes režīma var ieslēgt Google Maps satelīta attēlu režīmu, rīkoties ar telefonu u.c. Attiecībā uz tālruni var atzīmēt, jaunu aprīkojuma elementu, kas atrodams viduskonsoles kreisajā malā blakus ātrumpārslēgam - tas ir skārienjutīgs panelis, uz kura pastāvīgi redzami cipari no 1 līdz 6 iecienītāko radiostaciju ieslēgšanai, taču kuru var izmantot arī kontaktu meklēšanai tālruņu grāmatā un adreses ievadīšanai navigācijas sistēmā, jo panelis atpazīst gan ar pirkstu rakstītus burtus, gan ciparus. Tāpat to var lietot mūzikas albumu šķirstīšanai, atliek vien pārvilkt šķērsām ar pirkstu.
A7, tāpat kā A8 aprīkojumam un tehnoloģiskajiem jaunievedumiem, var veltīt veselu grāmatu un visus apskatīt tāpat diez vai būs iespējams, taču var atzīmēt, ka jau iepriekš zināmi tehnoloģiski risinājumi ir gājuši tālāk pa attīstības ceļu un ir kļuvuši lietojamāki. Piemēram, adaptīvā kruīza kontrole. Kad ar to sanāca pirmo reizi saskarties pirms vairākiem gadiem automobilī Q7, bija jābūt ļoti drosmīgam, lai neturētu kāju virs bremžu pedāļa. Tagad sistēma, kurai datus par situāciju uz ceļa sniedz divi radari un kamera, strādā pārliecinošāk. Protams, automātiskās bremzēšanas sajūta pirms priekšā stāvoša auto aizvien ir diezgan patīkama.
Ērtākās sēdpozīcijas atrašana ir tāds kā piedzīvojums, jo regulēšanas iespēju ir visai daudz - gluži vai katru sēdekļa daļu var atsevišķi pabīdīt, pacelt, nolaist, piepūst un izpūst; regulēšanas process tā rezultātā gan aizņem laiku, taču beigu beigās sēdvirsma un atzveltne ieņem ķermeņa formu un ceļojums var sākties. Tas savukārt ir visai aizraujošs, jo, spītējot gandrīz piecus metrus garajai virsbūvei, auto ir ļoti stabils, viegli un precīzi vadāms, turklāt pārāk nezaudē komfortablās gaitas īpašības arī pēc Dynamic režīma iestatīšanas, kā rezultātā piekare paliek stingrāka. To gan var just, īpaši uz nelīdzena ceļa, taču zobiem klabēt neliek. Zināmā mērā auto vedina uz draiskošanos, taču to mazliet sabojā pārnesumkārbas darbība. A7 standartā tiek uzstādīta S Tronic divsajūgu septiņu pakāpju pārnesumkārba, kuras darbību gribas atsaucīgāku. Normālos apstākļos tā strādā nevainojami - gludi un nemanāmi, taču dinamiskajā režīmā, arī tad, ja izmanto pārslēgus aiz stūres, tātad manuālo režīmu, prasās vairāk asuma. Pārslēgšanās uz leju gan notiek zibenīgi, taču tas dinamiskā braukšanā taču nav galvenais.
Patlaban A7 tiek piedāvāts ar četriem dažādiem V6 dzinējiem. Testētais auto bija aprīkots ar jau pazīstamu 245 zirgspēku 3 litru dīzeli, un tas aizvien ir visai atraktīvs agregāts - līdzsvarots, pietiekami kluss, dinamisks un, salīdzinot ar veiktspēju, ne visai rijīgs. Izmēģinājuma brauciena laikā izdevās savākt vairāk par desmit litriem (pilsētā), taču oficiālais vidējā patēriņa rādītājs ir visnotaļ simpātiski 6 l/100 km.
Bez 245 zirgspēku trīs litru dīzeļa var nopirkt arī ekonomiskāku 3 litru TDI ar 204 zirgspēkiem, kā arī divus benzīna motorus - 2,8 litru atmosfērisko ar 204 ZS un 3 litru TFSI motoru ar mehānisko kompresoru, kurš attīsta apaļus 300 ZS. Visiem A7 ir S Tronic pārnesumkārba un quattro pilnpiedziņa; izņēmums ir vienīgi ekonomiskais dīzelis, kura priekšējiem riteņiem vilkme tiek novadīta caur Multitronic variatoru.
Cilvēkiem, kas nav vadītājs, salonā būs ērti un komfortabli, gan akustiski, gan arī termiski, jo pilnīgi katram braucējam ir iespēja noregulēt sev tīkamāko gaisa temperatūru, kas pūš pa ventilācijas deflektoriem, arī mainīt sēdekļa apsildes vai ventilācijas stiprumu. Aizmugurējā sēdekļa lielākais trūkums - ierobežotais griestu augstums, kas garākiem cilvēkiem var justies apspiestiem; sēdekļa dziļums turpretim iebildumus nerada, jo vietas kājām pietiek un arī bagāžnieks ir pietiekams - 535 litri standartā un 1390 litri, ja nolaiž attiecībā 40:60 dalāmo divvietīgo aizmugurējo sēdekli.
Nobeigumā var teikt tā: A7 ir auto, kurš it kā ir pazīstams, jo uz apkārtni raugās ar jau ierastajām Audi LED diožu virtenēm, taču tai pašā laikā nepaliek nepamanīts, jo atšķiras. Šī atšķiršanās gan maksā, un A7 gadījumā tie ir vismaz 35 tūkstoši latu, kas jānoliek par vājāko benzīna modeli. Izmēģinātais 3.0 TDI quattro modelis turpretim pieejams, sākot ar 40 tūkstošiem, taču tā vērtība kopā ar papildaprīkojumu jau pārsniedz 60 tūkstošus.