Te nu es esmu, pilna iekāres, vientuļa sēžu savas istabas četrās sienās. Klusām rokās grozu rozā telefonu, es gaidu, esmu kā izdzerts vīna trauks, alkstošs piepildījuma!
Brīdinājums!
Apstiprinu, ka esmu vismaz 18 gadus vecs!
Erotiskie stāsti: sasodītā, velnišķīgā seksuālā atkarība... (15)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tas, kas mani spēj piepildīt, ir mans mīļākais, kas man jau ir piecus gadus. Viņš ir vecāks par 17 gadiem, bet tas nemaina it neko. Šī sasodītā, velnišķīgā seksuālā atkarība, lai cik reizes es veidotu jaunas attiecības, parādās viņš, nespēju atteikt... Esmu KRĀPNIECE!
Arī šodien iztirzāju sevi ar 10000 jautājumiem, kāpēc man būtu jāzvana viņam, jau pagājis mēnesis, kā pateicu: «Viss cauri, man pietiek!» - bet tagad atkal mans mūris sabrucis; izdzirdēt viņa balsi, tikai uz mirkli!
«Hallo!» es piezvanīju. «Vai neesmu aizmirsusi pie tevis savu sirdi?»
- man gribējās iekliegt, es pateicu vien «savu grāmatu...». «Jā, atnāc, es būšu mājās un gaidīšu tevi!» «Labi!» - es noliku klausuli, nevaru neiet, kad viņš mani sauc! Noteiktajā laikā esmu klāt. Visa mana būtība staro, viņš padod mums divas vīna glāzes un skatās man acīs tik cieši, ka neviļus sajūtu vēlmi izģērbties un mesties viņā, bet nē, es atturos.
«Kā iet tavai sievai?» noprasu, jo uz galda stāv skaists rožu pušķis. Es ienīdu šo sievieti, viņa uzradās, kad mēs jau bijām kopā, kāpēc izvēlējās to otru, nezināju... «Labi,» viņš cieši skatās, «grib, lai mēs precamies!» «Ah tā, ielej vēl,» es piesarkstu, jūtu, ka dusmas neatkāpjas, paveros uz skapi, caur durvju spraugu ieraugu viņas kleitas un rindiņā saliktus skaistu kurpju pārus.
«Es ienīstu viņu!!!» pieceļos un rauju no skapja drēbes, metu uz grīdas, ar to man ir par maz, paķeru kurpes un sāku mīdīt no sirds patikas, līdz vienai sarkanai kurpei nolūst papēdis... Es attopos, vai pietiks! Skatos uz viņu, stāv pavisam mierīgs, velk nost savu jūrnieka krekliņu, manām acīm atklājot savu muskuļoto augumu.
«Nu, vai palika vieglāk?» viņš pasmaida. «Nāc pie manis!» Mans vīrietis cieši piekļaujas klāt un maigi sāk skūpstīt pieri, acis, galvu un lūpas. «Es Tevi tik ļoti gribu!» viņš iečukst. Manas kājas saļimst, un es tieku izģērbta.
Tik ļoti alkstu, ka iekunkstos: «Ņem mani stipri,stipri!»
Viņš it kā sadzird aicinājumu, paķer uz rokām un aiznes uz virtuves galda.
Nespējam gaidīt un cieši sakļaujamies. Katrs pieskāriens, katrs elpas vilciens ir mirkļa piepildījums līdz pašiem pirkstu galiņiem. ES MĪLĒJU!
Zaida