Biznesmene kļūst par taksisti

FOTO: Felicija/TVNET

Solvita (40 gadi) vairākus gadus bija veiksmīga uzņēmēja. Sākoties krīzei, viņas vadītā tirdzniecības kompānija nenoturējās un sievietei nācās meklēt jaunu darbu. Augstāko izglītību ieguvusī Solvita to nevarēja atrast savā specialitātē un tādēļ nolēma, ka kļūs par ... taksometra vadītāju. Ārēji trauslā Solvita intervijā portālam TVNET stāsta par šo amatu, kurā pārsvarā strādā vīrieši.

Meklējot darbu saistībā ar savu izglītību tirdzniecībā, ekonomikā un grāmatvedībā, sieviete saprata, ka piemērotu vakanču nav. Izglītība mūsdienās Latvijas darba tirgū esot zaudējusi nozīmi.

Viņa secināja, ka "darbs ir jāmeklē vienkārši kā darbs, nevis kā izglītības atspoguļojums". Sieviete nolēma nepadoties un ķerties pie “vispārējas darba meklēšanas”.

Lai arī Solvita varēja atļauties nestrādāt, viņai tas nešķita pieņemami.

Es nevaru nosēdēt mājās bez darba!

Viņa bija pieradusi, ka ir sava nauda, un negribēja, ka tā būtu jāprasa dzīvesbiedram. “Man bija jāmeklē kaut kādas iespējas, es tās arī gribēju meklēt.”

Atceras par patīkamo attieksmi taksometrā

Nevarējusi atrast savam iepriekšējam amatam un izglītībai piemērotu jaunu darba vietu, Solvita atminējās par taksometru kompāniju "Baltic Taxi", kuras pakalpojumus jau iepriekš bija izmantojusi. Viņai patika uzņēmuma pārstāvju attieksme pret darbu un klientiem. Tādēļ sieviete sāka mērķtiecīgi meklēt sludinājumus, kuros piedāvāts kļūt par šīs firmas darbinieku. Jau intervijas dienā viņa saņēma apstiprinājumu, ka varēs šajā uzņēmumā pelnīt iztiku. Patlaban viņa par taksometru vadītāju strādā gandrīz pusgadu.

FOTO: Felicija/TVNET

Kāpēc tāda netipiska izvēle?

Uz jautājumu, kādēļ viņa izvēlējusies salīdzinoši vienkāršu, turklāt sievietēm neraksturīgu darbu, Solvita atbild, ka automašīnu vada jau vairāk nekā 20 gadu un viņai tas ļoti patīk. Turklāt pēc zaudētā biznesa viņa nav redzējusi citas iespējas, jo savai izglītībai un sākotnējām vēlmēm atbilstošu darbu Solvita nevarēja atrast: “Es atradu šo iespēju, kas bija man pieņemama un kur mani pieņēma.”

Protams, atšķiras abu darba vietu ienākumi. Konkrētas summas Solvita gan neatklāj. Savā uzņēmumā viņa bija priekšniece un deva darbu citiem, bet tagad viņa ir parasta ierindas darbiniece. Taču taksiste nesūdzas par ienākumu atšķirību.

Viņa vispār izturas kā ļoti pozitīvs cilvēks. Pat stāstot par darba meklēšanu un savas firmas izjukšanu, viņa saglabā gaišu skatu. Smaids bija pirmais, ko pamanīju, iekāpjot viņas vadītajā taksometrā.

Sākumā Solvitas ģimenes locekļi bija šokā par viņas izvēli vadīt taksometru.

Taču ar laiku mājinieki aprada ar šo domu un tagad tā nevienam nesagādā problēmas. Pusaudža vecuma bērni gan jautājuši, kādēļ mammai tik daudz bija jāmācās, lai pēc tam strādātu taksī.

Uz to jaunā sieviete atbild, ka taksometra vadīšana nav pēdējais, ko viņa šai dzīvē dara. Turklāt šai amatā iegūtās prasmes un zināšanas viņa varētu izmantot arī turpmāk dzīvē.

Izglītībai ir nozīme pat taksometrā

Katrā ziņā iepriekš iegūtā izglītība Solvitai netraucē vadīt taksometru. Tā pat palīdz, runājot ar dažādajiem taksometra pasažieriem.

“Tomēr ir jāmāk kontaktēties ar cilvēkiem. Jebkurā situācijā jābūt adekvātam un pieklājīgam. Nevar atļauties kaut kādu lietu dēļ izrādīt savas iekšējās emocijas, nepatiku, kas ir iekšā, bet nav saistīta ar klientu,” viņa skaidro savu nostāju. Taksiste cenšas jautājumus risināt pozitīvi un nepieļaut, ka kaut kas risinās negatīvā gaisotnē.

Kā šīs darba vietas priekšrocību Solvita min arī iespēju uzlabot valodu zināšanas, bieži vedot ārzemniekus.

Solvita uzskata, ka taksometru vadītājas darbs viņas dzīvē patiesībā ir liels ieguvums, savdabīga pieredze.

Pat nebiju domājusi, ka šai darbā var tik daudz iegūt!

Ļoti daudz klientu vaicā, kādēļ viņa vada taksometru Latvijā, bet nav aizbraukusi strādāt uz ārzemēm, kur maksā labāk. “Man absolūti nav pieņemama tā ideja par prom braukšanu. Šeit ir manas mājas, un es nevienu brīdi neesmu domājusi braukt strādāt uz ārzemēm. (..) Es nekad to nedarīšu. Man cita zeme dzīvošanai nav pieņemama. Tikai šeit.”

Vienlaikus Solvita nenosoda cilvēkus, kuri devušies prom no Latvijas. Daļai cilvēku tas varētu būt labs risinājums.

Cik ilgi vadīs taksometru?

Sieviete par taksometra vadītāju iecerējusi strādāt tik ilgi, cik viņai tas būs nepieciešams un cik ilgi kompānijai būs vajadzīgi viņas pakalpojumi. Taču viņa negrasās pie takša stūres pavadīt visu mūžu un tajā novecot.

Arī patlaban paralēli taksometra vadītājas darbam Solvita domā par savu biznesu saistībā ar lauksaimniecību. “Droši vien tas nav mans sapņu darbs, par ko es visu mūžu sapņoju. Protams, meklēšu citas vēsmas un iespējas, tostarp biznesa iespējas. Bet tam ir vajadzīgs laiks."

Solvitai būtu pieņemami, ja viņas dēli kādu laiku pastrādātu pie taksometru stūres, taču viņa nevēlētos, lai tas būtu viņu pamatdarbs. Puikas to varētu darīt studiju laikā vai apgūstot biznesa iemaņas.

Nekaunas par savu darbu

Solvita par savu tagadējo darbu, kas ir salīdzinoši zemāka statusa nekā iepriekšējais, nekaunas ne no draugiem, ne bijušajiem biznesa partneriem. “Man nav kauns par to, ko es daru! Ja kādam citam ir kauns par mani, tad es nezinu. Man pašai no sevis nav kauns. Kāpēc man kaunēties, ja es strādāju?

Ja es slinkotu pa māju, man būtu jākaunas.

Man nav jākaunas no darba!”

Ir gadījies, kad viņas vadītajā auto iekāpj arī kāds bijušais biznesa partneris. Tad viņš parasti ir pārsteigts, redzot Solvitu tādā ampluā. Taču viņa uzsver, ka darbu dara labi un ar pilnu atdevi: “Man nav par to jākaunas.”

Turpinājums sekos

Solvita arī pastāstīja par dažādiem mītiem saistībā ar taksometra vadītāja darbu un tajā piedzīvoto. Par to portālā TVNET varēsiet lasīt jau tuvākajā laikā.

Izsakies arī Tu!

Paldies Solvitai par dalīšanos pieredzē, kā viņa atrada darbu šajos grūtajos apstākļos! Ja arī Tev ir ko teikt par šo tēmu, lūdzu, raksti lasitaji@tvnet.lv! Portāls TVNET pavēstīs Tavu viedokli arī pārējiem!

Uz augšu