Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/10250331t1h10bc.jpg)
Šķielēšana un «slinkā acs» jeb ambliopija ir izplatītākās bērnu redzes problēmas. Viesojoties Latvijā, viens no spilgtākajiem Krievijas acu ķirurgiem Viktors Kononovs sniedzis dažādus praktiskus padomus arī par to, kā laikus novērst šķielēšanas attīstību bērniem. Būtiskas nianses laiku pa laikam atgādina arī Latvijas autoritāte – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Acu slimību klīnikas vadītāja Sandra Valeiņa.
Agri pie ārsta
Padziļināta acu izmeklēšana būtu ieteicama jau viena gada vecumā, padziļināta redzes un kopredzes izmeklēšana – trīs gadu vecumā, ieteic S. Valeiņa. Gada vecumā var arī spriest, vai pazudusi tālredzība, kas maziem bērniem ir dabiska parādība un laika gaitā izzūd. Ja gada vecumā joprojām ir trīs dioptriju liela tālredzība, nepieciešams konsultēties ar speciālistu.
Savukārt V. Kononovs norāda, ka sešu mēnešu vecums ir tas laiks, kad bērnam attīstās visas galvenās organisma funkcijas, tostarp arī redzes funkcijas, kas ļauj veikt vispusīgu pārbaudi un savlaicīgi atklāt iespējamās patoloģijas. Īpašu uzmanību bērna redzes izmeklēšanai jāpievērš gadījumos,
ja bijušas priekšlaicīgas, bērnu traumējošas dzemdības vai veikts ķeizargrieziens.
Savlaicīga diagnostika un pareizi norīkota ārstēšana palīdzēs novērst arī šķielēšanas veidošanos.
«Redze ir funkcija, ko cilvēks iemācās pirmajos septiņos savas dzīves gados. Ja acs būs novirzīta jeb ja redzes informācija ar šo aci būs neskaidra, tīklenes un redzes garozas zonas šūnas smadzenēs neattīstīsies un bērns ar šo aci neiemācīsies redzēt. Acs kļūs ambliopa. Ambliopās acs redzes funkciju vēlākā vecumā atjaunot vairs nebūs iespējams,» atgādina S. Valeiņa. Ambliopija ir vienpusējs vai abpusējs redzes aktivitātes pazeminājums ar labāko iespējamo korekciju, proti, pareizām brillēm. «Ambliopo aci vienkāršāk var saukt par slinko jeb aci, kas nav iemācījusies un tāpēc negrib skatīties.»
Izvērtēt slodzi
Ir kāds vienkāršs, bet ļoti svarīgs noteikums: jo jaunāks ir bērns, jo mazākai ir jābūt slodzei viņa acīm, atgādina V. Kononovs. Regulārs bērna acu muskuļu pārslogojums var veicināt šķielēšanu, tuvredzību un citu redzes traucējumu attīstību. Jutīgās bērna acis saspringst, ne tikai spēlējot datoru vai skatoties televizoru, bet arī lasot grāmatu vai nodarbojoties ar citām aktivitātēm, kas prasa paaugstinātu uzmanību un koncentrēšanos. Bērnībā cilvēka redzes orgāni ir vismazāk pielāgoti tāda veida noslogojumam. Tāpēc agra iepazīšanās ar datoru ir bīstama bērna redzes veselībai, uzskata V. Kononovs. Vēlams, lai šī iepazīšanās notiek ne agrāk kā 7-8 gadu vecumā. Bērnam jebkurā vecumā pēc katras pusstundas, kas pavadīta pie datora ekrāna, nepieciešams pārtraukums acu atpūtai, jāpievēršas kam tādam, kas neprasa paaugstinātu redzes uzmanību, piemēram,
vienkārši kādas 10 minūtes jāpalūko, kas notiek aiz loga.
Jāatceras arī par sportu, pastaigām un citām aktivitātēm, kas novērš uzmanību no grāmatām un datora ekrāniem. Nepietiekama fiziskā slodze tiek minēta arī kā viens no cēloņiem, kāpēc cukura diabēts kļūst arvien «jaunāks».
Darīt pareizi
V. Kononovs noraida joprojām plaši izplatīto mītu, ka izrakstīto briļļu nēsāšana bērnam nav obligāta, jo acis ir «jātrenē». «Patiesībā, ja tuvredzība netiek laikus koriģēta ar briļļu palīdzību, tad bērna acis sāk pastiprināti augt, lai mazinātu acs noslodzi, skatoties tuvumā. Tieši tuvredzības neārstēšana ir viens no šķielēšanas attīstības cēloņiem.» Turklāt tikai pareizi piemeklētas brilles veicina patoloģiju ārstēšanu, turpretim neatbilstošas bieži vien ir redzes traucējumu, tostarp arī šķielēšanas cēlonis. Pareizi izvēlētas brilles un vecāku vēlme motivēt savu bērnu tās nēsāt, kā arī izskaidrot, kādēļ tās jānēsā, var palīdzēt gan uzlabot bērna redzes asumu, gan laikus apturēt nopietnu patoloģiju attīstību.
Runājot par pareizu briļļu valkāšanu, S. Valeiņa atgādina arī par oklūziju terapiju, kad šķielēšanas gadījumā aizklāj veselo aci un piespiež strādāt sliktāk redzošo, šķielējošo. No savas pieredzes viņa pastāsta gadījumu, kad vienam zēnam diagnosticējusi 100 procentu redzi vienā acī, bet otrā – 40 procentu. Bija nepieciešamas brilles ar astigmatisku korekciju un tika nozīmēta labāk redzošās acs oklūzija astoņas stundas dienā. Pirmajā reizē zēns ieradies ar savu māmiņu. Pēc trīs mēnešiem viņš atnāca ar vecmāmiņu. Zēns visu laiku bija cītīgi nēsājis brilles, taču māmiņa oklūzijas bija uzskatījusi par mazsvarīgu terapiju. Tas taču nevarētu būt nekas nopietns, tāda vienas actiņas līmēšana ciet! Redzes asums bija palicis praktiski identisks kā iepriekšējā vizītē. «Mēs visi trīs – es, zēns un vecmāmiņa – norunājām, ka taisīsim labāko aci kārtīgi ciet visu dienu. Nākamos divus mēnešus zēns dzīvoja pie vecmāmiņas. Pēc tam redze ar brillēm ambliopajā acī bija 90, vēl pēc mēneša pilni 100 procenti. Līdz ar to zēnam bija pilna kopredze un stereoredze. Ambliopija bija izārstēta. Tagad viņi teica – tas taču bija tik viegli,» uzmundrina S. Valeiņa.