Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/10253451t1h9e73.jpg)
Izkaisītā jeb multiplā skleroze kļūst arvien «jaunāka», liecina statistika. Tā nav nāvējoša slimība. Patiesībā daudzi nemaz nezina, kas tā ir par slimību, un minējumi svārstās no «putniem galvā» līdz ratiņkrēslam un pilnīgai nevarībai, jo – «tas ir kaut kas ar nerviem».
Sākas ar reiboni
«Sēdēju virtuvē uz grīdas un mizoju kartupeļus. Laikam jau tā straujāk piecēlos – pēkšņi sareiba galva, viss bija izplūdis, acis arī šķērsām rādīja,» atceras Anna. Kādu nedēļu staigājusi tāda apdullusi, līdz mamma paņēmusi līdzi pie neirologa – viņa pati gāja pēc atzinuma obligātajai veselības pārbaudei, kas nepieciešama darbavietā.
Nozīmēta magnētiskā rezonanse, neirologs nosūtījis uz Jūras medicīnas centru Rīgā – tur atrodas Multiplās sklerozes centrs, vienīgā vieta Latvijā, kas ir tiesīga noteikt šo diagnozi.
Annai bija 29 gadi, multiplā skleroze un – automātiski – 2. invaliditātes grupa.
«Man bija šausmīga pretestība – veselu cilvēku grib pataisīt par invalīdu. Uzreiz acu priekšā ratiņkrēsls, lai gan tā īsti nemaz nezināju, kas tā par slimību. Joprojām savu slimību nezinu līdz galam. Sākumā bija intensīvs ārstēšanas kurss, sadeva tik daudz zāļu, ka likās – piešaus sērkociņu, un es aizdegšos. Mājās nācu piepampušām kājām un domāju – ārprāts, kas nu būs, ļoti pārdzīvoju,» atceras Anna. Pašai sākumā bijis šausmīgi grūti, bet mamma «skatījās uz mani un raudāja».
Trīs gadu laikā būtiski sliktāk nav palicis, ja ir kādas sūdzības, pakonsultējas ar ģimenes ārstu. Jāatceras vienu reizi nedēļā noteiktā laikā injicēt zāles. Anna dzirdējusi, ka pasaulē tās varot dabūt arī tabletēs, bet Latvijā esot pieejamas tikai injekcijas, toties valsts tās apmaksā tāpat kā ārstēšanu. Šo trīs gadu laikā pabeigtas studijas, sākusi strādāt. Anna tic, ka viņas gadījums būs labvēlīgs – izveseļosies pilnībā:
«Galvenais nežēlot sevi, izturēties kā pret normālu cilvēku un dzīvot.»
«Multiplā skleroze jau sen ir jaunu cilvēku slimība. Diemžēl joprojām ne tik labi iepazīta, kā varētu vēlēties. Tomēr ģimenes ārstiem ir vēlēšanās uzzināt, mēs lasām lekcijas. Jāatceras, ka joprojām tāda slimība pastāv, un tas jāņem vērā gan ģimenes ārstiem, gan neirologiem,» atzīst Multiplās sklerozes centra vadītāja Jolanta Kalniņa.
Multiplā skleroze (MS) ir viena no autoimūnajām slimībām – kad organisms kaut kāda iemesla dēļ neatšķir savējās no svešām šūnām, tāpēc uzbrūk arī savējām. Šajā gadījumā – mielīna apvalkam, tādēļ rodas kustību, koordinācijas, redzes, garastāvokļa un citi neiroloģiska rakstura traucējumi.
Multiplā skleroze tulkojumā būtu «daudzās rētas» un tiešām ir saistīta ar nerviem, precīzāk, to apvalku – mielīnu. Mielīna apvalks nodrošina, ka pa nerviem notiek precīza un ātra elektrisko signālu kustība. Elektriskie impulsi ir veids, kādā galvas smadzenes sūta signālus visam organismam, šos signālus uztver muguras smadzenes – šādi tiek nodota nepieciešamā informācija. Ja apvalks tiek bojāts, signāli kļūst neprecīzi vai arī netiek pārraidīti vispār.
Izredzes dažādas
Organisms pats spēj atjaunot nervu apvalku, tomēr saražotā mielīna apjoms ir ļoti ierobežots, bojātajās vietās tik un tā paliek rētaudi – skleroze. Mielīna bojāšanās process norit daudz straujāk nekā tā atjaunošana, tāpēc nepieciešama uzturošā terapija.
Ir četri MS tipi. Visbiežāk izplatīta slimības forma, kam raksturīgi pēkšņi uzliesmojumi, kuru starplaikos veselība ir stabila. Kopējā situācija pasliktinās lēnām. Ja šo saslimšanu neārstē, pusei pēc 10 gadiem konstatē jau agresīvāku slimības formu, kas tiešām 15 gadu laikā var novest līdz nepieciešamībai pārvietoties ar spieķi vai ratiņkrēslā. Vecumā pēc 40 gadiem biežāk diagnosticē MS, kas norit bez paasinājumiem, bet diemžēl arī bez straujiem uzlabojumiem. Sākotnējie simptomi ir gaitas traucējumi un apgrūtināta staigāšana. 10 procentos gadījumu tiek diagnosticēta labdabīga MS – reti paasinājumi, iespējama arī pilnīga atveseļošanās.
◆ Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas (LMSA) aptaujā par multiplo sklerozi (MS) vairāk nekā puse no 55 tūkstošiem respondentu atzina, ka nezina, kas tā ir. Vecuma grupā līdz 14 gadiem par slimību pilnīgi neko nezina vairāk nekā 74 procenti, vecuma grupā virs 50 gadiem – 30 procentu. Par MS pilnīgi neko nezina 65 procenti vīriešu un 47 procenti sieviešu.
◆ Pacientu aptaujā «No kādiem simptomiem ciešat visbiežāk?» pirmajā vietā ir nogurums un nespēks (20 procenti), kam seko atmiņas un koncentrēšanās traucējumi, reiboņi, līdzsvara un koordinācijas mazināšanās, redzes problēmas.
◆ Vairāk informācijas – mājaslapā www.mslapa.lv.