Putins parāda savu āža kāju - paraksta likumu par adopcijas aizliegšanu uz ASV

FOTO: RIA Novosti/Scanpix

Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis likumu, kas paredz aizliegt bērnu adopciju no Krievijas uz ASV un pastiprina prasības «politiskajām nevalstiskajām organizācijām». Šis likums ir izstrādāts kā atbilde uz ASV parlamenta abu palātu pieņemto tā dēvēto Magņitska likumu, kas paredz iebraukšanas un finanšu sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kas, pēc Vašingtonas vērtējuma, ir saistītas ar advokāta Sergeja Magņitska nāvi cietumā 2009.gadā.

Jau ziņots, ka šo likumu trešdien pieņēma Krievijas parlamenta augšpalāta - Federācijas padome, bet 21.decembrī to pieņēma parlamenta apakšpalāta Valsts dome.

Pēc Krievijas prokuratūras ziņām, 20 gadu laikā Krievijas audžuģimenēs miruši 1500 bērni, savukārt identiskā periodā ASV - 19 bērni.

Jaunā likuma normas nosaka aizliegumu ASV pilsoņiem adoptēt bērnus no Krievijas, kā arī aizliedz Krievijā darboties iestādēm un organizācijām, kas nodarbojas ar bērnu atlasi un nodošanu adopcijai ASV pilsoņiem. Ar jaunajām normām paredzēts pārtraukt pērn jūnijā parakstīto vienošanos starp Krieviju un ASV par sadarbību bērnu adopcijas jautājumos.

Tajā iekļauta norma, kas aizliedz Krievijā darboties tādām nekomerciālām organizācijām, kas saņem līdzekļus no ASV pilsoņiem vai Krievijā īsteno projektus un «apdraud Krievijas intereses». Ar tiesas spriedumu jaunais likums ļauj arestēt šādu organizāciju īpašumus.

Vēl Krievijas pilsoņiem, kuri ir arī ASV pilsoņi, būs aizliegts darboties nekomerciālās organizācijās, kuras veic politisku darbību Krievijā.

Tas paredz aizliegt iebraukt Krievijas teritorijā vairākām ASV pilsoņu kategorijām: pret ārvalstīs esošiem Krievijas pilsoņiem noziegumus pastrādājušie vai ar tādiem noziegumiem saistītie, ar Krievijas pilsoņu nolaupīšanu vai nelikumīgu brīvības ierobežošanu saistītie, kā arī tiem, kas pieņēmuši nepamatotus vai netaisnīgus spriedumus pret Krievijas pilsoņiem vai īsteno nepamatotu juridisko šīs valsts pilsoņu vajāšanu.

Likumā uzskaitītajām ASV pilsoņu kategorijām Krievijā draud viņu finanšu un citu īpašumu arestēšana, kā arī jebkādu darījumu ar īpašumu vai investīcijām liegums.

Sarakstu ar to personu vārdiem, pret kurām attiecināmi ierobežojumi, izveido Krievijas Ārlietu ministrija, paredz likums, kurā piebilsts, ka ierosinājumus par sarakstā iekļaujamajām personām var izteikt abu parlamenta palātu deputāti, politisko partiju, Sabiedriskās palātas, kā arī valsts institūciju pārstāvji.

Ārlietu ministrijai reizi gadā jāsniedz parlamentam ziņojums par likuma izpildi, norādīts likumā.

ASV prezidents Baraks Obama 14.decembrī parakstīja tā dēvēto Magņitska likumu, kas paredz normalizēt tirdzniecības attiecības ar Krieviju, vienlaikus nosakot sankcijas pret tiem, kuri tiek vainoti advokāta Sergeja Magņitska nāvē.

Likums paredz normalizēt tirdzniecības attiecības ar Krieviju, atceļot kopš aukstā kara laika spēkā esošus ierobežojumus – tā dēvēto Džeksona–Venika labojumu, bet vienlaikus paredzot iebraukšanas un finanšu sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kas, pēc Vašingtonas vērtējuma, ir saistītas ar Magņitska nāvi Krievijas cietumā 2009.gadā.

Likumā teikts, ka ASV centīsies attīstīt «abpusēji izdevīgas attiecības ar Krievijas Federāciju, kas balstītas uz cilvēktiesībām un tiesiskumu, un centīsies atbalstīt Krievijas tautu tās centienos realizēt visu savu ekonomisko potenciālu».

Likums paredz, ka ne vēlāk kā 120 dienu pēc tam, kad likumu ir parakstījis ASV prezidents, Kongresa komitejai ir jāizveido atklāts saraksts ar to personu vārdiem, kas ir uzskatāmas par saistītam ar Magņitska aizturēšanu, spīdzināšanu un nāvi, kas mēģinājušas slēpt notikušo, guva finansiālu labumu vai piedalījās noziedzīgajās darbībās, kuras atklāja Magņitskis.

«Magņitska sarakstā» plānots iekļaut personas, kas ir atbildīgas par ārpustiesas slepkavībām, spīdzināšanām un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izdarīti pret personām, kas centušās atklāt nelegālas Krievijas ierēdņu darbības, iegūt vai aizstāvēt taisnīguma brīvību, vārda brīvību, pulcēšanās brīvību vai brīvību uz taisnīgu tiesu un demokrātiskām vēlēšanām.

Šo likumu asi kritizējuši Putins un Krievijas Ārlietu ministrija.

Magņitskis bija Lielbritānijas investīciju fonda «Hermitage Capital» jurists Krievijā, kurš tika apsūdzēts lietā par fonda izvairīšanos no nodokļiem. Cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Magņitskis centies atmaskot korupciju, ar kuru Krievijā saskāries fonds, un 2009.gada novembrī miris apcietinājumā tādēļ, ka viņam nav sniegta medicīniskā palīdzība.

37 gadus vecā jurista nāve saasināja Krievijas un Rietumvalstu attiecības.

Uz augšu