Īrijas latviešu portāla redaktore: pagaidām nezinu, kurš plānotu atgriezties

Vairāki nule kā publiskotā reemigrācijas plāna pasākumi, kuru mērķis ir palīdzēt atgriezties mājās tiem latviešiem, kas valsti pametuši ekonomiskās krīzes dēļ, novērtējami pozitīvi, uzskata Īrijas latviešu portāla «baltic-ireland.ie» galvenā redaktore Laima Ozola, taču viņa personīgi gan nezinot nevienu, kurš plānotu atgriezties.

«Es personīgi lieku lielas cerības uz šiem reemigrācijas plāna punktiem – darba tirgus informācijas pieejamība, personu loka paplašināšana, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu, un vienas pieturas aģentūras noteikšana,» komentēja Ozola.

Vienlaikus viņa piebilda, ka personīgi nepazīst nevienu latviešu–īru vai latviešu–pakistāniešu ģimeni, kura apsvērtu iespēju pārcelties uz dzīvi Latvijā.

«Kas attiecas uz sadarbību, tad tas jau notiek – ja ārzemēs dzīvojošam latviešu uzņēmējam der kāds konkrēts pakalpojums vai prece un ir izdevīgi sadarboties ar Latviju, tad viņš to jau dara un darīs,» norādīja Ozola.

Vairāku ministriju, valsts iestāžu un organizāciju kopdarbā ir tapis reemigrācijas plāns, ar ko ceturtdien iepazīstināja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Plāna darba grupa piedāvā astoņus pasākumu virzienus labvēlīgu reemigrācijas apstākļu veidošanai ‒ vienas pieturas aģentūras noteikšana, kas palīdzētu orientēties nepieciešamajās darbībās ar valsts iestādēm, darba tirgus informācijas pieejamība, izbraukušā, augsti kvalificētā darbaspēka piesaiste, latviešu valodas mācības, atbalsts skolēniem un viņu vecākiem, kā arī personu loka paplašināšana, kurām iespējams pretendēt uz repatrianta statusu.

Pavļuts plāna nepieciešamību pamatoja ar pašreizējām demogrāfiskajām tendencēm un ekonomikas attīstību, kas ilgākā laika posmā varētu novest pie darbaspēka trūkuma valstī. «Mēs vēlētos darbavietas, kas radīsies, aizpildīt ar aizbraukušajiem latviešiem, nevis piesaistīt citvalstu darbaspēku,» sacīja ministrs.

Viņš arī uzsvēra, ka plāna mērķis nav likt visiem aizbraucējiem atgriezties Latvijā. «Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna mērķis ir sniegt praktisku palīdzību un atbalstu tiem emigrējušajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kas vēlas un redz iespējas atgriezties Latvijā, kā arī attīstīt biznesa saiknes ar Latviju.

Mums ir jāstāsta par attīstību un darba iespējām Latvijā un jāpasniedz palīdzīga roka mūsu aizbraukušajiem tautiešiem jau tagad, jo pēc dažiem gadiem, kad Latvijā veidosies reāls darbaspēka trūkums, var jau būt par vēlu,» pastāstīja Pavļuts.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju no 2000. līdz 2011.gadam Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 300 tūkstošiem, tostarp 213 tūkstoši emigrējuši. Ministrija prognozē, ka līdz 2030.gadam varētu veidoties 120 tūkstoši brīvu darbavietu.

Savukārt Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta 2011.gadā apkopotie dati par Latvijas valstspiederīgo skaitu ārvalstīs liecina, ka Latvijas diasporas lielums pasaulē varētu būt 350‒400 tūkstoši cilvēku.

Uz augšu