Tas nozīmē, ka pagaidām mums neveicas ar tā saucamo NATO eiropeizēšanu (burden sharing). Ainu vēl vairāk dramatizē Krievijas bruņošanās salīdzinājums ar ASV.
Krievijas gatavība investēt bruņojumā 767 miljardus dolāru (līdz 2020. gadam) ir krasā disonansē ar ASV gatavību samazināt federālo budžetu nākamo 10 gadu laikā par 1200 miljardiem dolāru. Puse no šīs summas paredzēta aizsardzības industrijai. Kā norāda Pentagona publikācijas, šis bruņojuma finansējuma samazinājums novedīs pie karaspēka (motorizēto kājnieku) devalvācijas 1940. gada līmenī, karaflotes un gaisa flotes standarta noslīdēšanas līdz 1915. gada standartam. Amerikāņi pašlaik nodala aizsardzībai 4,7% no NKP (nacionālais kopprodukts), bet krievi 2,9% ar skaidrām ambīcijām palielināt šo pozīciju.
«Krievijā joprojām ir dzīva nostalģija pēc laika, kad «viņiem bija bail no mums», un šī vēlme pamazām kļūst par noteicošo arī valsts politiskajā virsslānī. Rezultātā mūsu ārpolitika kļūst aizvien agresīvāka, Rietumiem naidīgāka, antiamerikāniska, centrēta Āzijas virzienā,» konstatē Krievijas ārpolitiskais analītiķis Aleksandrs Šumiļins (Novaja Gazeta, 2012.07.07.). Viņš apgalvo, ka Krievija pašlaik esot uz starta, lai izprovocētu pasaulē «auksto karu nr. 2». Par to liecinot arī Krievijas atbalsts Asada režīmam Sīrijā. Visi Rietumu alianšu centieni draudzēties ar ienaidnieku esot nolemti neveiksmei.
To pašu argumentē arī nesenā krievu ģenerālštāba šefa Nikolaja Makarova uzstāšanās Helsinku konferencē (2012.06.05.). Ziemeļvalstu tālāka sadarbība ar NATO nozīmējot «rēķināšanos ar iespējamiem Krievijas uzbrukumiem», tāpēc Somijas centieni iekļauties NATO aliansē esot vērtējami kā Krievijai nedraudzīgs un naidīgs akts. Protams, šis «finlandizācijas aicinājums» izraisīja protestus Helsinkos. Valdība oficiāli informēja, ka jautājumu par NATO līdzdalību izlems somi paši, nevis klausīs uz vārda Kremlim.
Diemžēl Makarova agresīvā retorika nav nejaušība. Pirms viņa līdzīgas domas ir paudis arī Vladimirs Putins. Kā galvenos ienaidniekus norādot - ASV, NATO un internetu.
Krievija neslēpj, ka kara industrija gatavo jaunās paaudzes ieročus - starpkontinentālās raķetes, atomzemūdenes, lidmašīnas un helikopterus, tūkstošiem kaujas bruņumašīnu un tanku. Tātad «Krievija no jauna pārvēršas par militarizētu, policejisku valsti, par ko rēķinu maksā pati tauta» (bijušā Krievijas finanšu ministra Kudrina formulējums), un mums arī Latvijā ar to jārēķinās. Kur ir izeja? Pielīst Krievijai, kā to dara Ušakovs un Co? Būvēt patvertnes kāpās un sagatavoties visļaunākajam vai rūpīgi sekot starptautiskās politikas attīstībai, nodrošinot pie mūsu valsts ārpolitikas stūres stratēģus, nevis karjeras (ASV nostāju mehāniski reflektējošus) diplomātus?
Viens no mūsu (Rietumu civilizācijas valstu, tajā skaitā Baltijas) slepenajiem ieročiem varētu būt slānekļa gāze, kas ir viens no dabasgāzes veidiem*. Pasaule pašlaik piedzīvo tā saucamo slānekļa gāzes revolūciju, kas var izraisīt ķēdes reakciju arī politiskajā kontekstā. Jaunā tehnoloģija, kas atļauj iegūt slānekļa gāzi salīdzinoši lētāk, nekā tas bija iespējams agrāk, padarījusi šo «izrakteni» par Rietumu pasaulē visstraujāk augošo enerģijas avotu. To iegūst, aizsūknējot ķimikālijas un ūdeni līdz 1000 - 3000 metru dziļumam slānekļa kabatās. Ar šo «injekciju» gāzi iespējams iegūt un izsūknēt atpakaļ virs zemes. Metode nav 100% droša, jo pagaidām nav noskaidrots, kādus riskus «ķīmiskā injekcija» izraisa gruntsūdeņos. Tāpēc dažās valstīs šī ieguves tehnoloģija ir aizliegta. Neraugoties uz tehnoloģiskām problēmām, kas gaida atrisinājumu, slānekļa gāzes potenciāls ir gigantisks. Ar šo ASV pārvēršas no gāzes importētājas valsts eksportētājā. Tuvo Austrumu valstis, kas jau izbūvējušas garus cauruļvadus uz Ziemeļameriku, tagad būs spiestas pagriezties atpakaļ par 180 grādiem - Eiropas virzienā. Amerikāņiem arābu gāzi vairs nevajadzēs. Kritīsies gāzes cenas, un šis kritums būtiski ietekmēs arī krievu gāzes cenu līmeni Eiropā.