ĀM: Baltijas valstīm jāsadarbojas arī pēc Lietuvas parlamenta vēlēšanām

Viņš gan uzsvēra, ka pirms vēlēšanām nevar izteikt hipotētiskus pieņēmumus par to iespējamo iznākumu, tomēr Latvija aktīvi seko kaimiņzemēs un arī Lietuvā notiekošajam, tostarp gaidāmajām Seima vēlēšanām un konsultatīvajam referendumam par Visaginas AES.

Uz jautājumu, kā ĀM vēlētos redzēt abu valstu turpmākās attiecības, Pildegovičs atbildēja: «Tas ir gan nacionālās drošības, gan viens no svarīgākajiem ārpolitikas jautājumiem – lai Baltijas valstu sadarbība būtu cieša, saliedēta un daudzveidīga. Ir daudz trīspusēju projektu gan drošības un aizsardzības jomā, gan ekonomikā, vairāki reģionālie projekti ir atkarīgi no tā, cik saskaņota ir šī sadarbība. Likmes ir ļoti lielas, un mums, protams, ir svarīgi, lai lielākajos jautājumos būtu zināma kontinuitāte.»

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš («Vienotība») aģentūrai BNS norādīja, ka nevar prognozēt vēlēšanu iznākumu, bet no Lietuvas kolēģiem ir sapratis, ka Lietuvas parlamentā sagaidāmas izmaiņas.

«Bet es ceru, ka, neskatoties uz to, nemainīsies attiecības ar Latviju un Baltijas valstu līmenī. Tādu pazīmju pagaidām nav,» teica Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.

Viņš atzina, ka Latvijas un Lietuvas attiecībās ir vairāki neatrisināti jautājumi saistībā ar enerģētiku, dzelzceļu, jūras robežlīgumu, un, iespējams, pēc vēlēšanām tos izdosies iekustināt. «Ja ir varas maiņa, ir cerība, ka tas varētu iekustināt jaunus risinājumus. Bet jaunas problēmas es pašlaik neredzu,» sacīja Kalniņš.

Savukārt Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) uzsvēra, ka Lietuvas parlamenta vēlēšanu iznākumu noteiks Lietuvas tauta un viņš pirms vēlēšanu beigām tās nekomentēs.

Jau vēstīts, ka premjers Valdis Dombrovskis neprognozē izmaiņas Latvijas un Lietuvas attiecībās pēc dienvidu kaimiņvalsts parlamenta vēlēšanām.

«Nekādas būtiskas izmaiņas Latvijas‒Lietuvas attiecībās es neprognozēju. Es domāju, ka Baltijas valstu, tostarp arī Lietuvas‒Latvijas, sadarbība ir pietiekami cieša. Uzskatu, ka arī nākotnē mēs varam sadarboties ar tādu Lietuvas valdību, kādu Lietuvas vēlētāji būs izvēlējušies,» intervijā aģentūrai BNS sacīja Dombrovskis.

Saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, kas septembra beigās veikta pēc laikraksta «Lietuvos rytas» pasūtījuma, visvairāk izlēmušo vēlētāju ‒ 23,4% ‒ pašlaik ir gatavi atdot balsis par pašlaik opozīcijā esošo Sociāldemokrātu partiju. Opozīcijā esošo Darba partiju par savu favorīti nosauca 21,1% aptaujāto, kas jau izdarījuši izvēli, bet par partiju «Kārtība un taisnīgums» balsot gatavojas 13,9% aptaujāto.

Savukārt par premjerministra Andra Kubiļus vadīto konservatīvo partiju «Tēvzemes savienība ‒ Lietuvas kristīgie demokrāti» savu balsi plāno atdot 12,3% no izvēli izdarījušajiem aptaujas dalībniekiem.

No 141 Seima deputāta 70 tiek ievēlēti pēc partiju sarakstiem, bet 71 ‒ vienmandāta apgabalos.