Japāna līdz 2040.gadam atteiksies no kodolenerģijas

FOTO: AFP/LETA

Japāna piektdien paziņoja, ka līdz 2040.gadam plāno pilnībā atteikties no kodolenerģijas izmantošanas.

«Valdība ieviesīs visu iespējamo pasākumu kopumu, kas ļaus šā gadsimta 30.gados samazināt kodolenerģijas ražošanu līdz nulles līmenim. Daudzi japāņi cer uzbūvēt sabiedrību, kura nav atkarīga no kodolenerģijas,» sacīts piektdien izplatītā Japānas valdības dokumentā.

Tokijas jaunā stratēģija paredz slēgt par 40 gadiem vecākus kodolreaktorus, nebūvēt jaunas AES un atsākt esošo reaktoru darbību tikai tad, ja tie atbildīs standartiem, kurus izstrādās jaunizveidota regulēšanas institūcija.

Tiek uzskatīts, ka ar šādiem plāniem Japānas valdība nākusi klajā, pakļaujoties sabiedrības regulārajiem protestiem pret kodolenerģiju, kas aizsākās pēc pērn notikušās postošās avārijas Fukusimas atomelektrostacijā.

Daudzi kritiķi un biznesa lobiji tomēr apgalvo, ka kodolbrīva Japāna ir nereāla vīzija. Viņi brīdina, ka atteikšanās no atomenerģijas var nopietni ietekmēt ražotājus, izraisīt elektroenerģijas deficītu un elektrības cenu lēcienu.

Vācija tikmēr piektdien paziņoja, ka ir gatava Japānai, kur darbojas 50 AES, palīdzēt īstenot tās centienus atteikties no kodolenerģijas. Berlīne pagājušajā gadā paziņoja, ka Vācijā līdz 2022.gadam tiks slēgti visi 17 kodolreaktori.

Itālijā pērnā gada vasarā notikušā referendumā tika nobalsots pret kodolenerģijas ražošanas atjaunošanu, bet Šveice ir apstiprinājusi plānus par savu piecu reaktoru slēgšanu līdz 2034.gadam. Savukārt vairākas Āzijas valstis turpina paplašināt savas AES būvniecības programmas. Arī Baltijas valstis kopīgiem spēkiem plāno uzbūvēt jaunu AES Lietuvā.

Lietuva: Japānas paziņojumam nav jāpievērš uzmanība

Japānas paziņojumam, ka tā plāno līdz 2040.gadam pilnībā atteikties no kodolenerģijas, nebūtu jāpievērš īpaša uzmanība, uzskata Lietuvas premjers Andris Kubiļus.

«Katra valsts pati izlemj, kā attīstīt savu enerģētiku un ar kādiem vislētākajiem un drošākajiem resursiem tā nodrošinās savus patērētājus,» viņš sacīja žurnālistiem, atbildot uz jautājumu, kā Tokijas lēmums varētu ietekmēt Lietuvas jaunās atomelektrostacijas (AES) projektu Visaginā, kura stratēģiskais investors ir Japānas kompānija «Hitachi».

Kubiļus teica, ka drīzāk vajadzētu palūkoties uz citām valstīm, tostarp uz Somiju un Zviedriju, kuras plāno attīstīt kodolenerģiju.

Lietuvas premjers pastāstīja, ka šonedēļ Helsinkos ticies ar Somijas premjeru Jirki Katainenu, kurš apstiprinājis savas valsts plānus attīstīt kodolenerģiju.

«Somijā pašlaik ir četri [atom]reaktori, tiek būvēts piektais. Parlamentā jau ir pieņemts lēmums 2015.gadā sākt būvēt vēl divus reaktorus, bet 2020.gadā viņiem [somiem] būs septiņi reaktori un 60% elektroenerģijas ražos atomelektrostacijās,» klāstīja Kubiļus.

«Arī mūsu kaimiņvalsts Zviedrija ir apstiprinājusi ļoti skaidru stratēģiju ‒ pašlaik 40% elektroenerģijas tur saražo 10 atomelektrostacijās, un, kad beigsies šo AES ekspluatācijas termiņš, to vietā tiks uzbūvētas jaunas AES,» viņš norādīja.

«Tādējādi mums ir dažādi piemēri, un mēs izvēlēsimies to variantu, kurš būs vislietderīgākais Lietuvai, kurai nav gāzes, naftas un lielu finanšu resursu, lai subsidētu alternatīvo enerģiju, » uzsvēra Lietuvas valdības vadītājs.

Uz augšu