Degviela no latvāņiem - nākotnes realitāte

Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Vides risinājumu institūtu patlaban izstrādā kādu unikālu projektu. Viņi jau tuvākajā nākotnē cer īstenot degvielas ražošanu no Latvijas lielākās sērgas – latvāņiem, tā šo pirmdien informēja LNT raidījums «Tautas balss».

Latvāņus reti kur izmanto

Vairāk nekā 10 tūkstošus hektāru zemes visā Latvijā ir apsēduši latvāņi – augi, kuru iznīcināšanas kampaņa vairāku gadu garumā nav beigusies ar jūtamiem rezultātiem. Vides risinājumu institūta Vides projektu grupas vadītājs Gatis Eriņš intervijā «Tautas balsij» klāstīja, ka latvāņu bīstamību varētu dalīt divās grupās.

«Viena ir bīstamība cilvēkam - latvāņu sula ir ķīmiski ļoti aktīva viela un, nokļūstot uz ādas, var radīt ļoti būtiskus apdegumus, proti, līdzīgus apdegumus kā uguns gadījumā: ar čūlām, kuras ir ilgi dzīstošas, nepatīkamas. Otra bīstamība ir tieši ekosistēmu pārveide – tieši dabas pārveide, dabas ainavu izmaiņas. Šādā latvāņu audzē principā neaug nekas cits kā tikai latvānis,» skaidroja Eriņš.

Lai tiktu vaļā no latvāņiem lielās zemes platībās, tie jāpļauj vairākas reizes sezonā un tā gadiem no vietas. Ir saimniecības, kurās latvāņus izbaro lopiem, taču plašāks lietojums šiem milzeņiem nav atrasts, tāpēc viss nopļautais kļūst par atkritumiem.

Zinātnieki sākuši pētīt iespēju ražot degvielu

Kā noskaidroja raidījums, iespējams, ka jau pavisam tuvā nākotnē ikviens autobraucējs varēs liet savā automašīnas degvielas tvertnē latvāņu degvielu. Pie šāda izaicinoša projekta strādā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki kopā ar Vides risinājumu institūtu.

«Projekta ideja ir ražot jeb iegūt tehnoloģiju, kā ražot biobutanolu, kas ir otrās paaudzes biodegviela. Un doma ir izmantot biotehnoloģiju – tātad biofermentāciju, kur no latvāņa un no citiem atkritumiem tad mēs iegūstam degvielu, ko jebkurš autobraucējs var liet bākā,» pastāstīja RTU zinātņu prorektors, projekta zinātniskais vadītājs Tālis Juhna.

Savukārt Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras pētniece Linda Mežule piebilda: «Daudzus gadus jau ir strādāts pie līdzīgas tehnoloģijas, teiksim, uz lauksaimniecības produktiem, graudiem. Uz augstvērtīgiem kultūraugiem šī tehnoloģija jau tiek izmantota, bet, kā zināms, tas galvenais ir izmantot tādus produktus, kuri netiek patērēti pārtikā.»

No lidojuma apzina latvāņu platības

Projekts sastāvot no divām daļām: pirmajā projekta autori novērtē izejmateriāla – latvāņu – daudzumu, bet otrajā izstrādā tehnoloģiju, kā no šā blakusprodukta ražot degvielu.

Lai novērtētu ar latvāņiem aizaugušās Latvijas platības un šā auga kopējo masu, zinātniekiem nav jāietērpjas skafandros un jādodas latvāņu mūžamežos. Ar īpašas aparatūras palīdzību šis darbs tiek paveikts lidojumā, pēc tam datorā analizējot iegūtos datus.

Līdzīgi kā ikvienam cilvēkam ir pirkstu nospiedumi, arī katram augam ir savs neatkārtojams starojums, kuru nekļūdīgi atpazīst aparatūra. Vides risinājumu institūta uzdevums šajā projektā ir izmantot attālās izpētes tehnoloģijas - ar aviāciju iegūtos datus, lai identificētu platības, kas ir latvāņu invadētas, precīzi tās kartētu, kā arī novērtētu latvāņu biomasas apjomu šajās platībās.

«Pēc pāris gados iegūtajiem datiem mēs varam pateikt, ka zaļās masas apjoms ir 45 līdz 80 tonnas uz hektāru atkarībā no latvāņu augstuma un blīvuma katrā konkrētajā vietā,» sacīja Eriņš.

Latvāņu degvielas ražošana nākotnē būs ekonomiski lietderīga

Juhna vēl intervijā «Tautas balsij» pauda aprēķinus: «No vienas tonnas, teiksim, varētu saražot apmēram 30 līdz 50 litrus. Izskatās, ka pagaidām tas nav ļoti daudz, bet, ja skatāmies, tas ir atkritums, kas stāv pļavā, un neviens to neizmanto.»

Viens no zinātnieku uzdevumiem, izstrādājot degvielas iegūšanas tehnoloģiju no latvāņiem, bija izvairīties no ķimikāliju lietošanas. «Ir plānots, ka uz gada beigām mums būs pilotiekārta jau kā maza stacija, kur mēs varēsim visam šim posmam iziet cauri kā vienā iekārtā,» sacīja Mežule.

Savukārt zinātnieks Juhna prognozēja: «Šobrīd tie ekonomiskie aprēķini parāda, ka šinī stadijā varbūt vēl nav izdevīgi to darīt, es domāju, ka tas tomēr ir nākotnes jautājums. Bet nu atcerēsimies, ka nākotnē degvielas cenas pieaugs un kaut kādā brīdī tas būs arī ekonomiski pamatoti.»

Skatīt pievienoto video!

Uz augšu