Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10298698t1h2293.jpg)
Latvijā ir Eiropas Savienībā vieni no augstākajiem bērnu mirstības rādītājiem perinatālajā periodā (no 22. grūtniecības nedēļas līdz septītajai dienai pēc dzemdībām).
Vairāk nekā 100 nedzīvotu dzīvju
Šovasar sabiedrība tika iepazīstināta ar Latvijā pirmo reizi veikto pētījumu Izglābsim 100 bērnus. Valstī ik gadu līdz savai septītajai dzīves dienai nomirst vairāk nekā 100 bērnu.
Pētījums rāda, ka bērnam no Saldus novada ir 4,16 reizes lielāks risks nomirt nekā bērniem pārējā Latvijā. Tas saistīts ar medicīniskās palīdzības piejamību. Rīgā dzimušam zīdainim ir 0,7 reizes mazāks risks nomirt nekā ārpus galvaspilsētas dzimušajiem. Vismazākā perinatālā mirstība 2010. gadā bijusi Ventspils slimnīcā.
Perinatālo nāvi laicīgi dzimušiem mazuļiem 61,1% gadījumu [C] izraisījusi nabas saites apvīšanās, bet priekšlaikus dzimušajiem – ka nav bijuši iznēsāti.[/C]
Pētījuma autori norāda gan uz nepieciešamo valsts atbalstu, gan uz topošo vecāku izglītošanu. Trešdaļā gadījumu, kad mazuļi nomira, viņu māmiņām grūtniecības laikā nebija veikta ultrasonogrāfija.
Taču arī tad, ja vecāki izpildījuši visus ārstu norādījumus un grūtniecība noritējusi normāli, gadās, ka viņi bērniņu zaudē vai arī tam atklāj kādu iedzimtu anomāliju.
Vecākiem jāzina, kādas pārbaudes jāveic jaundzimušajam viņa dzīves pirmajās dienās, lai nebūtu par vēlu.
Ko pārbauda jaundzimušajam
Ministru kabineta(MK) noteikumu nr. 611 Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība 1. pielikuma tabulas III daļā Jaundzimušā veselības aprūpe noteiktas veicamās pārbaudes.
Kā tās notiek praksē, skaidro Latvijas Neonatologu biedrības priekšsēde un Rīgas Dzemdību nama jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas neonatoloģe Inese Bļodniece.
Neonatologs ir bērnu ārsts, kurš specializējies jaundzimušo aprūpē un ārstēšanā. Taču katram mediķim, kas sniedz dzemdību palīdzību, jāprot novērtēt jaundzimušā stāvoklis, skaidro I.Bļodniece. Ja bērniņam ir kādas problēmas, tad nekavējoties sauc neonatologu vai pediatru, kam jābūt pieejamam visu diennakti. Ja bērns ir vesels – elpo labi, sirdsdarbība un ādas krāsa ir normāla, mazulis ir ak tīvs – pilnīgi pietiek, ka vecmāte un ginekologs tūlīt pēc piedzimšanas novērtē bērnu un neonatologs vai pediatrs jaundzimušo apskata nākamo 24 stundu laikā.
Apgares skala
«Šī skala ir jaundzimušā pirmais novērtējums – pirmajā, piektajā un desmitajā minūtē pēc dzimšanas,» skaidro I.Bļodniece. «Novērtējumā ietilpst piecas pazīmes un katru novērtē ar 0, 1 vai 2 ballēm. Pazīmes ir – sirdsdarbība, elpošana, ādas krāsa, muskuļu tonuss un refleksi. Maksimums ir 10 balles. Jo mazāks baļļu skaits, jo sliktāks ir bērna stāvoklis.
Vecākiem parasti gribas pie kāda cipara pieturēties, bet profesionālam ārstam bērna stāvoklis ir skaidrs, jau uz viņu paskatoties vien,» saka I.Bļodniece.
Svarīga augļa ultrasonogrāfija
«Iedzimtās anomālijas jaundzimušajiem nebūt nav biežas,» saka I.Bļodniece. «Attīstības anomālijas iedala divās lielās grupās. Ir viena orgāna attīstības anomālija, kam iemesls ir kaitīgo faktoru ietekme grūtniecības agrīnajā periodā, kad notiek orgānu formēšanās. Ir ģenētiskās slimības, kad bojāts ģenētiskais materiāls hromosomu vai gēnu līmenī un attīstības anomālijas bieži skar vairākas orgānu sistēmas. Daļa no šīs grupas patoloģijām var būt pārmantotas, kad kādam no vecākiem ir tā pati slimība/sindroms vai viņš ir kā pārnesējs, bet daļa ir radusies spontānu mutāciju ceļā kāda kaitīgā faktora ietekmē. Kaitīgie faktori (abās grupās) var būt – starojums, ķīmiskās vielas, lietotie medikamenti, vīrusi u. c. sagandētā pasaule. Tie ir tie faktori, kurus post factum neviens precīzi vairs nepateiks. Lielāko daļu anomāliju diagnosticē grūtniecības laikā ultrasonogrāfijās. Ja lielās patoloģijas konstatē līdz 11. nedēļai, tad pārtrauc grūtniecību. Sastopamas ir sirdskaites, kuņģa zarnu trakta necaurejamība, retāk smadzeņu attīstības un kaulu locītavu anomālijas. Atklājot anomālijas augļa ultrasonogrāfijā, tiek izvērtēts, kur mazulim labāk dzimt. Piemēram, sirdskaites gadījumā bērnam jādzimst Rīgā – Dzemdību namā vaiPaula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā–, jo šie jaundzimušie uzreiz ir jātransportē uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu pie kardioķirurgiem. Ļoti svarīgi, lai transportēšanas attālums būtu pēc iespējas īsāks.»
Redzamais un neredzamais
«Ārēji redzamās anomālijas neonatologs jaundzimušajam atklāj pirmreizējā apskatē. Iepriekš nekonstatētām sirdskaitēm pat tikai trešajā, ceturtajā dienā var parādīties klīniskās pazīmes. Tad bērniņš tiek izmeklēts ultrasonogrāfijā, kas ārsta aizdomas apstiprina vai izslēdz. No kuņģa zarnu trakta anomālijām ir tādas, kuras ultrasonogrāfijā pirms dzimšanas var redzēt, bet ir arī tādas, kuras var konstatēt tikai tad, kad bērns jau piedzimis. Kādam bērnam klīniskās pazīmes parādās jau pirmajā dienā, citam – piektajā. Pats galvenais ir ārsta galva, lemjot par turpmāko izmeklēšanu. Kuņģa zarnu trakta izmeklēšanā tiek izmantots rentgens.»
Ausis pārbauda, acis ne
MK noteikumu Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība pielikumā esošā tabula Jaundzimušā veselības aprūpe paredz, ka trešajā, ceturtajā dzīves dienā mazulim veic dzirdes pārbaudi ar otoakustiskās emisijas metodi.
«Dzirde ir jāpārbauda pilnīgi visiem jaundzimušajiem,» uzsver I.Bļodniece. «Ja skrīningā atrod patoloģiju, jaundzimušais uzreiz jāsūta uz Bērnu dzirdes centru Rīgā.»
Acu izmeklēšana jaundzimušajiem valsts programmā nav paredzēta, tā arī nav norādīta iepriekš minētajā MK noteikumu tabulā.
«Acu problēmas bērniņam grūtniecības laikā ultrasonogrāfijā nekādi nevar redzēt, ja nu vienīgi gadījumos, kad vispār acis nav attīstījušās un ir kādas sejas anomālijas. Neonatologiem nav noteikts, ka visiem jaundzimušajiem būtu jāveic redzes skrīnings,» saka I.Bļodniece. «Ja vecākiem, pediatram vai ģimenes ārstam rodas aizdomas par acu patoloģiju jaundzimušajam, mazulis uzreiz jāsūta uz Bērnu redzes centruBērnu klīniskajā universitātes slimnīcāRīgā. Simptomi, kad nevilcinoties jāmeklē speciālista palīdzība ir šādi: acu āboli ir nesimetriski vai actiņas nav dzidras, ir apduļķotas. Normāli mazulis skatienu sāk fiksēt viena mēneša vecumā. Uztraukties vajadzētu, ja bērniņš nefiksē skatienu divu mēnešu vecumā, tam iemesls var būt ne tikai acīs, bet arī centrālajā nervu sistēmā.»
«Iedzimtas kataraktas (lēcas apduļķošanās) Latvijā atrod apmēram 15 – 20 bērniem gadā,» saka I.Bļodniece. «Tās ap 10 – 25% gadījumu ir pārmantotas, apmēram 30 – 40% iemesls ir intrauterīni pārslimotas infekcijas (masalas, toksoplazmoze, citomegalovīruss, sifiliss, herpes). Apmēram 40% gadījumu nav precīzi noskaidrota iemesla.»
I.Bļodniece teic, ka iedzimto kataraktu neonatologs vai pediatrs bērna pirmajā dzīves mēnesī bez speciāliem aparātiem var neieraudzīt, jaundzimušais jāizmeklē bērnu acu ārstam ar speciāliem aparātiem.
Ģenētiskie skrīningi
Jaundzimušajam 3. – 5. dzīves dienā no papēdīša paņem asins paraugus un nosūta uz fenilalanīna un tireotropā hormona noteikšanu asinīs.
«Tie ir ģenētiskie skrīningi,» skaidro I.Bļodniece. «Fenilketonūrija ir reta vielmaiņas slimība, kad pietrūkst viena fermenta un organismā uzkrājas kaitīgie produkti, kas tālāk nesašķeļas. Šī slimība ir smaga, un bērnam visu mūžu būs jāievēro speciāla diēta.»
Savukārt tireotropā hormona noteikšana palīdz atklāt, vai bērnam nav vairogdziedzera saslimšanas – hipotireozes, kad trūkst vairogdziedzera hormonu. Arī šī slimība jāatklāj pēc iespējas agrāk, lai neveidotos garīga atpalicība. Tā ir ārstējama, lietojot trūkstošos hormonus.
Vieglprātīgi atteikties no potēm
«Valsts programma, ko izstrādājuši kompetenti speciālisti, paredz jaundzimušo potēšanu pret tuberkulozi un B hepatītu dzemdību iestādē, bet pret vecāku gribu tas netiek darīts,» skaidro I.Bļodniece. «Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju Latvijā, ir pārāk vieglprātīgi atteikties no bērnu potēšanas, īpaši pret tuberkulozi. Potēšanai pret tuberkulozi ir neliels komplikāciju un blakusparādību risks, bet vecāku bailes no blakusparādībām nav samērojamas ar risku, ja bērns saslimtu. Pret B hepatītu jaundzimušais pilnīgi noteikti ir jāpotē tad, ja mamma kādreiz ir pārslimojusi B hepatītu.»
Ja mediķi kļūdās
2011. gadā Veselības inspekcija (VI) izskatījusi 1153 iesniegumus par veselības aprūpes kvalitāti un darbspējas ekspertīzi, no tiem 732 gadījumos veiktas ekspertīzes, stāsta VI komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Vīksna. Administratīvie sodi piemēroti 262 ārstniecības personām, tostarp izteikts viens brīdinājums.
2011. gadā VI par ginekoloģiju un dzemdniecību izskatīti 32 iesniegumi, 13 pamatoti. 2012. gada sešos mēnešos saņemti 14 iesniegumi, divos pretenzijas apstiprinājās.
«Par Kuldīgas slimnīcā sniegto dzemdību palīdzību 2011. gadā izskatīts viens iesniegums. Konstatēti pārkāpumi dežūrējošās vecmātes darbā, veicot dzemdētājas aprūpi, par ko viņai piemērots administratīvais naudas sods. Pārkāpumi nav tiešā cēloņsakarībā ar nedzīvi dzimušo bērnu,» skaidro D.Vīksna. «2012. gadā VI saņemts viens iesniegums par dzemdību palīdzības sniegšanu Kuldīgas slimnīcā. Tā izskatīšana vēl nav pabeigta.»
Ņemot vērā izanalizēto gadījumu pieredzi, VI ārsti eksperti norāda, ka ir pārāk virspusēja saskarsme starp ārstu un dzemdētāju vai viņas tuviniekiem. Grūtnieces neinformē mediķus par ieradumiem, bērnībā pārslimotām un hroniskām saslimšanām vai lietotiem medikamentiem.
Atsevišķās ekspertīzēs konstatēti pārkāpumi ārstniecības personu darbā, izvēloties neatbilstošu dzemdību vadīšanas taktiku.
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 45.‘ pantam VI par medicīnisko atzinumu sniegšanas, ekspertīzes (izņemot darbnespējas ekspertīzi) vai veselības aprūpes pārkāpumiem ir tiesīga izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu ārstniecības personām vai ārstniecības iestādes vadītājam līdz 250 latiem. Ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda, tad – 500 latu.
1998. gada 12. maijā pieņemtie MK noteikumi nr. 177 Prakses ārsta civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas kārtība nosaka prakses ārsta civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas kārtību. Prakses ārstam jāveic apdrošināšana pret iespējamo kaitējumu pacienta veselībai prakses ārsta, kā arī viņa vadībā strādājoša ārsta stažiera vai rezidenta ārstnieciskās darbības rezultātā.
Par veselības traucējumiem, kas radušies ārsta darbības rezultātā, pacients var civiltiesiskā kārtā vērsties tiesā. VI atzinums var tikt izmantots tiesā. Izmaiņas šajā kārtībā plānots veikt, kad darbību sāks Ārstniecības riska fonds.