Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10300363t1hb800.jpg)
Viena no divām Strenču novada pilsētām Seda ir ar īpašām «rozīnītēm», kādas citviet Latvijā nez vai atrastu. Tādēļ arī strencēnietis Aleksandrs Jefimovs, šogad augstskolā rakstot bakalaura darbu, izveidoja tūrisma ceļvedi pa Sedas pilsētu.
«Izdomāju, ka tā ir maz izpētīta vide un vajadzētu cilvēkiem parādīt tās unikalitāti,» teic Aleksandrs, kurš nu jau absolvējis Vidzemes Augstskolu un ieguvis tūrisma organizētāja vadītāja kvalifikāciju, bet ikdienā strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Strenču postenī.
Meklējiet starveida ielas!
Sedā nav neviena objekta, kas būtu oficiāli atzīts kā kultūrvēsturiskais mantojums. Tomēr Aleksandrs uzsver, ka Sedas centra apbūve (tā saucamā Staļina laika arhitektūra) ir savdabīgs 20. gadsimta 50. un 60. gadu pilsētbūvniecības un arhitektūras paraugs, it īpaši skolas ēka, kultūras nams un centrālais laukums ar starveida ielu izvietojumu.
Un, protams, ir jādodas uz tuvējo purvu, kurā izveidota dabas taka ar norādēm un informatīvajiem stendiem. Neraugoties uz kūdras ieguvi purva centrālajā daļā un atrašanos apdzīvotas vietas tiešā tuvumā, tā ir savrupa teritorija, turklāt unikāla ar to, ka pēdējā pusgadsimta laikā ļoti pārveidota kūdras ieguves procesā.
Aleksandrs Strenčos dzīvo kopš bērnības, taču dažus kilometrus attālā kaimiņu pilsēta Seda līdz bakalaura darba rakstīšanai viņam bijusi pasveša. Pat neesot zinājis, pa kuru ceļu var aizbraukt uz purvu. Tagad jaunietis šo maršrutu izbraucis ar velosipēdu un izstaigājis kājām un viennozīmīgi secina, tā ir unikāla vide ar kūdras ieguves laukiem, meliorācijas sistēmām un šaursliežu dzelzceļu, pa kuru kūdras rūpnīcas vilcieniņš kursē joprojām. Pavasaros un rudeņos purvs kļūst par gājputnu mājvietu. Aleksandrs ceļvedī norādījis, ka
Sedas purvā ligzdo vairāk nekā 100 putnu sugu.
Jau izstrādātie kūdras lauki applūst. Tiem aizaugot, rodas ūdensputnu ligzdošanai un barības meklējumiem piemērotas plašas teritorijas.
Pilsēta ar daudznacionālu kolorītu
Tieši Sedas purvs ir Latvijā zināmākais Sedas atslēgvārds. Par purvu izdoti daudzi materiāli, kas pieejami arī tūristiem. Savukārt pati pilsēta pieticīgi palikusi maliņā. No vienaudžiem Strenčos Aleksandrs dzirdējis viedokli, ka Sedā nav nekā, ko redzēt, tikai vecas mājas un purvs. Taču viņš pats uzskata, ka Seda ir interesanta arī daudznacionālā iedzīvotāju sastāva dēļ un uz šo pilsētu var doties, lai iepazītu slāvu tradīcijas, piemēram, Masļeņicu, ko pareizticīgie svin, gaidot pavasara atnākšanu.
Ceļvedi pa Sedu jaunietis uzskata par pirmo soli ceļā uz pilsētas plašāku atpazīstamību. Pagaidām viņa darbu var apskatīt tikai elektroniski Strenču novada mājaslapā, sadaļā «tūrisms».
Iespējams, nākotnē Sedas kultūras namā darbosies tūrisma informācijas punkts, kas arī dotu savu artavu lietas labā. Tūrisma punktu tur plāno atvērt Strenču novada dome, tiklīdz novada naudas maks to atļaus.
KO APSKATĪT SEDĀ?
Kultūras nams: masīva klasicisma celtne ar kolonnām un frontonā dekoratīvi iestrādātu celšanas gada skaitli 1954.
Pareizticīgo baznīca: uzcelta 2004. gadā, baznīcas zvani atvesti no Krievijas.
Apakšzemes (bumbu) patversme: padomju laikā tur darbojās radio sakaru pulciņš.
Pilsētas Staļina laika apbūve: centrālais laukums ar starveida ielu plānojumu, plašās bērzu un liepu alejas.
Sedas dabas taka: aprīkota ar virzienu norādes zīmēm un informatīvajiem stendiem par dabas liegumu, kūdras izstrādi, purvā mītošajiem putniem u.c. Sākas purvā pie skatu platformas.
Šaursliežu dzelzceļš: ierīkots kūdras transportēšanas nolūkos.
Ilmetes kalns: pacēlums Sedas tīreļa rietumu malā, pretī «Kannenieku» mājām aptuveni divus kilometrus no purva malas. Kūdras purva izstrādes rezultātā pa pusei norakts. Tagad tur atrodas kūdras izstrādes tehnikas novietne.
(No Sedas pilsētas ceļveža)
VIEDOKĻI PAR SEDU
Pilsēta ar labu auru
Iveta Ence, Sedas iedzīvotāja: Sedu interesanti apskatīt dabas tūrisma cienītājiem purva dēļ, jo tur ir daudz ko redzēt, piemēram, kā kūdras izstrādes procesā ir mainījusies dabas ainava. Iesaku doties uz dabas taku Sedas purvā, kā arī izstaigāt pilsētu un izbaudīt tās arhitektūru. Tādu Staļina laika neoklasicisma celtņu tik labā stāvoklī mūsu valstī citur nav. Līdzīga arhitektūra ir Zilākalnā, taču mazākos apmēros. Sedas apbūve sākās aizvadītā gadsimta 50. gados. Primārais bija izstrādāt kūdras purvu, un kūdras fabrikas būvi pasludināja par Vissavienības komjaunatnes triecienceltni. Uz turieni no visas Padomju Savienības atbrauca cilvēki, kuri bija specializējušies kūdras purva izstrādē. Seda mūsdienās ir pilsēta ar labu auru un interesantu daudznacionālu kolorītu.
Krievu tautības cilvēki ir draudzīgi, sirsnīgi.
Akcents krieviskais piedāvājums
Ilgvars Ābols, Vidzemes augstskolas Tūrisma un viesmīlības vadības fakultātes lektors: Sedai ir ļoti liels tūrisma potenciāls, tikai ir vajadzīgi cilvēki, kuri šo potenciālu īsteno. Nekas nenotiks no nekā. Tūrisma nišā Sedā saskatu krievisku piedāvājumu, sākot ar nacionālo virtuvi, tradīcijām un tamlīdzīgi. Aleksandru jau mudināju padomāt un veidot materiālu par Sedu kā tūrisma produktu. Pašā Sedā acīmredzot pagaidām trūkst enerģisku cilvēku, kuri uzņemtos šo darbu. Taču cerīgi ir tas, ka pēdējos gados Vidzemes Augstskolā tūrismu studē jaunieši no Sedas. Varbūt ar laiku šī lieta aizies. Daudzi tūrisma produkti Latvijā ir izveidoti, pateicoties cilvēku uzņēmībai un entuziasmam. Sedas plusi ir pilsētas arhitektūra un daba purvs, kas atrodas blakus pilsētai.