Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10301264t1h2a7d.jpg)
Latvijas un pasaules ekonomika pašlaik piedzīvo ne tos stabilākos laikus – mēs nevaram zināt, kas mūs gaida rīt, pēc mēneša, pēc gada. Turklāt lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo no algas līdz algai. Tomēr, lai nodrošinātos gadījumam, ja uz laiku nāktos palikt bez ienākumiem, būtu nepieciešams veidot rezerves 1–3 mēnešalgu apmērā. Kā to izdarīt un kā likt uzkrājumiem pelnīt? Cosmo devās noskaidrot.
Neliela neaizskarama summiņa kalpo kā garantija sliktiem laikiem un rada drošības sajūtu, tāpēc atlikt naudu neparedzētiem gadījumiem ir svarīgāk nekā varētu šķist. Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons skaidro: «Uzkrājumu uzdevums ir nodrošināt labsajūtu jebkurā dzīves situācijā. To vēlamais apjoms ir vismaz trīs mēnešalgas.» Mēs visas zinām, ka tērējot piepildām sapņus un apmierinām vajadzības, taču gandarījumu un peļņu var sniegt arī krāšana. ABLV Bank Korporatīvo un privāto klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja vietnieks Aivars Rauska atzīst: «Uzkrājumi pārmaiņu brīžos ļauj uzturēt ierasto dzīves kvalitāti. To veidošana lieti noder arī ģimenes un bērnu labklājības nodrošināšanai, ceļojumiem, izglītībai, kā arī citiem nozīmīgiem mērķiem.»
Pieaugot ietaupījumiem, pieaugs arī drošības sajūta.
Vai tu esi Gudrā krājēja?
Es katru mēnesi papildinu krājkontu ar konkrētu naudas summu.
Ja man steidzami nepieciešama nauda, tā vienmēr ir pieejama.
Es zinu, cik procentus iegūstu no uzkrājumiem.
Mani uzkrājumi ir ar pluszīmi.
Man ir vairāk nekā viens krājkonts.
Ģimene un draugi domā, ka naudas lietās esmu apdomīga.
Tu esi lielisks piemērs pašdisciplīnai un saprātīgai attieksmei pret naudu. Tā turpināt! Aivars Rauska skaidro: «Uzkrājumos noguldītā nauda var pelnīt vairāk, ja tiek veikta rūpīga plānošana un tu zini brīdi, kad tā būs nepieciešama. Galvenokārt uzkrājumu procenti ir atkarīgi no noguldījuma termiņa.» Reinis Jansons iesaka: «Krājot mērķim, kuru plāno realizēt, piemēram, pēc pieciem gadiem, izvēlies garāka termiņa depozītu vai mērķa krājkontu ar augstāku procentu likmi. Bet, ja krāj īsākam termiņam vai spontāniem pirkumiem, tad īstais risinājums ir krājkonts.»
Vai tu esi Neregulārā krājēja?
Mana krājkonta papildināšanas summa mainās.
Domāju, ka mani ietaupījumi varētu pelnīt vairāk, tikai nezinu – kā.
Dažreiz es savus iekrājumus patukšoju.
Par iekrājumiem es vairāk domāšu vecumdienās.
Iekrājumus bieži tērēju kredītlīnijas apmaksai.
Es jau gribētu taupīt, bet kurš tad to negrib?
Mazliet vairāk pašdisciplīnas, un tu būsi uz pareizā ceļa! «Krājkonts ir noderīgs cīņai pašai ar sevi – naudu no tā var iegūt, tikai piesakoties septiņas dienas iepriekš. Un šī nedēļa ir pietiekami ilgs laiks, lai izdomātu, vai plānotais pirkums tiešām ir tavu sūri grūti veidoto uzkrājumu tērēšanas vērts,» komentē Reinis Jansons. Viņš atzīst, ka, veidojot ilgstošākus uzkrājumus, var sākt apdomāt iespēju ieguldīt naudu finanšu tirgos – tie nodrošina labu atdevi.
Tomēr tādā gadījumā jārēķinās arī ar to, ka uzkrājumi var nest zaudējumus.
Savukārt Aivars Rauska uzsver: «Ja ir laiks un iespējas, es iesaku naudu sadalīt vairākos depozītos vai krājkontos, jo, rodoties ārkārtas nepieciešamībai, būs iespēja lauzt līgumu ar mazāko komisijas maksu, un tas neietekmēs citus noguldījumus.» «Labs naudas pelnīšanas veids ir nodokļu atvieglojumi, kurus var izmantot, veicot iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā,» atgādina Reinis Jansons. Veicot uzkrājumus vismaz piecus gadus, gada peļņa būs 25%.
Vai tu esi Slinkā krājēja?
Mani iekrājumi ir niecīgi vai to nav vispār.
Man ir apnicis dzīvot pāri saviem līdzekļiem.
Esmu noraizējusies par kredītkartes atlikumu.
Mana kredītvēsture, iespējams, ir negatīva.
Izvēloties krājkontu, es nezinātu, ar ko sākt.
Godīgi sakot, par naudas krāšanu es šobrīd raizējos vismazāk.
Šajā situācijā parādu nomaksa ir svarīgāka par krāšanu. «Kad atradīsi iespēju netērēt vairāk par nopelnīto, tavs pirmais uzdevums ir atmaksāt parādus. Lai sevi disciplinētu, izveido regulāru maksājumu uz kontu, kurā izveidojies parāds, bet ikdienas norēķiniem izmanto kontu bez kredītlimita,» iesaka Reinis Jansons. Noteikti nelaid garām iespēju lūgt padomus banku speciālistiem klātienē vai elektroniski. «Atliec kaut piecus latus mēnesī un izvirzi sev minimālu mērķi – pusgada laikā sakrāt 30 latus. Pēc tam apbalvo sevi ar filmas noskatīšanos kinoteātrī, mazliet patērējot no uzkrātā. Bet tad turpini krāt, izvirzot ambiciozākus plānus,» ierosina Aivars Rauska. Reinis Jansons uzskata, ka svarīgākais ir apņemties uzlabot «finanšu veselību» un cīnīties par to – līdzīgi, kā tu rūpējies par savu labsajūtu ikdienā: «Jo finanses veselīgākas, jo lielāka būs pašapziņa, dodoties ikdienas gaitās!»
Vai mani uzkrājumi ir drošībā?
Mazi ieteikumi, kas palīdzēs ietaupīt ikdienā:
Izmanto tikai tos bankomātus, kuros par operācijām netiek iekasēta komisijas maksa.
Lai pārmaksātu mazāk, izvēlies īsāku kredīta atmaksas termiņu.
Lai izvairītos no soda procentiem, rēķinus apmaksā laikus.
Pirms iegādājies ko vērtīgu, apskaties, vai citur šī prece nav nopērkama lētāk.
Gatavošana mājās ir ne tikai aizraujoša, bet arī lētāka.
Pirms dodies uz veikalu, izveido iepirkuma sarakstu – tas lieliski disciplinē.
Lai ietaupītu uz grāmatām, aizņemies tās no draudzenēm vai dodies uz bibliotēku un lasi bez maksas!
Saimniecības preces, kurām nav derīguma termiņa, izdevīgāk iegādāties vairumā.
Auduma maisiņš ar asprātīgu uzdruku ne tikai palīdz ietaupīt uz iepirkumu maisiņu rēķina, bet arī lieliski papildina koptēlu.
Pirms ej uz kino, uzzini, kad un cikos būs lētie seansi. Mēs garantējam – filmas kvalitāti tas neietekmēs.
Tā vietā, lai dotos dārgos pusdienu pārtraukumos, ņem ēdienu līdzi no mājām.
Rekordaugstā degvielas cena tevi neietekmēs, ja ikdienā izmantosi velosipēdu.