Saeimas ilgstoši nerisinātais jautājums par ebreju kopienas vēlmi atgūt apmēram 270 īpašumus, ir rosinājis Latvijas Krievu kopienai apzināt krievu biedrību pirmskara īpašumus. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers jau iepriekš pauda uzskata, ka šajā jautājumā nav pieļaujama diskriminācija pret citām mazākumtautībām.
Kā pastāstīja Latvijas Krievu kopienas valdes loceklis Igors Vatoļins, ka pēc diskusijas kopienā nolemts izpētīt, kas krievu biedrībām pirsmkara Latvijā ir piederējis, jo pašlaik šādas informācijas nav.
«Secinājām, ka šis jautājums galīgi nav pētīts un ir ļoti pavirši priekšstati, kas ir piederējis un kāds varētu būt pieprasāmo īpašumu skaits. Tāpēc pirmajā posmā šo jautājumu vajag izpētīt un saprast, cik bija un ko varētu pieprasīt,» atzina Vatoļins.
Pēc arhīva materiālu izpētes tiks lemts, ko darīt tālāk. Līdz šim nav apspriests jautājums, vai prasīt atgūt īpašumus vai kompensēt zaudēto citā veidā, jo «šāds jautājums ir pāragrs». Pirmie izpētes rezultāti varētu būt rudens beigās, jo darba apmērs varētu būt pamatīgs. «Pagaidām nostāja tāda, ka šis jautājums [īpašumu atgūšana] paliek atklāts,» apstiprināja kopienas pārstāvis.
Pirms Otrā pasaules kara Latvijā darbojušies vairāki desmiti krievu biedrību, kurām īpašumi bijuši Rīgā un reģionos. «Cik no šīm organizācijām nonāca līdz 1940.gadam, to vajag izpētīt, bet organizācijas bija gan Rīgā, gan reģionos, un tie bija desmiti organizāciju,» norādīja kopienas pārstāvis.
Pēc viņa teiktā, nozīme būs arī tam, kā virzīsies uz priekšu ebreju kopienas sarunas ar politiķiem par īpašumu atgūšanu.
«Tas ir faktors, un, ja viena kopiena kaut ko atgūs, tad arī citas kopienas, arī latviešu, varēs iet pa šo taciņu. Bet mūsu kopienas diskusijā tika uzsvērts, ka kaut kādas vēstures pārestības atlīdzināšana nedrīkst radīt jaunu pārestību šeit un tagad. Jāņem vērā visi faktori – gan vēsturiskās netaisnības, gan lai neatkārtotos denacionalizācijas trūkumi, kuras sekas mēs izjūtam vēl tagad,» uzsvēra Krievu kopienas valdes loceklis.
Ebreju kopiena vēlas atgūt apmēram 270 īpašumu, kas pirms kara bijuši ebreju sabiedrisko organizāciju īpašumā un tapuši vai iegādāti par ziedojumiem. Patlaban kopiena sākusi sarunas ar politiķiem.
Šā jautājuma aktualizēšana politiskā līmenī izraisīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa (Nacionālā apvienība) demisiju, vismaz formāli tas tika minēts kā «galvenais» iemesls ministra demisijai. Koalīcija ir vienojusies turpināt sarunas par ebreju īpašumu atgūšanu pēc tam, kad Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome būs tikusies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.
