Nav noslēpums, ka ASV izdara spiedienu uz Latviju, lai īpašumi, kas ebreju kopienai piederēja pirms Otrā pasaules kara, nonāktu pašreizējo organizāciju īpašumā. To nav slēpis arī ASV īpašais sūtnis Duglass Deividsons, kad 2011. gadā bija ieradies Latvijā.
ASV izdara spiedienu, lai atrisinātu ebreju īpašumu jautājumu (18)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Laikraksts norāda - tieši ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones pēc Jāņiem plānotā vizīte Latvijā, visticamāk, izraisījusi amatpersonu haotisku izrunāšanos par rīcību ar ebreju kopienas bijušajiem īpašumiem.
«Neatkarīgā» informē, ka pašā vasaras sākumā atkārtotā izsolē tika pārdots valstij piederošais īpašums Rīgā, Pērnavas ielā 70. Tas savulaik tika iekļauts to 14 īpašumu sarakstā, ko Latvijas valdība (premjera Aigara Kalvīša vadībā) bija ierosinājusi bez atlīdzības atdot ebreju kopienai.
Privatizācijas aģentūras (PA) sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš uzsver, ka atbilstoši privatizācijas noteikumiem īpašums Pērnavas ielā 70 tika pārdots uzņēmumam «Narvas Investment» kā vienīgajam pretendentam. «Visu veicam likuma ietvaros,» viņš saka. PA nav saņemtas nekādas norādes, ka būtu vajadzīgi kādi apgrūtinājumi turpmākajām darbībām ar ebreju īpašumu sarakstā iekļautajiem objektiem.
Neizpratnē par to, kā varētu notikt ebrejiem piederošo īpašumu atdošana, ir arī Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Dragunas. Pirms Otrā pasaules kara ebreju Sabilē bija ļoti daudz, tur bija ebreju skola, sinagoga, kapi.
Dragunas noteic, ka viņam nav precīzas informācijas par ebreju īpašumiem, bet zinot, ka sinagoga ir atdota Pedvāles brīvdabas parkam. Savukārt namīpašumi, kas piederējuši ebrejiem, ir pārdoti. «Zinu pēdējos ebrejus, kas izpārdevuši īpašumus,» viņš piebilst.
Pēc pašreizējiem Latvijas likumiem kompensācijas par holokausta laikā atsavinātajiem ebreju īpašumiem pašreizējai kopienai nepienākas. Lai šo kārtību mainītu, nepieciešami grozījumi attiecīgajos likumos vai jauns likums. Taču vismaz līdz šim Latvijas attieksme pret ASV un tās ebreju kopienas lobiju centieniem atgūt kādreizējos īpašumus mūsu valstī nav bijusi pretimnākoša likumdošanas jomā.
Atsevišķi – pēc pašreizējās informācijas, 36 – īpašumi ebreju kopienai ir atdoti, tie ir arī tikuši remontēti par valsts un Rīgas domes naudu. Taču, kopš Aigara Kalvīša valdības laikā 2006.gadā likumprojekts «Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai» nemaz nenonāca līdz izskatīšanai Saeimas komisijās, Latvijā šis jautājums vairs nav risināts. Tagad Nacionālā apvienība ir vārdos pateikusi, ka restitūcijas jautājums jāvirza kā Ministru kabineta tiesību akts.
Runājot par ebreju īpašumu atdošanu, viņš intervijā «Latvijas Avīzē» atzina, ka «šis jautājums ir svarīgs ASV arī tāpēc, ka šie cilvēki ir ASV pilsoņi un daudziem no viņiem ir piederējuši īpašumi Eiropā. ASV to dara arī savu pilsoņu interešu vārdā».
Pērn toreizējais Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks tieši pateica, ka ebreju īpašumi ir bijis Latvijas mājasdarbs pirms iestāšanās NATO.
Tagad, gaidot Klintoni, Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš gan minstinās – nevarot spriest, vai ebreju īpašumu jautājums būs viens no tiem, kuru ASV valsts sekretāres vizītes laikā 28. jūnijā viņi abi pārrunāšot. Taču viņš publiski izteicies, ka atbalsta īpašumu atdošanu ebreju sabiedriskajām organizācijām, jo valstij no tā būšot labums – īpašumi tiktu sakopti un aprūpēti.