Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10315100t1hc0a6.jpg)
Cilvēki visu zina, kā būtu pareizi vai veselīgi, taču tik un tā rīkojas pēc sava prāta – guļ un cepinās saulē, jo viņiem tā patīk. Ārsti plāta rokas un mudina tomēr neuzkraut savam organismam pārmērīgu slodzi, ņemt vērā dažādus riskus un mēģināt baudīt vasaru, nenodarot sev pāri.
Pieradumam ir nozīme
Viens no galvenajiem principiem it visā ir mērenība, atgādina ģimenes ārste Vija Stepanova. Mazi bērni jāpieradina pie saules pamazām, līdz pusgada vecumam vispār nevajadzētu pakļaut tiešai saules staru iedarbībai un arī gaisa peldes baudīt rīta un vakara pusē – kad saule nav tik intensīva. Iedegums ir ādas aizsardzība pret ultravioletajiem stariem, un jāapzinās, ka tā veidojas pamazām.
Arī gadījumos, kad mazulis it kā nesauļojas un guļ ēnā, pastāv karstuma dūriena risks. V. Stepanova piemin nesenu gadījumu, kad mēnesi vecs zīdainis guvis karstuma dūrienu, jo bijis satīts segā – omīte centusies viņu pasargāt no odiem un mušām.
Mēģinājums «ietērpties» iedegumā uzreiz gluži kā bruņās, visticamāk, cietīs neveiksmi un beigsies ar apdegumiem gan bērnam, gan pieaugušajam, kurš pēkšņi nolēmis no kantora baltā pelēna pārvērsties veselīgi brūnā. Īpaši uzmanīgiem jābūt, ja ir ļoti bālas ādas tips, rudi mati vai vasaras raibumi. Vietas, kur āda ir visplānākā, cietīs pirmās – deguna virspuse, ausis, tāpēc vasarai ieteic cepures ar platām malām. Salmenīcas ir ideālas, jo nodrošina arī labu ventilāciju, kas kalpo karstuma dūriena profilaksei.
Izvēlies dabisko!
Iespējams, cilvēki cieš no saules vairāk ne tamdēļ, ka saule būtu kļuvusi cita, drīzāk cilvēkiem ir mazāk paradumu, kas ļauj ar sauli sadzīvot labāk. Turklāt evolūcijas gaitā cilvēkiem rodas arvien vairāk brīva laika, ko citi izmanto, arī vienkārši sutinoties pludmalē.
«Lauku cilvēki lauku darbos ir pieraduši pie saules, daudz vērtīgu pamācību nāk no sendienām – es uzdevu baltu kreklu savam siena pļāvējam! Uzturēšanās saulē nozīmē kustēšanos. Un dienas režīms vasarai – celties agri, bet dienasvidū ēnā pagulēt,» atgādina V. Stepanova. Vasaras karstajās dienās visvairāk apdraudēti ir strādnieki ceļu būvē, jumta klājēji, kuriem neviens neļauj pagulēt dienasvidu. Atliek vien pašiem atcerēties dzert pietiekami daudz šķidruma, turklāt
nevajadzētu raizēties, ka nemitīgi būs jāapmeklē tualete – karstā laikā daudz šķidruma organisms izvada svīstot, caur ādu.
Gaišs, dabiskas šķiedras apģērbs ļauj gaisam piekļūt ādai, turklāt mazliet tiek cauri arī ultravioletie stari, kas nepieciešami, lai veidotos D vitamīns.
Ieradums uz apdeguma smērēt skābu krējumu arī nāk no seniem laikiem. V. Stepanova to skaidro ar to, ka piena produkti, krējums parasti tiek turēti aukstumā – dzesēšana kā pirmā palīdzība garantēta. Savukārt taukvielas palīdz bojātajai ādai.
Nopietnāk, nekā izskatās
«Apdegums ir apdegums – vai no uguns liesmām vai saules stariem. Tas, ka āda nāk nost, ir mazākais. Turklāt apdegusī ādas platība parasti ir ļoti liela, ko pats cilvēks reti kad ņem vērā, nenovērtē, ka apdegums faktiski ir ļoti plašs, turklāt neatdzesēts arvien «iet dziļumā»,» skaidro daktere. Atrisinājums nav arī atvēsinoša ūdens pelde, kam seko nākamā apdeguma tūre, jo organisms tiek pakļauts pārslodzēm.
Noteikti jāņem vērā, ka vairāki medikamenti pastiprina saules staru iedarbību, par to noteikti jāapjautājas savam ārstam, farmaceitam, tāpat jāatceras, ka rūpīgi jāizlasa zāļu lietošanas instrukcija, vai tur nav minēts šāds brīdinājums. Piemēram, nedrīkst sāpošu muguru sasmērēt ar «Fastum gel», kas satur ketoprofēnu, un tad bez krekla doties dienas darbos – gela sastāvā esošā aktīvā viela provocē apdegumu. Karstā laikā jāuzmanās arī ar pretsviedru līdzekļu lietošanu un citu kosmētiku.
Nevajadzētu jaunu aizsargkrēmu pirkt tieši pa ceļam uz pludmali, vispirms vajadzētu to izmēģināt mājās,
uzklājot uz neliela ādas laukumiņa un vērojot, vai tas neradīs alerģiskas reakcijas.
Kā skaidro farmaceite Svetlana Feoktistova, pārsauļojoties ādā rodas daudz tā saucamo brīvo radikāļu – molekulu atlūzu, kas postoši iedarbojas uz visām šūnām. Laikus neapturēti, brīvie radikāļi rada ķēdes reakciju, ko tēlaini var salīdzināt ar valdziņa iršanu. To apturēt palīdz taukos šķīstošais E vitamīns. Tālāk jau apdegušo ādu nepieciešams intensīvi mitrināt – krēmu sastāvdaļu sarakstā pirmajam vārdam vajadzētu būt «aqua» jeb ūdens. Dziednieciski iedarbojas alveja – apsārtušo ādu var smērēt ar alvejas sulu; alvejas lapu kārtīgi noskalo, pārgriež un izmanto sulīgo mīkstumu, viegli pieskaroties ādai. Ja alvejas lapas pirms tam paturētas ledusskapī, būs arī papildu atvēsinošais efekts.
ŅEM VĒRĀ!
Ūdensizturīgs aizsargkrēms nozīmē tikai to, ka tas ir izturīgāks par parasto. Pēc peldes tas vienalga ir jāatjauno.
Atceries dzert ūdeni, priekšroka sulīgiem augļiem un saldētai sulai, ne krējuma saldējumiem vai treknam plombīram.
Bērna āda uz sauli var reaģēt arī kā uz jebkuru ķīmisku kairinājumu – ar sarkaniem plankumiem vai nātreni, proti, sīkiem sarkaniem izsitumiem.
Ja sev vai bērnam pērkat saulesbrilles, tad tikai kvalitatīvas – ar UV filtru un polarizējošas, kas samazinās arī ūdens ņirbu vai citus asus kontrastus.