Pirts eksperts: Pirts ir labsajūta, ne sacensība!

FOTO: LETA

Pēc nesenā traģiskā gadījuma Somijā, kad saunas sacensībās no pārkaršanas pirtī gāja bojā vīrietis un otrs sacensību dalībnieks tika pie 90% apdeguma, nolēmām pakonsultēties ar pirts ekspertu, lai jums pastāstītu par it kā visiem zināmo, bet tajā pašā laikā maldīgo priekšstatu par pirtī iešanu un pirts drošību.

Konsultē Gvido Zinkevičs, pirtnieks, masieris, dziednieks, biedrības "Latvijas pirts" dibinātājs.

 Lietas, kas jāievēro pirtī: gaiss, karstums un mitrums

Atmosfēras stāvokli kopumā raksturo gan temperatūra, gan relatīvais mitrums. Mitrums ir mainīgs, no 0 līdz pat 100%, bet gaisa temperatūra mainās no 30 līdz 150 °C.

“Būtiskākā ir pirts atmosfēra, kur jābūt pietiekami daudz skābeklim, līdz ar to ļoti būtiska ir ventilācijas sistēma. Ne velti pirtīs liek arī logus, ar kuru palīdzību telpu var ātri izvēdināt pēc vajadzības,” stāsta pirtnieks Gvido Zinkevičs.

Ja pirtī ir metāla krāsniņa, kas žigli vien sadedzina skābekli, gaisa aprite ir būtisks faktors. Kā stāsta Gvido, nozīmīgi ir arī pirts akmeņi, kas jāizvēlas rūpīgi. Pirtnieks pēc savas pieredzes iesaka žadeīta akmeņus, kas dodot mīkstu garu.

“Žadeītu iegūst Armēnijā, un tas ir ļoti piemērots saunās un pirtīs jau tāpēc vien, ka tam ir itin liela siltumietilpība, īpaši labi uzsūc un izstaro siltumu, izturīgs pret pēkšņām vides pārmaiņām, kuras notiek, strauji mainoties temperatūrai. Tāpat žadeīts neizdala nekādas indīgas gāzes,” uzsver Gvido. Žadeīts, salīdzinot ar  parastiem akmeņiem, uzsūc ūdeni divas reizes, bet bieži arī ievērojami mazāk. Tas nozīmē, ka, pārliets ar ūdeni, tas savu temperatūru maina pamazām, nevis ar visu jaudu uzreiz.

Temperatūra 95 oC ir kritiskā gara uzmešanai, tomēr grūti noteikt optimālo pēršanās temperatūru jo tā mainās atkarībā no sezonas un krāsns - telpas attiecībām.

FOTO: sxc.hu/marta

Pirts vietas un lietas, no kurām jāuzmanās

“Protams, tā jau ir pati kurtuve, kurai noteikti ir jābūt aizsargbarjerai. Svarīgs faktors, lai starp krāsni un lāvu nebūtu šaura atstarpe – te ir jābūt normālam platumam, lai cilvēkam nedraudētu uzgrūšanās krāsnij,” stāsta Gvido Zinkevičs.

Jāuzmanās ar pirts grīdām, kuras nedrīkst būt slidenas! Bīstamas ir grīdas, uz kurām krājas ūdens (nepietiekošas caurplūdes traps vai nepietiekams grīdas slīpums – noteces kritums).

Pirts būvniekiem ir jāpievērš uzmanība arī pirts lāvu atstarpēm – lai tās nebūtu par platu un neapdraudētu cilvēku, kāpjot lejā no augšējās lāvas. Tāpat jāpievērš uzmanība, vai nav bojātas jebkādas elektroierīces.

“Tāpat risku var radīt nenorobežots vai nepareizi izvēlēts gaismas ķermenis, kas atrodas pērtuvē. Neatbilstoša materiāla un  nepareizi veramas durvis ar metāla rokturi,” stāsta Zinkēvičs. “Bīstami ir arī no koka nopilējuši sveķi.” Tas saistāms ar nepareizu pamatmateriālu un apdares materiālu lietošanu sienām, griestiem, lāvām (skujkoki).

FOTO: LETA

Cilvēku riska grupas pirtī iešanā

Katrs organisms ir individuāls, un katram ir nepieciešamas individuālas metodes, kā veikt pirts procedūru. Īpaši jāuzmanās cilvēkiem, kuri pieskaitāmi pie jebkādas riska grupas.

Pirts apmeklējums nav ieteicams cilvēkiem, kuri slimo ar:

  • psihiskām kaitēm;

  • hipertoniju, ko pavada sirds un nieru mazspēja;

  • smagām ādas slimībām un infekcijām;

  • akūtām acu un ausu slimībām;

  • akūtu anēmiju;

  • izteiktu asinsvadu sklerozi;

  • onkoloģiskām kaitēm;

  • epilepsiju;

  • diabētu, ja novēro acidozi;

  • smagām nieru hroniskajām slimībām;

  • vispārējo aterosklerozi;

  • vispārēju organisma hipertoksikozi.

“Kā arī cilvēkiem, kuriem šajā brīdī ir jebkādu saslimšanu akūts periods. Pirts ir noderīga pret saaukstēšanos, bet, ja esi saslimis jau kādu laiku – pirts visu var tikai pasliktināt.

Tāpat nevajag doties pirtī, ja nesen bijušas galvas traumas vai pašreiz uz ķermeņa ir čūlas, kuras var sākt asiņot. Tiem, kuriem ir novērots organisma vājums, tāpat ir jākonsultējas ar ārstu kā citiem iepriekšminētajiem,” atgādina pirtnieks.

FOTO: LETA

Pirts ir momentāni jāpamet, ja sajūti:

* sirdsklauves;

* spiediena paaugstināšanos galvā;

* jebkādas sāpes ķermenī;

* sliktu dūšu;

* uzbudinājumu;

* pārlieku lielu muskuļu atslābumu, miegainību.

“Tāpat līdzās esošajiem cilvēkiem ir būtiski pamanīt, ja kādam pirtī strauji mainās sejas krāsa. Sarkanums ir dabīga ādas reakcija uz karstumu, bet, ja cilvēks kļūst bāls, steidzami viņš jānogādā ārpus pirts telpas, vēsākā vietā,” stāsta pirtnieks Gvido Zinkevičs.

Pirmā palīdzība pirtī - katram jāpārzina!

Kā uzsver pirts eksperts, daudzi cilvēki pārāk vieglprātīgi izturas pret iešanu pirtī, tāpēc būtiski ir informēt par nelaimēm, kas var notikt pērtuvē, un kā tad rīkoties.

ĢĪBONIS. “Ģībonis var rasties ne vien slimiem, bet arī gluži stipriem un veselīgiem cilvēkiem, ja nepareizi tiek veikta pirts procedūra. Tas var pēkšņi rasties, ja pārāk ātri mainās telpas temperatūra – ieejot pirtī vai izejot no tās,” skaidro Gvido. “Parasti tas pāriet 1-5 minūšu laikā, ja ne – tad iemesls ir nopietnāks.” Tad cietušajam jāatrodas pilnīgā miera stāvoklī, līdz ierodas mediķi. Ja iestājas ģībonis, cietušais jāiznes vēsākā telpā, jānovieto guļus uz muguras un jāpaceļ kājas, lai asinsrite novirzītos uz galvu. Var dot paostīt ožamo spirtu.

SMAKŠANAS SAJŪTA. Kā atklāj pirtnieks, pērtuvē cilvēkiem var rasties arī viegla smakšanas sajūta, ko izraisa asinsvadu sieniņu spazmas elpceļos: “Parasti tad kļūst arvien grūtāk elpot, paliek zilganas lūpas un pirkstu gali. Tāpat novērojama pulsa paaugstināšanās. Nereti ir sāpes krūtīs,” smakšanu apraksta Gvido. “Tad ķermeņa augšdaļu un ceļus  aplaista ar aukstu ūdeni 30 sekundes līdz 3 min. Noderīga ir masāža.”

Masē kaklu apkaklītes rajonā: priekšējo krūškurvja daļu virzienā uz augšu gar piena dziedzeriem, plecus un muguras augšējo daļu. Masāžu veic 10-15 min.

KARSTUMA DŪRIENS – rodas, pārkarsējot organismu, kas noved pie centrālās nervu sistēmas traucējumiem. Pazīmes: paaugstināta ķermeņa temperatūra; galvassāpes un reiboņi; slikta dūša un vemšana, aritmiska elpošana. “Jābūt īpaši uzmanīgiem, jo cilvēks šādi viegli var arī zaudēt samaņu,” brīdina pirtnieks. “Cietušais jāpārvieto vēsā telpā. Noteikti jānogulda, zem galvas paliekot spilvenu. Var atvēsināt galvu ar mitriem dvieļiem. Var dot padzerties tēju, kas stimulētu sviedru izdalīšanos, tādējādi samazinātu ķermeņa temperatūru.”

APDEGUMS. Karstais pirts tvaiks var radīt I pakāpes ādas apdegumus. Simptomiapsarkums, audu uztūkums, dedzinoša sajūta un čulgu parādīšanās. “Uz apdegušās ķermeņa vietas jāliek spirta apsējs vai komprese ar spirtu, kālija permanganāta šķidrumu un ožamo spirtu,” zina stāstīt pirtnieks. “Noteikti apdeguma vieta ir jāparāda mediķiem.”

Uzziņai

Nosacīti pirtis var iedalīt:

  • Sausā gaisa pirts – temp. 90 – 110 °C, mitrums 5% – 10%; praktizē arī – temp. 120 – 140 °C, mitrums 5% – 10%;

  • Mitrā gaisa pirts - temp. 75 – 90 °C, mitrums 20 – 35%;

  • Tvaika pirts - temp. 45 – 65 °C, mitrums 40% – 65%; praktizē arī – temp. 65 °C, mitrums 65%; praktizē arī – temp. 70 °C, mitrums 65%;

  • Tvaika (ūdens) pirts - temp. 40 – 45 °C, mitrums 100%.

Izmantota informācija no www.pirtslietas.lv



Uz augšu