Šausmīga smaka valda ne tikai Saldū. Vairāki portāla TVNET lasītāji sūdzējās, ka arī rīdzinieki regulāri spiesti elpot nepatīkamu un iespējams, bīstamu smaku. Kurzemes mazpilsētā bieži valda beigtu dzīvnieku smārds, savukārt daļā Rīgas valdošā ir naftas produktu smaka. Turklāt pie ostas dzīvojošie norāda uz atbildīgo amatpersonu nespēju un nevēlēšanos smaku mazināt...
Nevar turēt logu vaļā!
"Tieši tāda pati problēma ir Rīgā ar Rīgas brīvostas uzņēmumiem.
Tikai tur ir nevis līķu smaka, bet gandrīz nepārtraukts naftas produktu piesārņojuma aromāts.
Atkarībā no vēja virziena jūtams vai nu Vecmīlgrāvī, vai Aplokciemā, vai Mangaļos, vai Sarkandaugavā. Tieši tāpat naktī reizēm nav iespējams logu turēt vaļā, jo, kā jau nelikumīgām darbībām pieņemts, tās parasti veic naktīs," lasītājs Gunārs pavēstīja.
Dzīvoklī ož pēc naftas
Arī kāda cita lasītāja Marta (vārds mainīts) sūdzējās, ka pēdējā laikā no Rīgas ostas izplūstošās smakas dēļ cieš Tvaika ielas iedzīvotāji. Viņi novērojuši, ka brīvdienās un darba dienu vakaros no ostā esošajiem uzņēmumiem nāk nepatīkams naftas produktu smārds.
Brīvostas tuvumā dzīvojošie pieļauj, ka ostas uzņēmumos ārpus darba laika notiek, iespējams, nelikumīga mucu mazgāšana vai produktu pārliešana.
Viņi ir nemierā ar to, ka šīs smakojošās darbības pārsvarā notiekot pievakarēs un brīvdienās, kad iedzīvotāji vēlas vēdināt mājokļus. "Tieši tad mēs ar ģimeni pārrodamies mājās no darbiem un mācībām. Vēlos izvēdināt dzīvokli, lai tajā ieplūstu svaigs gaiss, taču iegūstu bīstamu naftas produktu smaku," Marta pauda sašutumu.
Neviens nespēj/nevēlas kontrolēt
"Galvenie piesārņotāji, pēc maniem novērojumiem, ir BLB un OVI. Rīgā patiesībā ir vēl trakāk, jo Rīgas brīvosta ir slēgta teritorija un neviens to nespēj/nevēlas kontrolēt. [Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds] Loginovs apgalvo, ka viņam ar uzņēmumu darbības kontroli nav jānodarbojas, lai gan brīvostas nolikumā ir minēts, ka tās vadītajam jārīkojas, ievērojot vides prasības," Gunārs klāstīja.
Viņš turpināja: "Cits neviens tur iekšā netiek - savukārt ostas teritorija ir liela, piesārņotāju - daudz un katrs apgalvo, ka viņš nu noteikti nav vainīgais.
Piemēram, dokumentā (skat. raksta resursos gaisa kvalitātes atskaiti) ir skaidri redzams, ka
atsevišķās dienās Tvaika ielas gaisa kontroles stacijā nomērītais naftas produktu piesārņojums apmēram 100 reižu pārsniedz dabisko fonu.
Atkarībā no vēja virziena šo piesārņojumu var konstatēt kādā konkrētā vietā noteiktā laikā. Tāpēc arī īstermiņā mērījumi, ko pasūtījusi Rīgas dome, it kā nekādas gaisa problēmas neuzrāda (skat. resursos gaisa kvalitātes analīzes), tomēr arī tajā dokumentā ir fiksēts ievērojams naftas produktu piesārņojums gruntsūdeņos."
Nepareizā loģistika?
"Jautājums, kā gan tas piesārņojums tur nokļuva. Ir pilnīgi skaidrs, ka Rīgas brīvostā Mangaļu tuvumā esošajos terminālos tehnoloģiskais process nenodrošina naftas produktu nenonākšanu vidē - tie sistemātiski tiek izlieti un tvaiku veidā izvadīti atmosfērā - taču neviena valsts kontrolējošā iestāde un vēl mazāk pati Rīgas dome nevēlas šīs problēmas risināt un piespiest uzņēmējus pārtraukt vides piesārņošanu," Gunārs pauda viedokli.
Viņš arī skaidroja: "Patiesībā problēmas pamatbūtība ir tā, ka Rīgā valdošie ir ziemeļu un rietumu vēji un loģistikas izmaksu samazināšanas dēļ visa piesārņojošā darbība pilnīgi aplami no vides aizsardzības viedokļa ir organizēta Daugavas labajā krastā, kur piesārņojums uzreiz pilnā koncentrācijā nonāk dzīvojamajās zonās.
Ja naftas produktu pārkraušana tiktu organizēta kreisajā krastā, tad Daugava kalpotu kā buferzona, kas ļautu mazināties piesārņojuma koncentrācijai, pirms tas nokļūst dzīvojamajās zonās. Diemžēl RD un brīvosta stūrgalvīgi turpina attīstīt piesārņojošo darbību tieši Daugavas labajā krastā."
Bojātie dzelzceļa vagoni
TVNET lasītājs arī vērsa uzmanību, ka "tāpat problēma, kurai nav iespējams rast risinājumu, ir bojātie dzelzceļa vagoni, kas nāk, cik saprotu, pārsvarā no Krievijas un Ukrainas. Vilcieniem pārvietojoties lielā ātrumā nakts laikā, šie bojātie vagoni rada milzīgu troksni, kas ir dzirdams vairāku kilometru attālumā no sliedēm, kā arī vibrācijas - šūpojas pat 9 stāvu mājas puskilometra attālumā no sliedēm."
"Nav brīnums, ka ziemā sliežu tuvumā ir tik daudz ūdensvada avāriju, jo grunts tiek nemitīgi tricināta. Savukārt Dzelzceļa tehniskā inspekcija uzskata, ka tās vibrācijas nav viņu problēma un, kamēr neviens vilciens nav izjucis, viss esot normas robežās. Tas, ka vibrācijas bojā būves un komunikācijas, nevienu neuztrauc - jo tā ir pašu nodokļu maksātāju problēma, kur ņemt naudu, lai to visu pēc tam salabotu," Gunārs rezumēja.
Pašvaldība neko nevar panākt
Ar lasītāja pieminēto Rīgas ostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu portālam TVNET pirmdien neizdevās sazināties, viņa mobilais tālrunis bija izslēgts, taču Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes par smakām atbildīgā darbiniece Dace Danilāne sarunā ar portālu TVNET atzina, ka smaku problēma pie Rīgas ostas dzīvojošajiem ir aktuāla ne tikai pēdējā laikā. Šī problēma jau esot "nez cik gadus".
Viņa pieļāva, ka līdz ar pēdējā laikā valdošo lielo karstumu naftas produktu smaka Rīgas ostā varētu būt izteiktāka.
"Tur, kur notiek naftas produktu pārkraušana, no smakām nav iespējams pilnībā izvairīties," Danilāne pauda viedokli un stāstīja, ka par to pārliecinājusies arī dažādos ārvalstu komandējumos, tostarp uz Rietumeiropu. Arī tur, kaut arī bijušas dažādas labas smakas novēršanas tehnoloģijas, tomēr smirdējis.
Lielākā kļūda ir tā, ka vienā pusē ielai notiek naftas produktu pārkraušana, bet otrā pusē dzīvo cilvēki.
Silda netīras mucas
Danilāne arī pastāstīja - ja, pārkraujot dīzeļdegvielu, tiek precīzi ievērota tehnoloģija, smakām nevajadzētu rasties. Savukārt smago metālu, piemēram, mazuta pārkraušanā, smaka rodas no tā, ka sildīšanas procesā tiek izmantotas netīras mucas.
Kad ar Krieviju mēģināts panākt, lai pirms ievešanas cisternas tiek nomazgātas, tā draudējusi izvēlēties citus tranzīta ceļus. Ņemot vērā lielo ieguvumu no naftas produktiem Rīgas ostā, atbildīgās amatpersonas nav uzstājušas, lai cisternas tiktu mazgātas.
Pašvaldības pārstāve arī pastāstīja, ka patlaban ostā naftas produktu trūkst un tādēļ tiek pārkrautas arī citas ķīmiskas vielas, kas varētu radīt vairāk smaku.
Zvaniet ātri un aktīvi!
Danilānei kā pašvaldības pārstāvei nav ostas uzņēmumu kontrolējošo tiesību, taču tādas ir Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei. Viņa ieteica zvanīt uz numuru 67084278 un sūdzēties par smakošanu. Šie zvani tiek reģistrēti, un pēc tiem inspektori dodas uz notikuma vietu.
Kārtība gara un sarežģīta
Ja inspektoram rodas aizdomas, ka smaka varētu pārsniegt normatīvus, viņš izsauc laboratoriju, kura veic smakas mērījumus. Ar tiem Latvijā nodarbojas tikai viena akreditēta laboratorija. Ja pārbaudēs konstatē pārkāpumus, uzņēmumam var prasīt uzlabojumus, lai nesmirdētu. Tāpat tam var noteikt soda naudu.
Savukārt, ja laboratoriskajās pārbaudēs nekonstatē normu pārsniegšanu, ar smaku nāksies samierināties.
Ja inspektors, kuram ir tiesības iekļūt uzņēmumā, aizbrauc uz vietas un konstatē kādas paviršības uzņēmuma darbā, kompāniju var sodīt. "Cita nekāda ceļa nav," Danilāne teica, stāstot par iedzīvotāju iespējām vērsties pret smakošanu.
Palīdzi uzlabot!
Jau ziņots, ka saistībā ar portāla TVNET tuvojošos desmit gadu jubileju esam apņēmušies veikt desmit labus darbus. Iespēja dzīvot tīrā vidē un elpot maksimāli tīru gaisu ir viena no jomām, kurā vēlamies uzlabojumus.
Piemēram, pēc pagājušajā nedēļā aktualizētajām saldenieku problēmām - pilsētā regulāri valdīja mirušu dzīvnieku smārds - pēdējās dienās smirdēšana Saldū ir mazinājusies.
Ja arī Tev ir kāda problēma, kurā pats vairs neredzi risinājumu, raksti portālam TVNET! Iespējams, varēsim Tev palīdzēt!
