Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/17/10340135t1h1cfa.jpg)
Līdz tradicionālajam Nordea maratonam atlikušas nepilnas trīs nedēļas, un arvien vairāk ļaužu pārņem «pēdējā brīža sindroms» – gribu piedalīties! Vai tas ir iespējams cilvēkam, kurš ar sportiskām aktivitātēm ir uz jūs? Kādu distanci izvēlēties un kā tai gatavoties? Savā pieredzē un secinājumos dalās maratonu fans Arnis Jekste, kurš ikdienā strādā Liepājas CSDD nodaļā.
Neesmu profesionāls sportists, skrienu sava prieka pēc. Tas droši vien izklausīsies daudz, bet saskaitīju, ka 2010.gadā tikai sacensībās vien noskrēju 445 kilometrus, pagājušajā gadā - 906, bet šogad plānoju sacensībās noskriet 1000 kilometru. Skrienu visos Latvijas seriālos un, protams, Nordea maratonā. Šogad manos plānos ir noskriet 5 pusmaratonus (21 km) – viens no tiem bija svētdien Biķerniekos – un 2 pilnos (42 km), viens no tiem būs Nordea maratonā.
Man liekas, ka 5 un 10 kilometri būtu pa spēkam diezgan daudziem gribētājiem - iesācējiem. Jautrā kompānijā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem visapkārt tas varētu būt pat interesanti. Šīs distances neprasa tādu sagatavošanos un ieguldīto laiku, kā pusmaratons vai maratons. Taču,
lai noskrienot distanci, būtu gandarījums, nevis slikta fiziska sajūta, noteikti vēlams nedaudz pagatavoties – paskrienot, pakustoties vairāk nekā ikdienā.
Arī pats esmu sācis no nulles. 2008. gadā 28 gadu vecumā noskrēju savu pirmo pusmaratonu, bet līdz tam kopš vidusskolas biju vispār pārtraucis jebkādus treniņus. Par pusmaratonu uzzināju pusotru nedēļu pirms sacensībām, un pa šo laiku kādas trīs reizes uzskrēju. Garākā distance šajos treniņos varētu būt 8 vai 10 kilometri. Tā arī bija visa gatavošanās.
Svētdien, skrienot Biķerniekos pusmaratonu, redzēju daudzus cilvēkus, ko apbrīnoju tāpēc, ka, neskatoties uz miesasbūvi un gadiem, viņi tomēr bija apņēmušies noskriet un to paveica! Pilnīgi iespējams, ka šie cilvēki ieguldījuši laiku un enerģiju jau ziemā, trenažieru zālēs skrienot uz lentes, bet tas nav būtiski. Būtiski, ka viņi ir parasti cilvēki, nebūt ne sportisti. Grūtāk varētu būt cilvēkiem ap un pēc pusmūža, kam turklāt ir mazkustīgs dzīvesveids, bet mazās distances ir pa spēkam arī viņiem. Galvenais – nepārspīlēt ar tempu.
Treniņu plāns 10 kilometru iesācējiem
Izredzes 20.maijā noskriet 10 kilometrus lielā mērā atkarīgas no katra cilvēka dzīvesveida, no tā, cik viņš ir fiziski aktīvs, cik daudz kustas ikdienā. Vai caurām dienām strādā pie datora un no punkta A uz B pārvietojas ar automašīnu, vai tomēr uz darbu dodas ar divriteni vai kājām, un vismaz brīvdienās nopļauj mauriņu, jo arī tā ir slodze kājām. Tiem, kas netrenējas vispār, bet ikdienā tomēr vismaz nedaudz kustas un 20. maijā grib noskriet 10 kilometru distanci, iesaku:
Pamēģināt 15-20 minūšu skrējienu kaut vai šajā nedēļas nogalē.
Nedēļā pirms maratona (7.-13.maijs) var uzskriet otrdien, ceturtdien un svētdien un katru reizi pielikt vēl kādas 5 minūtes klāt. Taču nevajag skriet vairāk par 3 reizēm nedēļā, un atskaites punkts ir tieši noskrietais laiks, nevis distance. Jo arī profesionāļi treniņos nekad visu distances garumu neskrien. Tātad otrdien, 8.maijā, skrienam 25 minūtes, tad ņemam 1 brīvdienu, ceturtdien jāskrien kādas 30 minūtes, tad 2 brīvdienas un svētdienā skrējienu uztaisa jau garāku – 35-40 minūtes, kas ir apmēram 80% no 10 kilometru distances.
Nedēļā pirms sacensībām (14.-20.maijs) nevajadzētu skriet ļoti daudz. Garāku distanci (līdz 40 minūtēm) var noskriet otrdien un īsāku (25-30) ceturtdien. Divas dienas pirms sacensībām vispār nevajag skriet, lai uzkrātu spēkus un enerģiju.
Galvenais priekšnoteikums - apavi
Bet es visiem ieteiktu padomāt par labiem skriešanas apaviem. Jo ir cilvēki, kas, vēloties uzturēt labu fizisko formu, nomest svaru vai izlīdzināt psiholoģisko un garīgo slodzi ar fiziskām aktivitātēm, nepadomā par apaviem.
Bet tieši apavi skriešanā ir pats svarīgākais, jo tajā brīdī, kad solis saskaras ar zemi, ja apavs nav kvalitatīvs, var sāpēt potītes,
ceļi, gūžas un tālāk problēmas aiziet uz mugurkaulu. Sanāk, ka gribi uzlabot veselību, bet patiesībā sabojā.
Labus apavus skriešanai var iegādāties visos specializētajos veikalos. Tur ne tikai pārdevēji ieteiks īstos apavus, bet ir pat iespēja tos uzģērbt un noskriet pa lenti, kur kājas tiek filmētas un katra skrējēja solim tiek piemeklēti vispiemērotākie apavi. Arī apģērbs ir svarīgs, taču apavi skriešanā ir pats svarīgākais nosacījums.