Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saules kolektors uz SIA "Aizkraukles siltums" katlumājas jumta darbojas jau septīto gadu, taču uz Aizkraukles novada ģimnāzijas jumta esošo kolektoru pēdējos divus gadus vairs neizmanto. Kāpēc tā?
Interesējas arī "Lattelecom"
Uz ģimnāzijas jumta kolektora virsma ir apmēram 30 kvadrātmetru, bet uz "Aizkraukles siltuma" katlumājas jumta — 175 kvadrātmetri, un abi domāti ūdens sildīšanai ar saules enerģiju.
Saules kolektorus ierīkoja par Dānijas Enerģētikas aģentūras naudu, un projekta īstenošana izmaksāja vairāk nekā 100 tūkstošu latu. Toreizējais ģimnāzijas direktors un tagadējais Aizkraukles novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Leons Līdums atceras, ka tas bija pirmais šāds projekts — eksperiments Baltijā — un tā mērķis bija popularizēt zaļo domāšanu un alternatīvās enerģijas izmantošanu.
Arī SIA "Aizkraukles siltums" valdes priekšsēdētājs Aivars Aldermanis uzsver, ka tas bija eksperiments un mūsdienās ražotie kolektori saules enerģiju izmanto daudz efektīvāk.
Dāņiem par kolektoru darbību pārskats bija jāsniedz tikai pirmajā gadā. Gan toreiz, gan tagad par tiem ir interese arī Latvijā, piemēram, te bijuši Latvijas pilsētu un novadu siltumtīklu uzņēmumu pārstāvji, viesojās Salaspils pašvaldības darbinieki, arī "Lattelecom" pārstāvji izzināja aizkraukliešu pieredzi, jo kolektorus vēlas ierīkot uz biroja ēkas jumta Rīgā.
Efektīvāk daudzdzīvokļu mājās
"SIA "Aizkraukles siltums" kolektors ūdeni ar saules enerģiju silda vasarā un arī februāra un marta saulainajās dienās. Gada laikā tas saražo apmēram 40 megavatstundu — tas ir enerģijas daudzums, kāds nepieciešams, lai Aizkraukli ar karsto ūdeni apgādātu vienu dienu," stāsta Aivars Aldermanis. Viņš arī atzīst, ka siltumtīklu uzņēmumā kolektora darbība nav pārāk efektīva, jo no daudzdzīvokļu mājām atgriežas ap plus 50 grādu karsts ūdens, un tas tiek uzkarsēts līdz plus 60 grādiem. "Mēs nesildām auksto ūdeni. Daudz efektīvāk ir kolektoru izmantot dzīvojamajās mājās — to siltummezglos uzsildīt ūdeni, kura sākotnējā temperatūra ir tikai plus pieci grādi," saka Aivars Aldermanis. Taču kolektorus nedrīkst demontēt un pārvietot — tie ir dāvināti uzņēmumam un ierakstīti tā bilancē.
Ģimnāzijā vasarā patērē maz
Vai līdz šim kolektoram bijis nepieciešams remonts? "Tā uzbūvē nav nekā sarežģīta, viss līdz šim darbojies nevainojami, tikai tā darbība katru dienu ir jāuzmana un jāpārbauda," skaidro Aivars Aldermanis.
Citādi ir Aizkraukles novada ģimnāzijā. Tās direktora vietnieks saimnieciskajos jautājumos Vilhelms Pastars stāsta, ka pirmos četrus gadus kolektors vasarā darbojās un saules enerģiju izmantoja ūdens sildīšanai sporta zāles dušas telpās un tualetēs, taču ūdeni skolēnu brīvlaikā patērēja maz. Laikā, kad darbojās kolektors, skolas siltummezglā ūdeni nesildīja, atslēgšana notika automātiski. Taču uzsildītais ūdens ir regulāri jāpatērē. Ja tā nenotiek, kolektors var pārkarst. Iespējams, tieši pārkaršanas dēļ ģimnāzijas kolektorā radies caurums un iekārtai nepieciešamais šķidrums iztecējis, taču tas ir dārgs, un tā vajag daudz. "Pagājušajā gadā šķidrumu pasūtīju, taču firma to solīja atvest tikai rudenī, kad mums tas vairs nebija vajadzīgs. Tagad skolā notiek remonts un atkal nav nepieciešama kolektora darbība," saka Vilhelms Pastars. Radusies arī sūce ūdens tvertnē, tā jāsalabo. Iespējams, kolektora darbību atjaunos tikai nākamgad.
Vai karsto ūdeni no kolektora varētu saņemt arī jaunuzceltā sporta halle? Vilhelms Pastars teic, ka ne, to saņems tikai sporta zāle, jo ar halli nav savienojuma.
Leons Līdums atzīst, ka, pateicoties kolektora projektam un iesāktajai sadarbībai ar dāņiem, ģimnāzijā īstenots cits projekts, par ko bijis vēl lielāks prieks — Dānijas Enerģētikas aģentūra finansēja apgaismojuma nomaiņu zālē un klašu telpās. Viņš cer, ka pēc skolas remonta pabeigšanas atjaunos arī kolektora darbību, vasarās rīkos sportistu nometnes, kā tas sākotnēji bija plānots, un viņi patērēs arī karsto ūdeni.