Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/17/10356905t1h6244.jpg)
Pagājusī nedēļa aizritēja līdzīgi kā iepriekšējās. Tikai sportots tika mazāk nekā parasti. Iemesls tam noteikti ir vasarai sliktie laikapstākļi, kā arī tas, ka mana skriešanas draudzene ir atvaļinājumā ārpus LV un nav kas mani pamudina. Lai kaut nedaudz kompensētu skriešanu, šonedēļ uz darbu devos tikai ar riteni, viendien pat gāju kājām.
Kārtojot galdu, atradu jau pirms vairākiem mēnešiem izdrukātas lapas ar vēdera presītes un kāju muskuļu vingrinājumiem un katru vakaru, skatoties TV, kaut ko no tā visa izvingroju. Forši beigt dienu ar labi padarīta darba sajūtu. :) Smieklīgi nelielas, bet tomēr kaut kādas fiziskās aktivitātes man ir bijušas trīs mājās ievest tīrību un kārtību, kā arī izravēt puķudobes. Kā algu saņēmu pilnu maisu ar svaigi plūktām dillēm, lokiem, salātlapām un redīsiem. Atkal Rīgā varēšu uzdzīvot ar pašu laukos audzētiem labumiem! Un vispār šķiet, ka esmu kļuvusi no tiem zaļumiem atkarīga... :))
Beidzot manā ēdienkartē ir ienākusi aukstā biešu zupa. Netaisīju ar kefīru, bet ar vārītu ūdeni, kur iemaisītas pāris karotes krējuma. Vajadzīgā garša panākta ar nedaudz sāls un citronskābes. Zupā iekšā katrs var likt, ko vien sirds kāro. Manējā bija bietes, svaigi gurķi, loki, dilles, redīsi un nedaudz vārīta ola. Nedēļas sākumā sataisīju lielu katlu un ēdu trīs dienas – garšo ļoti, ļoti! Protams, bez zupas ēdu arī citas lietas – kā jau ierasts, pārsvarā viss ir svaigs un pa lielam veselīgs, bet, protams, bija arī kāds saldais našķis. Lieta, par ko nesen aizdomājos, – kūciņas un bulciņas gan nemanot ir pazudušas no manas ēdienkartes.
Neatceros, kad pēdējo reizi esmu iegājusi kādā kūkotavā. Un pat neprasās!
Iedvesmojos no Māras un nolēmu sasaldēt rabarberus, kā arī jāsāk domāt par vasaras ogu ievākšanu/iepirkšanu, jo ziemā tā ir bauda - izņemt no saldētavas svaigas zemenes, avenes vai mellenes. Tas mans tuvāko mēnešu uzdevums. Starp citu, ir rīti, kad neēdu putras vai maizes (tās no rītiem neēdu praktiski nekad), bet gan dzeru kokteili. Sastāvdaļas mainās, bet visbiežāk tur ir sula (pašu spiesto ābolu vai citreiz veikala apelsīnu sula), saldētas mellenes, dzērvenes, ābols vai banāns, nedaudz jogurta. Jo man ir rīti, kad tā īsti nav apetītes, bet, lai neizietu no mājas pilnīgi tukšu vēderu un pusdienās nesaēstos dubultā, izdzeru vismaz tādu.
Joprojām esmu aizrāvusies ar ķermeņa – mālu un medus – procedūrām, iegādājos arī aprikožu ķermeņa eļļu. Kaut kā taču tas ķermenis jālutina.
Nobeigumā teikšu, kā ir, – man ļoti pietrūkst saules. Saule ir tā, kas mani mudina iet ārā, kustēties un vairāk priecāties. Nu labi, ja ne spoža saule no rīta līdz vakaram, tad gribas vismaz 25 grādu siltumu. Lai līst lietus, bet, ja būtu tik silts, tad varētu iet pa peļķēm šļakstīties! :)
Esiet mazliet neprātīgi un smejieties daudz un no sirds!
Anete