Piemēram, ASV no plaušu trombembolijas mirst aptuveni 60 tūkstoši cilvēku, kas ir vairāk nekā no AIDS, krūts vēža un ceļu satiksmes negadījumiem kopā.
Šie skaitļi vēlreiz apliecina, ka it kā „nevainīgas” vēnu problēmas, ja tās netiek laikus atpazītas un ārstētas, daudzos gadījumos var izvērsties ļoti nepatīkamas. To, ka cilvēks pie ārsta vēršas novēloti, veicina arī šīs slimības sākotnēji nemanāmās pazīmes.
„Hroniska venoza mazspēja sākas diezgan nemanāmi ar subjektīviem simptomiem, kurus pacients kājās var sajust dienas beigās, – smaguma sajūta, tirpšana, sāpīgs nogurums. Šie simptomi norāda, ka slimība ir sākotnējā stadijā, kad vēl nav redzamu vai taustāmu varikozu vēnu (paplašināti, mezglaini asinsvadi). Bieži vien pacienti šīs sajūtas ignorē un pie ārsta tāpēc nevēršas, uzlabojot savu pašsajūtu, vienkārši paceļot un atpūtinot kājas. Taču tas jau ir pirmais trauksmes signāls, kad ir nepieciešama ārsta palīdzība, lai nepieļautu tālāku slimības progresu,” uzsver asoc.prof. D.Krieviņš.
„De facto” pētījuma dati rāda, ka dominējošā subjektīvā sūdzība ir smaguma sajūta kājās, parasti vakaros - par to sūdzējušies vairāk nekā 75% pētījumā iekļauto pacientu, gandrīz pusei pacientu ir bijuši krampji kājās naktīs, bet 45% ir sūdzējušies par sāpēm kājās.
Savukārt visbiežāk redzamā slimības pazīme, pēc pētījuma datiem, ir tūska, kas novērota gandrīz ceturtajai daļai pacientu. 18% gadījumos ir saskatāma ādas pigmentācija, kad mainās ādas krāsa apakšstilbu lejas daļā, bet 17% - paplašinātas vēnas un sīko asinsvadu paplašinājums, tā saucamie zirneklīši, kurus diemžēl mēdz joprojām neņemt vērā, uzskatot par vieglu kosmētisku defektu. Bet sadzijusi vai vaļēja venoza čūla jeb sāpīgas brūces uz apakšstilbiem, kuru ārstēšana ir smaga, ilgstoša un dārga, ir konstatēta vairāk nekā 6% pacientu. Tas liecina, ka vēnu saslimšana nav laikus atklāta un ir jau progresējusi!