Vai bruņurupucis kļūs par Daugavpils simbolu?

Mihails Pupiņš

FOTO: www.latgaleslaiks.lv

Rīgas ielas remonts Daugavpilī rit pilnā sparā – celtnieki solās pabeigt darbus līdz pilsētas svētkiem. Jau tagad var priecāties par promenādes skaistumu, kur drīzumā tiks uzstādīti pazīstamā tēlnieka Ivo Folkmaņa darbi. pirmais no tiem būs piemineklis bruņurupucim. Granīta monumenta atklāšana notiks pilsētas svētku laikā. Kā piemineklis bruņurupucim ir saistīts ar Daugavpili un kas tiem kopīgs, paskaidroja Latgales zoodārza direktors Mihails Pupiņš.

Nav nejaušība, ka Rīgas ielā pirmā tiks uzstādīta bruņurupuča skulptūra,, jo bruņurupucis, viņaprāt, vislabāk raksturo mūsu valsti un tās iedzīvotājus, un šis dzīvnieks iemieso daudznacionālās Latgales mentalitāti.

Bruņurupucis ir ļoti neatlaidīgs dzīvnieks, kurš mierīgi cauri gadu desmitiem iet uz savu mērķi. Ja sākas lielas pārmaiņas, piemēram, kaut kas līdzīgs pašreizējai ekonomiskai krīzei, vietējie bruņurupuči nekrīt panikā, bet ciešāk sakož zobus un cenšas pārciest visas nepatikšanas. Šis dzīvnieks ir patriots – kad dzīve kļūst smaga, tas nedodas uz siltajām zemēm, kā to dara daudzi putni, atgādina M.Pupiņs.

Izņemot līdzību ar cilvēkam raksturīgajām īpašībām, ir vēl viens iemesls, – Latviju šķērso Eiropas purva bruņurupuča (Emys orbicularis) izplatības areāla ziemeļu robeža. Nesen Mihails Pupiņš kopā ar kolēģiem piedalījās bruņurupučiem veltītajā Eiropas valstu konferencē, un, kā vienmēr, pārsteidza zinātniekus ar savu ziņojumu. Vēl pirms pāris gadiem purva bruņurupuču izplatības areāla kartē vietā, kur atrodas Latvija, atradās jautājuma zīme vai pilnīgi balts plankums. Pateicoties mūsu pētnieku pūlēm, ir izdevies to likvidēt. Zinātnes pasaulē tas radīja apjukumu, jo neviens nespēja iedomāties, ka dienvidu iemītnieks apmetīsies ziemeļos.

Purva bruņurupuči dzīvo ļoti ilgi – aptuveni simts gadus, dzimumbriedums tiem iestājas 20–30 gadu vecumā. Mūsu nemanāmo kaimiņu var uzskatīt par ilglaicīgu un plānveidīgu pārmaiņu sinonīmu. No dienvidu sugas brāļiem vietējie bruņurupuči atšķiras ar tumšāku krāsu, kas domāta visai reto saules staru labākai uztveršanai. Tie nemaina izvēlēto stratēģiju, bet mērķtiecīgi iet gadiem iemīto ceļu.

Purva bruņurupucis olas vienmēr dēj vienā un tajā pašā vietā. Piemēram, ja tas mīt dīķī, bet olas sadēj smilšu kalnā, tad arī pēc viena, diviem vai piecdesmit gadiem dzīvnieks nenovirzīsies no šī maršruta. Bruņurupucis nav kāmis, kurš nezina, ko darīs pēc piecpadsmit minūtēm. Bruņurupucis ievēro ieradumus, kuri miljoniem gadu palīdzējuši saglabāt sugu.

Purva bruņurupucim uz sauszemes uzglūn daudz briesmu, sākot ar savvaļas dzīvniekiem un beidzot ar lauksaimniecības tehniku. Savukārt ūdenī tas jūtas brīvi un gandrīz drošībā, jo lieliski peld. Bruņurupucis ir miermīlīgs dzīvnieks, tam nav ne nagu, ne indes zobu, lai kādam uzbruktu. Bruņurupuča aizsardzības veids nav agresīvs – viņš vienkārši paslēpjas savās bruņās. Tā ir vēl viena līdzība ar Daugavpili – cietoksnis, atgādina biologs. Dinaburgas cietoksnis ir pilsētas vizītkarte, kura savulaik kalpoja kā aizsargbruņas.

Daudzās valstīs ilgdzīvotājs bruņurupucis kļuvis par gudrības simbolu, piemēram, Ķīnā to uzskata par bagātības un izdzīvošanas glabātāju. Iespējams, arī Daugavpilī ar jauno skulptūru saistīsies ticējumi un tradīcijas. Piemēram, ja paberzēsi to ar kabatu, būs nauda, pasēdēsi uz tā bruņām – būs labs un saulains atvaļinājums, utt.

Bruņurupucim nepatīk izrādīties, daudzus gadus tas var nemanāmi dzīvot līdzās cilvēkam, kamēr viņš pats dzīvnieku pamanīs. Purva bruņurupucis ir lieliski piemērojies dzīvei dabā. Taču tas netiek līdzi tehnoloģiju attīstībai, ceļu būvniecībai un ūdenstilpju nosusināšanai. Ņemot vērā miljoniem gadu ilgo evolūciju, gadu tūkstoši bruņurupucim ir tikai viens mirklis.

Dabā, tāpat kā tirgus ekonomikā, notiek sīva cīņa par vietu zem saules. Tāpat notiek ar Latgalē mītošajiem bruņurupučiem – aizvien biežāk tos izkonkurē daudz agresīvākie ārzemju konkurenti. "Nelegāļus", kurus brīvībā palaiduši neapdomīgi saimnieki, neapdraud vietējās slimības un briesmas, tāpēc izdzīvošanas izredzes viņiem ir daudz lielākas. Turklāt tie pastāvīgi uzbrūk vietējiem, nokožot tiem ķepas un asti. Purva bruņurupuču Latvijā jau tāpat ir ļoti maz – aptuveni 100 īpatņi. Ja viņu vietu ieņems "ārzemnieki", suga no mūsu teritorijas var izzust pavisam.

Mihails Pupiņš lūdz iedzīvotāju palīdzību šo reto dzīvnieku aizsargāšanā. Ja jūs kādreiz esat redzējuši bruņurupuci, pat pirms 50 gadiem, vai arī zināt, kur tas mīt, noteikti piezvaniet pa tālruni 29621191. Ja jums nav izdevies uzreiz sazvanīt, pacentieties bruņurupuci noķert un pagaidīt, līdz atbrauc zoodārza darbinieki, kuri noteiks bruņurupuča sugu, un gadījumā, ja tas izrādīsies nelegālais imigrants, aizvedīs to uz patversmi.

Uz augšu