Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka iedzīvotāju vidū no miega apnojas (miega traucējumiem, kam raksturīga atkārtota elpošanas apstāšanās miegā) cieš 2% sieviešu un 4% vīriešu. Arī Latvijā ar sūdzībām par nepilnvērtīgu miegu un krākšanu naktīs pie ārsta vēršas simtiem cilvēku. Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta miega laboratorijā pēta traucētas deguna elpošanas un mīksto aukslēju ietekmi uz krākšanas rašanos un miega apnojas veidošanos, kā arī ārstē miega apnojas pacientus.
Sociāla vai medicīniska problēma?
Pētījuma vadītājs Stomatoloģijas institūta Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas anestezioloģijas nodaļas un miega laboratorijas vadītājs ārsts anesteziologs reanimatologs Juris Svaža uzsver, ka ir jāatšķir divas atšķirīgas diagnozes. Ja cilvēks naktī krāc, tas vēl nenozīmē, ka viņš noteikti sirgst ar miega apnoju. Ja gaiss caur elpceļiem miegā plūst pietiekamā daudzumā un nerada veselības problēmas, tā ir tikai sociāla problēma, un ārstus šie gadījumi nesatrauc. Daļai cilvēku gaisa plūsma miegā ir nepietiekama vai elpošana apstājas uz 10 sekundēm un ilgāk. Šo stāvokli sauc par miega apnoju, un šiem pacientiem noteikti vajadzīga ārstu palīdzība.
Biežāk krāc tuklie
Krākšanas process norit šādi: cilvēkam viņa ķermeņa īpatnību dēļ ir sašaurināti elpceļi, gaiss pa tiem plūst ātrāk un izraisa vibrācijas. Nepatīkamo skaņu, ko saucam par krākšanu, vibrējot rada mīkstās aukslējas. Ārstu ilgstošie novērojumi liecina, ka parasti krāc cilvēki, kam ir ievērojams liekais svars. Viņi ir drukni, īsiem, resniem kakliem, kakla apkārtmērs miega apnojas pacientiem var būt pat vairāk nekā 45 centimetri, bet rekordu sasniedzis pacients, kura kakla apkārtmērs bija 54 centimetri. Pacientu vidū gadās arī pa slaidam cilvēkam, kam ir ļoti mazs apakšžoklis vai lielas mandeles, un arī bērni, ko daba apveltījusi ar izteikti palielinātām rīkles vai deguna mandelēm.
Visbiežāk ārsta kabinetā ar sūdzībām par nopietniem miega traucējumiem tomēr vēršas korpulenti cilvēki. Taukaudi padara resnāku ne tikai kaklu, bet sašaurina arī elpceļus. Esot nomodā, muskulatūras tonuss elpceļus notur atvērtus, bet iemiegot muskuļu tonuss pazeminās un apkārtējie audi nosprosto elpceļus vai tie kļūst daudz šaurāki. Guļot uz muguras, krākšanas procesā palīdz arī mēle, kas ar savu smagumu noslīd, daļēji aizsedzot rīkli.
Pazeminās skābekļa koncentrācija
Stomatoloģijas institūta miega laboratorijā pēta, kas notiek ar cilvēku miegā. Šim mērķim lieto metodi, ko sauc par polisomnogrāfiju. Tā parāda, ka cilvēks miegā skaļi krāc tajos brīžos, kad elpo, bet tajos brīžos, kad elpošana ir apstājusies, viņš izmisīgi tver gaisu, taču elpceļi ir nosprostoti un ieelpot neizdodas. Elpceļi var būt nosprostoti līdz pat pusotrai minūtei.
Skābekļa koncentrācija miega laikā miega apnojas pacientiem mainās kā pa viļņiem. Brīžos, kad cilvēks neelpo, skābekļa koncentrācija strauji krīt. Pazeminoties skābekļa līmenim asinīs, organismā rodas trauksmes stāvoklis un organisms mobilizē sevi cīņai ar skābekļa badu. Sirds sāk sisties straujāk, asinsspiediens paaugstinās, izdalās stresa hormoni, līdz ar to šie cilvēki naktī ir nepārtrauktā stresa stāvoklī. Miegā šiem pacientiem sirds nevis atpūšas, bet cieš no papildu slodzes. Normāli sirds naktī sitas aptuveni 50 reizes minūtē, bet miega apnojas pacientiem tas notiek 90 līdz pat 100 reizes.
Miega apnojas pazīme – miegainība
Kas notiek miegā? 80 procentus nakts mēs pavadām lēnajā miegā, pēc tam ieslīgstam paradoksālajā jeb ātrajā miegā, kas ir visdziļākā miega fāze. Šīs miega fāzes laikā redzam sapņus un notiek aktīva smadzeņu darbība, taču muskuļu tonuss tad ir viszemākais. Paradoksālā miega laikā tiek sakārtota dienā iegūtā informācija, veidojas atmiņa, šis miegs ir ļoti svarīgs smadzenēm. Šī miega fāze pirmo reizi sākas aptuveni 1,5 stundas pēc iemigšanas, bet pa īstam cilvēks tajā ieslīgst rīta pusē. Ātrajai miega fāzei atkal seko seklāka miega fāze, tad atkal ātrais miegs, nakts laikā cilvēkam ir četri līdz seši šādi miega cikli. Brīdī, kad miega apnojas pacientiem pazeminās skābekļa līmenis asinīs un organismā iestājas trauksmes stāvoklis, cilvēks smok un no dziļākā miega stāvokļa tiek iemests atpakaļ seklākajā miega stāvoklī. Ja pacientam ir smaga miega apnojas forma, vienā naktī var būt līdz pat 500 epizožu, kad tiek izjaukta normālā miega struktūra.
Miega apnojas pacienti naktī guļ nemierīgi, dienā jūtas neizgulējušies un miegaini, mokās ar paaugstinātu asinsspiedienu, un viņu dzīves kvalitāte ir daudz zemāka. Šos cilvēkus bieži piemeklē infarkts vai insults, un viņu dzīves ilgums ir īsāks. Ārsti bieži vien nevar noteikt saslimšanas cēloni, jo dienā miega apnojas pacientiem organisms funkcionē normāli.
Operācija vai pozitīvais spiediens elpceļos
Miega laboratorijas vadītāja ārsta Jura Svažas pētījums ir veltīts tam, kā palīdzēt uzlabot miega apnojas pacientu dzīves kvalitāti. Pētījuma gaitā tiek analizēti un salīdzināti ārstēšanas rezultāti un gūts apstiprinājums tam, ka klīnikā lietotās ārstniecības metodes sniedz gaidītos rezultātus.
Katram no pacientiem šajā gadījumā ir jāpiemēro ļoti individuāla ārstēšanas taktika. Ja nav iespējams palīdzēt ar citām metodēm, šos pacientus ārstē ķirurģiski. Ja cilvēkam ir ļoti lielas mandeles vai zemas aukslējas, tās ķirurģiski samazina. Ir gadījumi, kad novērst miega apnoju palīdz mēles muskulatūras nostiprināšana, deguna paplašināšana, deguna starpsienas ķirurģija vai deguna spārniņu mazspējas novēršana. Operāciju mērķis ir padarīt plašākus elpceļus, kas ļauj gaisam brīvi plūst caur elpceļiem. Vidēji smagos un smagos gadījumos miega apnojas pacientus var ārstēt, elpošanas ceļos radot pozitīvu spiedienu. To rada ar speciāla aparāta un maskas palīdzību, kas jāuzliek uz sejas ik vakaru, dodoties pie miera. Pacienti, kas lieto šo ārstniecības metodi, atzīst, ka jūtas izgulējušies un viņu dzīves kvalitāte strauji uzlabojas.
Stomatoloģijas institūta miega laboratorijas speciālisti piedalās arī starptautiskā pētījumā par to, kādi veselības traucējumi piemeklē miega apnojas pacientus, ja viņi neārstējas. Šo pētījumu veic vairākās Eiropas valstīs daudzu gadu garumā. Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta miega laboratorija ir vienīgā medicīniskā iestāde Latvijā, kas piedalās šajā starptautiskajā pētījumā.