Ņujorkas tiesa nolēmusi, ka par vainīgu apsūdzībās saistībā ar nelegālu ieroču tirdzniecību atzīto Krievijas pilsoni Viktoru Butu pirmo reizi 15 mēnešu laikā no vieninieku kameras var pārvietot uz kopīgu kameru.
Tiesa ļauj ieroču tirgoni Butu pārvietot uz kopīgo kameru
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ņujorkas tiesas tiesnese Šira Šeindlina norādīja, ka Buts nerada draudus citiem ieslodzītajiem. Viņa atzina, ka stingrie ieslodzījuma nosacījumi bija «pārlieku piesardzīgs solis», jo Buts ir bīstams vien kā uzņēmējs, kas saistīts ar ieroču tirdzniecību.
«Buts nav saistīts ar teroristiem,» secināja tiesnese.
Buts līdz šim savas dienas vadīja mazā kamerā, kurā bija divi mazi lodziņi. Vienu stundu sienā viņš drīkstēja pavingrot citā kamerā, kas nebija lielāka par viņa kameru. Arī tur viņš nesastapās ar citiem ieslodzītajiem.
ASV federālā zvērināto tiesa Ņujorkā Butu atzinusi par vainīgu apsūdzībās saistībā ar nelegālu ieroču tirdzniecību, gaidāms, ka sods tiks pasludināts 12.martā.
Pērn 2.novembrī atzīstot Butu par vainīgu, tiesa bija paziņojusi, ka viņam sods tiks pasludināts 8.februārī. 44 gadus vecajam Butam draud vismaz 25 gadi cietumā vai pat mūža ieslodzījums.
Tiesa 8.februārī soda nolasīšanu atlika, kā arī noraidīja Buta aizstāvības lūgumu pārskatīt spriedumu par viņa atzīšanu par vainīgu, bet nolēma atbalstīt lūgumu par viņa ieslodzījuma apstākļu pārskatīšanu, kurus federālā tiesnese nosauca par «skarbiem un brutāliem».
Buts ir atzīts par vainīgu apsūdzībās, ka plānojis pārdot raķetes teroristiem un nogalināt ASV pilsoņus.
Buts tika tiesāts par ieroču pārdošanu Kolumbijas marksistisko partizānu grupējumam «Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki» (FARC). Saskaņā ar ASV veikto izmeklēšanu Buts pārdevis šim grupējumam ieročus vairāku miljonu latu vērtībā, kuri var būt izmantoti ASV pilsoņu nogalināšanai.
ASV prokuratūra uzskata, ka Buts ar ieroču tirdzniecību nodarbojies jau no 90.gadiem un, izmantojot kravas lidmašīnas, sūtījis ieročus uz Āfriku, Dienvidameriku un Tuvajiem Austrumiem.
Izskanējušas versijas, ka viņš piegādājis ieročus karadarbībai Afganistānā, Angolā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Libērijā, Ruandā, Sjerraleonē un Sudānā, turklāt dažkārt abām karojošajām pusēm. Buts visas apsūdzības noliedz un uzstājīgi paliek pie versijas, ka nodarbojies tikai ar aviokravu transportu.
Saskaņā ar ASV pausto informāciju Buts ASV izlūkdienestu aģentiem, kuri izlikušies par FARC locekļiem, solījis piegādāt 700 līdz 800 «zeme-gaiss» tipa raķetes, 5000 Kalašņikova automātus, vairākus miljonus munīcijas aptveru, sprāgstvielas, kājnieku mīnas un bezpilotu lidaparātus.
Buts tika aizturēts kādā Bangkokas viesnīcā ASV un Taizemes drošībnieku kopīgā operācijā 2008.gada martā pēc ierašanās no Maskavas. 2010.gada novembrī Taizeme izdeva Butu ASV.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir nosaucis ASV Butam izvirzītās kriminālapsūdzības un Taizemes lēmumu viņu izdot Savienotajām Valstīm par «netaisnības piemēru» un politiski motivētu rīcību.
Aptuveni fakti par Buta darbību bijuši 2005.gadā uzņemtās filmas ar Nikolasa Keidža piedalīšanos «Kara kungs» («Lord of Wars») pamatā.