Līdz pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām palikuši divi mēneši

Vēlēšanu dienā, 6.jūnijā, vēlēšanu iecirkņi Latvijā būs atvērti no plkst.7 līdz plkst.22. EP vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās paredzēta iespēja balsot arī iepriekš - iepriekšējā balsošana notiks trīs dienas pirms vēlēšanu dienas, no 3.jūnija līdz 5.jūnijam, dažas stundas dienā.

Vēlēšanu norisi palīdzēs nodrošināt 26 rajonu vēlēšanu komisijas, deviņas republikas pilsētu un 109 novadu vēlēšanu komisijas. EP un pašvaldību vēlēšanām Latvijā izveidoti 950 vēlēšanu iecirkņi.

Visi iedzīvotāji, kuriem reģistrēta dzīvesvietas adrese Latvijā, saņēmuši paziņojumu, kurā norādīts, kurās vēlēšanās vēlētājam ir tiesības piedalīties, uz kuru vēlēšanu iecirkni jādodas balsot un kāds ir vēlētāja kārtas numurs iecirkņa vēlētāju sarakstā.

To, kurā iecirknī vēlētājs reģistrēts, var noskaidrot, arī piezvanot uz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) uzziņu tālruni 67049999 vai internetā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā www.pmlp.gov.lv sadaļā "E-pakalpojumi".

Ja nepieciešams, vēlētāji var izmantot iespēju vēlēšanu iecirkni mainīt. Šis pakalpojums ir bez maksas. Pašvaldību vēlēšanās iecirkni drīkst mainīt vēlēšanu apgabala robežās vai uz to vēlēšanu apgabalu, kur vēlētājam pieder nekustamais īpašums.

EP vēlēšanās iecirkni drīkst mainīt uz jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā, jo EP vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals. Vēlēšanu iecirkņa maiņa jāreģistrē līdz 12.maijam jebkuras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

EP vēlēšanām iesniegti 17 deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā ir 186 deputātu kandidāti. Salīdzinājumam, 2004.gada EP vēlēšanām tika pieteikti 16 deputātu kandidātu saraksti un 245 deputātu kandidāti.

Kandidātu sarakstus šā gada EP vēlēšanām ir iesniegusi apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Zaļo un Zemnieku savienība, "Pilsoniskā savienība", "Jaunais laiks", Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, "Sabiedrība citai politikai", Tautas partija, "Par Dzimteni!", Latvijas Atdzimšanas partija, LPP/LC, "Saskaņas centrs", "Libertas.lv", Rīcības partija, "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", Kristīgi demokrātiskā savienība, Osipova partija un partija "Visu Latvijai!".

Piecos kandidātu sarakstos iekļauts lielākais iespējamais deputātu kandidātu skaits - 16 kandidāti, pārējos sarakstos pieteikto kandidātu skaits ir no viena līdz 15.

CVK apkopotā informācija liecina, ka divas trešdaļas jeb 64,5% visu deputātu kandidātu ir vīrieši, bet 35,5% - sievietes. 85,5% EP vēlēšanu deputātu kandidātu ir augstākā izglītība, bet 14,5% - vidējā izglītība.

Divas trešdaļas jeb 68% deputātu kandidātu dzīvo Rīgā vai Rīgas rajonā. Deputātu kandidātu vidējais vecums ir 44 gadi. Vecākajam EP deputāta kandidātam ir 85 gadi, bet jaunākajam deputātu kandidātam - 22 gadi. Kandidāti, kuru vecums ir 22 gadi, ir trijos sarakstos.

Ar visiem EP vēlēšanām iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem ikviens interesents var iepazīties CVK interneta mājaslapā www.cvk.lv .

Deputātu kandidātu sarakstu numuru izloze notiks otrdien, 7.aprīlī.

EP vēlēšanu rezultāti tiks paziņoti 7.jūnijā pēc plkst.22, kad visās Eiropas Savienības (ES) valstīs būs aizvērti balsošanas iecirkņi.

EP ir vienīgā ES iestāde, kuru kopš 1979.gada ievēl tiešās vēlēšanās. EP kopā ar ES Padomi apstiprina likumus, kas ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi dalībvalstīs, un apstiprina ES ikgadējo budžetu.

EP vēlēšanas notiek reizi piecos gados. Latvijā pirmās EP vēlēšanas notika 2004.gadā, un pašreiz EP strādā deviņi deputāti no Latvijas. Saistībā ar to, ka ES ir pievienojušās divas jaunas dalībvalstis - Bulgārija un Rumānija -, no Latvijas šogad EP tiks ievēlēti tikai astoņi deputāti.

Kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām notiks no 17.aprīļa līdz 27.aprīlim.

Janvāra beigās CVK apstiprināja republikas pilsētu domēs un novadu domēs ievēlamo deputātu skaitu pašvaldību vēlēšanās. 13 deputāti tiks ievēlēti 41 pašvaldībā, 15 deputāti - 60 pašvaldībās, 17 deputāti - 16 pašvaldībās.

37 pašvaldībās ir mazāk par 5000 iedzīvotāju, tāpēc to domes vēlēšanās savus deputātu kandidātu sarakstus varēs pieteikt ne tikai partijas, bet arī vēlētāju apvienības.

Rīgas domes vēlēšanās tiks ievēlēti 60 deputāti.

Pavisam deviņās republikas pilsētu domēs un 109 novadu domēs būs jāievēl 1765 deputāti. Salīdzinot ar 2005.gada pašvaldību vēlēšanām, pašvaldībās ievēlamo deputātu skaits administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir samazinājies vairāk nekā divas reizes. Salīdzinājumam - pirms četriem gadiem pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēti 4179 deputāti.

Saskaņā ar pašvaldību vēlēšanu likumu pašvaldībās ievēlamo deputātu skaits jānosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgajā pašvaldībā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā vēlēšanu izsludināšanas dienā. Pašvaldību vēlēšanas CVK izsludināja šā gada 14.janvārī.

Ievērojot administratīvi teritoriālās reformas nosacījumus, pavisam 6.jūnija pašvaldību vēlēšanās Latvijā būs jāievēl deviņu republikas pilsētu domes un 109 novadu domes.

Novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir mazāks par 5000, domē būs jāievēl 13 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 5001 līdz 20 000 - 15 deputāti, ar iedzīvotāju skaitu no 20 001 līdz 50 000 - 17 deputāti. Savukārt novados, kuros iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā 50 000, paredzēts ievēlēt 19 deputātus.

Savukārt republikas pilsētas domē ievēlami 13 deputāti, ja iedzīvotāju skaits pašvaldībā ir mazāks par 50 000, vai 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits lielāks par 50 000. Rīgas domē ievēlami 60 deputāti.

Vairākas partijas jau izvirzījušas savus kandidātus Rīgas mēra amatam. Latvijas Zaļās partijas valde Rīgas mēra kandidātam izvirzījusi partijas līdzpriekšsēdētāju, pašreizējo vides ministru Raimondu Vējoni (ZZS), partija "Pilsoniskā savienība" izvirzījusi Eiropas Parlamenta deputātu Ģirtu Valdi Kristovski. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija par Rīgas mēra amata kandidātu nosaukusi pašreizējo Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Jāni Dineviču, partija "Jaunais laiks" izvirzījuši Rīgas mēra amatam vienu no partijas dibinātājiem, Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Edgaru Jaunupu.

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK kandidāts uz Rīgas mēra amatu būs pašreizējais mērs Jānis Birks, partijas LPP/LC Rīgas mēra amata kandidāts - bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, bet Tautas saskaņas partijas Rīgas mēra amata kandidāts ir apvienības "Saskaņas centrs" līderis Nils Ušakovs.

No valsts budžeta šogad EP vēlēšanu sarīkošanai tērēs 2,357 miljonus latu, bet pašvaldību vēlēšanām - 151 000 latu. Sākotnēji 2009.gada valsts budžetā EP vēlēšanu sarīkošanai tika piešķirts 2,391 miljons latu, bet pašvaldību vēlēšanām - 172 000 latu.

2008.gada beigās, grozot 2009.gada budžetu, šis piešķirtais finansējums tika samazināts, turklāt 10% ir finanšu nodrošinājuma rezerve, ko nevar tērēt bez īpaša valdības rīkojuma. Daļa finansējuma pašvaldību vēlēšanu sarīkošanai bija piešķirta un ir tikusi iztērēta jau 2008.gadā, šī summa bija 43 000 latu.

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums noteic, ka pieļaujamos politisko partiju tēriņus Saeimas un pašvaldību vēlēšanās noteiks, aizpagājušā gada vidējai algai piemērojot koeficientu 0,0008, bet EP vēlēšanās - koeficientu 0,0003 uz katru vēlētāju iepriekšējās vēlēšanās.

Savukārt EP vēlēšanām, kas šogad notiks vienā dienā ar pašvaldību vēlēšanām, tiks piemērots koeficients 0,00015. Tas nepieciešams, lai novērstu iespēju partijām, kuras startēs abās vēlēšanās, iegūt vairāk līdzekļu pašvaldību velēšanu kampaņai, piemēram, cīņā par pārstāvniecību Rīgas domē.

Grozījumi par partiju tēriņu griestiem ir saistīti ar vidējo bruto algu valstī, tai piemērojot koeficientu 0,0008. Izdevumi uz vienu vēlētāju ir ap 32 santīmiem, kopējā vienai partijai tērējamā summa sasniedz aptuveni pusmiljonu latu līdzšinējo 280 000 latu vietā.

Agrāk katra partija priekšvēlēšanu izdevumiem drīkstēja tērēt ne vairāk kā 20 santīmus uz katru vēlētāju, kas piedalījies iepriekšējās vēlēšanās.

Kā liecina CVK sadarbībā ar pētījumu firmu "Data Serviss" janvārī veiktā vēlētāju aptauja, šā EP un pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīsies 41% vēlētāju, bet 26% aptaujāto norādīja, ka vairāk ticams, ka viņi vēlēšanās piedalīsies.

To, ka vēlēšanās nepiedalīsies vai vairāk ticams, ka nepiedalīsies, atzina 18% aptaujāto, bet vēl 14% aptaujāto nebija viedokļa šajā jautājumā.

No aptaujātajiem vēlētājiem 54% atzina: ja piedalīsies vēlēšanās, tad balsos gan EP, gan pašvaldību vēlēšanās. Savukārt 8% aptaujāto norādīja, ka piedalīsies tikai pašvaldību vēlēšanās, bet 1% aptaujāto plāno piedalīties tikai EP vēlēšanās.