Latvijai 2021.gada tautas skaitīšana būtu jāveic, nepieciešamo informāciju iegūstot no administratīvajiem reģistriem un citām datubāzēm, atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā vai viņu dzīvesvietās, teiks šodien valdībā nolasītajā Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā par 2011.gada tautas skaitīšanas gaitu un galvenajiem rezultātiem.
Valdība uzdeva salīdzināt, cik izmaksās tautas skaitīšanas organizēšana, aptaujājot iedzīvotājus, un cik - izmantojot reģistru informāciju.
Ziņojumā norādīts, ka Igaunija šādu mērķi jau ir izvirzījusi un sākusi nepieciešamos sagatavošanās darbus tā sasniegšanai.
«Ar jaunām tehnoloģijām var ne tikai ievērojami samazināt izmaksas, bet arī uzlabot skaitīšanās iegūto datu kvalitāti. Taču ir rūpīgi jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka visi datu vākšanas aspekti un rezultātu izplatīšana atbilst visaugstākajiem nozīmības, kvalitātes, konfidencialitātes, privātuma un ētikas standartiem,» secina ministrija.
Reģistru dati ir precīzāki
Kā liecina vairāku Eiropas Savienības valstu pieredze, iedzīvotāju skaitījumi šajā pieejā, pateicoties iedzīvotāju reģistros uzkrātajai iepriekšējai informācijai, kas daudzos gadījumos ļauj izvairīties no atbildes nesniegšanas problēmas, var būt precīzāki nekā tradicionālajā skaitīšanā.
Uz administratīvo reģistru un citu valsts informācijas sistēmu pamata būtu attīstāma arī demogrāfiskā un iedzīvotāju migrācijas statistika, kā to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula par kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību un regula par Eiropas demogrāfisko statistiku.
Lai šos Latvijas statistikas sistēmai stratēģiski svarīgos uzdevumus, ieskaitot 2021.gada tautas skaitīšanu, varētu veikt, visu nepieciešamo informāciju iegūstot no administratīvajiem reģistriem, tādējādi ietaupot ievērojamus valsts budžeta resursus un lieki neapgrūtinot iedzīvotājus, CSP uzskata, ka būtu realizējams vesels pasākumu komplekss, to skaitā - organizāciju un komercsabiedrību Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniedzamajos pārskatos būtu vēlams iekļaut katra darbinieka profesijas kodu; būtu lietderīgi nodrošināt informāciju VID datubāzē par saimnieciskās darbības veidu pēc NACE klasifikatora visām pašnodarbinātajām personām; būtu vēlams nodrošināt informācijas sakārtošanu un sistemātisku atjaunošanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā utt.
Jau ziņots, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 2011.gada 1.martā bija 2 067 887, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2011.gadā veiktās tautas skaitīšanas provizoriskie dati.
Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000.gada tautas skaitīšanas samazinājies par 13% jeb aptuveni 309 000 cilvēku. Iepriekšējā 2000.gada tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385 iedzīvotāji.
Līdz šim pēc CSP datiem tika uzskatīts, ka 2011.gada decembrī Latvijā bija 2,208 miljoni iedzīvotāju.
Visvairāk - par 21,1% - kopš 2000.gada iedzīvotāju skaits samazinājies Latgalē; seko Vidzeme ar 17,5% samazinājumu. Savukārt vispozitīvākās tendences vērojamas Pierīgā, kur iedzīvotāju skaits audzis par 3,2%.
2011.gada tautas skaitīšanu CSP sāka 1.martā, piedāvājot iedzīvotājiem aizpildīt tautas skaitīšanas anketas internetā, 17.martā darbu sāka 1960 tautas skaitītāji, apmeklējot iedzīvotājus viņu dzīvesvietās. No 1.jūnija tautas skaitīšanas iepriekšējos posmos nesastaptie iedzīvotāji varēja izpildīt tautas skaitīšanas anketas internetā.