Polijas pirmās atomelektrostacijas (AES) darbības sākums plānots 2025.gadā, sestdien ziņoja Polijas lietišķais laikraksts «Parkiet», atsaucoties uz valsts enerģētikas kompānijas «Polska Grupa Energetyczna» (PGE) stratēģiju 2012.-2035.gadam.
Polijas pirmās AES darba sākumu atliek par pieciem gadiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Stratēģija paredz, ka jaunās AES pirmais reaktors tiks nodots ekspluatācijā 2025.gadā, bet otrais reaktors - 2035.gadā. Katra reaktora jauda būs 3000 megavatu.
Jau ziņots, ka Polijā pirmā AES, kuras būvniecību plānots sākt 2020.gadā, tiks celta Baltijas jūras piekrastē. Pagājušā gada novembrī no apmēram 100 ierosinātajām AES atrašanās vietām izraudzītas trīs vietas Baltijas jūras piekrastē - Žarnoveca, Hočeva un Gonski. Polijas AES atrašanās vieta tika paziņota apmēram divu gadu laikā.
Valsts kontrolētā PGE, kuras uzdevums ir arī Polijas atomenerģijas programmas izpilde, plānoja būvniecības iepirkuma procesu sākt jau pērn, taču krīzes dēļ tas tika atlikts.
Pašlaik Polija 94% elektrības saražo no saviem lielajiem akmeņogļu krājumiem, bet valsts plāno uzbūvēt divus kodolreaktorus ar 3000 megavatu jaudu.
Polijas atomenerģijas programmas izmaksas tiek lēstas 100 miljardu zlotu (15,6 miljardi latu).
Par Polijas jaunās AES būvniecību interesi izrādījuši trīs starptautiski konsorciji: Francijas elektroražotājs EDF un reaktoru izstrādātājs «Areva», ASV un Japānas kopuzņēmums «Westinghouse Electric Company», kas bija viens no diviem uzņēmumiem, kas piedalījās pēdējā kārtā konkursā par Lietuvas jaunās AES Visaginā būvniecību, kā arī ASV un Japānas konsorcijs «GE Hitachi Nuclear Energy Americas», kas uzvarēja konkursā par Lietuvas Visaginas AES būvniecību.
Kodolenerģiju Polija noteikusi par savu stratēģisko prioritāti enerģētikas jomā. Viens no mērķiem ir izpildīt Eiropas Savienības noteiktās oglekļa dioksīda izmešu kvotas, kas ir grūts uzdevums akmeņogļu sildītajai ekonomikai.
Valdības enerģētikas politikā arī noteikts plāns samazināt enerģijas importa lomu valsts enerģētikas sektorā.
Pašlaik 40% Polijai nepieciešamās dabasgāzes piegādā Krievija, citi importētāji piegādā 30%, bet 30% nodrošina pašu resursi.