Saeimā varētu būt iespējams iegūt nepieciešamās divas trešdaļas balsu, lai veiktu Satversmes grozījumus, kas paredzētu tautas kalpu imunitātes atcelšanu attiecībā uz administratīvo sodu piemērošanu, kā arī noteiktu, ka gan Valsts prezidents, gan Satversmes tiesas tiesneši ir vēlami atklāti.
Tā šodien Satversmes grozījumu apspriešanai izveidotās darba grupas pirmajā sanāksmē sacīja tās vadītāja un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) pēc frakciju pārstāvju viedokļu apkopošanas.
Sēdes laikā Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Andrejs Elksniņš (SC), Iveta Grigule (ZZS), Inese Lībiņa-Egnere (ZRP) un neatkarīgo deputātu pārstāvis Jānis Junkurs pauda atbalstu abu minēto Satversmes grozījumu pieņemšanai.
Rasnačs mudināja abus priekšlikumus izdalīt atsevišķi no pārējiem iecerētajiem valsts pamatlikuma grozījumiem, jo par imunitātes atcelšanu un atklāto balsojumu ieviešanu no deputātiem nav saņemti iebildumi.
Vajadzīgs divu trešdaļu atbalsts
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš atgādināja, ka pašreiz aktuālos konstitūcijas grozījumus var veikt, ja Saeimā sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas no deputātiem, no kuriem vismaz divas trešdaļas balso par.
Darba grupas sanāksmē tika secināts, ka plašākas diskusijas ir nepieciešamas attiecībā uz paredzēto referendumu ierobežojumu noteikšanu Satversmē, kas neļautu rīkot tautas nobalsošanas par tādiem jautājumiem, kuri apdraud valsts pamatus.
Saeimas deputāti arī atzina, ka parlamentā nav vienprātības par ideju konstitūcijā noteikt prasību veidot atbildīgāku fiskālo politiku attiecībā pret valsts budžetu. Grigule norādīja, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neatbalsta šādu grozījumu pieņemšanu.
Iesniegti vairāki Satversmes grozījumi
Jau ziņots, ka nepieciešamība atcelt deputātiem imunitāti attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem bija aktuāla arī 10.Saeimā. Patlaban Satversmes 30.pants cita starpā paredz, ka Saeimas loceklim nevar uzlikt administratīvo sodu bez Saeimas piekrišanas.
Pašlaik skatīšanai parlamentā ir iesniegti grozījumi konstitūcijā attiecībā uz vairākām jomām. Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās ZZS rosinātos grozījumus Latvijas Satversmes 73.pantā, kas paredz, ka tautas nobalsošanai nevar nodot Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus.
Parlamentā pašlaik tiek skatīti arī grozījumi, kas paredz atbildīgāku fiskālo politiku un nākotnē varētu ierobežot nesaprātīgu rīcību ar valsts finansēm.
Šie grozījumi paredz taupības budžeta veidošanu un nosaka, ka Saeima katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu saskaņā ar vairāku gadu budžeta plānu. Ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.
Izskatīšanai Saeimas komisijās ir nodoti arī Satversmes grozījumi, kas paredz atteikties no aizklātas procedūras arī Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanā.
Kā ziņots, no «Vienotības» darba grupā strādās Čepāne un Solvita Āboltiņa, no Zatlera reformu partijas būs Vjačeslavs Dombrovskis un Lībiņa-Egnere, bet nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pārstāvēs Rasnačs un Vineta Poriņa. No partiju apvienības «Saskaņas centrs» deleģēti Elksniņš un Ņikita Ņikiforovs, savukārt Zaļo ZZS pārstāvēs Grigule un Ilona Jurševska, aģentūrai LETA pavēstīja Saeimā.
Darba grupā no neatkarīgo deputātu grupas darbosies tautas kalps Junkurs.
