SOPA - negatīvākais scenārijs

Brīvā informācijas aprite pasaulē bija iekustinājusi ledu sabiedrībā tā, kā vēl nekad tas nebija noticis visas evolūcijas laikā. Ziņas no 100 dažādiem avotiem pie indivīda nonāk milisekunžu laikā jebkurā pasaules vietā. Cilvēks veido savu viedokli par notiekošo visapkārt pasaulē, ne tikai par sev apkārt esošo. Tas, bez šaubām, ieperina viņa galvā visdažādāko ideju iedīgļus, kas dažam tur tā arī paliek kokona stadijā, bet citam pāraug jaunā pārliecībā par lietu kārtību. Tā rodas dažādas radikālas idejas, kas savukārt atkal izplatās tālāk un atrod arvien jaunus sekotājus. Šī situācija galīgi nav izdevīga valdībai jeb mažoritārajiem spēkiem, kam šādu cilvēku valdīšana kļūst apgrūtinoša un pat neiespējama. Tiem tur augšā ir izdevīgi, ka cilvēks, kas dzīvo, piemēram, Zimbabvē, nekad neuzzinātu, ka citi citās valstīs ēd katru dienu, jo citādāk šis cilvēks var sākt aizdomāties, un to neviens negrib. Šāda situācija jau kādu laiku tiek radikāli risināta Ķīnas Tautas Republikā un citās komunistiskās valstīs, kur visa informācija, kas pārvietojas pa datu kabeļiem, tiek filtrēta un arī visas mākslas platformas ir īpaši «izlasītas», piemēram, ĶTR iedzīvotājiem, kas nemaitātu viņu tradicionālo domāšanu un neļautu skatīties «out of the box». Par to neviens daudz gan nerunā un lielu farsu netaisa, sak, tur taču totalitārisms, bet pie mums, demokrātijā, šādai politikai vietas nav. Problēma ir tajā, ka demokrātija pasaulē vispār nepastāv, tā pastāv cilvēku prātos, un to lieliski pierāda SOPA - jo kā gan citādi demokrātiskā pasaulē valdība jeb «lielais sešinieks» var izlemt, ko es izvēlos zināt. Es nerunāju par autortiesībām mūzikā, filmās u.c. garadarbos, zagšanu es neatbalstu, bet, piemēram, kāpēc gan lai es nevarētu tev nosūtīt saiti uz labu rakstu? Kur sākas un beidzas šī autortiesību pasaule, kur sākas un beidzas vārda brīvība? Tie ir jautājumi, uz ko atbild SOPA, - viss beidzas tad, kad tu zini par daudz un runā par daudz.

Tātad konkrēti - ko valdība grib?

Sabiedrības degradāciju. Cilvēki, kam ir pieejama informācija, nepakļaujas valdošajai sistēmai. Šā brīža situācijā valdības propagandai vairs nav praktiski nekādas ietekmes.

Kādiem līdzekļiem to panāks?

Tādiem, ka pat nepamanīsi, kā atmirst tavas smadzeņu šūnas. Piemēram, tu vēlies noskatīties filmu. Būs divi varianti - iet uz kino vai iegādāties DVD. Abos šajos variantos tu sastapsies ar īpaši atlasītām filmām, kas nebūt nebūs sliktas savā mākslinieciskajā aspektā, bet ar iepotējamu domu gan. It kā tev būs šī ilūzija, ka pats izvēlies, ko skatīties, jo piedāvājumā ir 100 000 filmu, bet patiesībā tev nav izvēles, tu skatīsies to, ko tev būs iedevuši.
Otrs piemērs par medijiem. Ziņas būs pieejamas... It kā.
Bet cik daudziem ir laiks un varēšana diendienā «čekot» 100 dažādus ziņu portālus, lai uzzinātu, kas notiek pasaulē? Tagad ir iespējams, piemēram, tviterī sekot kādam konkrētam kanālam, kas iedod saites uz visu tev vajadzīgo un pašam vispār nav jāpiepūlas, lai nonāktu tur, kur tu vēlies. Turpmāk tā vis nevarēs, tu skatīsies konkrētus ziņu portālus, nu kaut vai dienā četrus, bet viss, ko tu redzēsi, būs tas, ko valdība grib, lai tu redzi. Pa lielam tas jau noticis visos laikos, bet vismaz tagad ir iespēja, ja vien tevi tas interesē, uzzināt daudz, daudz vairāk.

Kas notiks tālāk?

Visas cerības tiek liktas uz «kreisi domājošajiem» IT speciālistiem, kas šo situāciju it kā varētu atrisināt, bet, ja valdībai būs iekšas rīkoties vēl radikālāk, - slēdzis uz internetu pieder tieši viņiem un to pavisam vienkārši var atslēgt. Liekas nereāli? Nebūt ne, šāds likums jau ticis iekļauts iekš SOPA, kas pilnīgi legāli to ļauj darīt.
Tas savukārt gandrīz 100% novedīs līdz milzīgam sabiedrības-valdības kraham, kura sekas ir neprognozējamas.

Jā, šīs varbūt ir pavisam utopiskas idejas un scenāriji, bet galīgi neloģiski tas arī nav.

queencranberry