Kā latviete jūtos diskriminēta savā zemē

Dalīties draugiem E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: LETA

Šobrīd ir aktualizējies jautājums sakarā ar referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu. Man kā latvietei gribas jautāt, kāds vēl referendums jārīko, ja Rīgā pārsvarā var dzirdēt tikai krievu valodu. Lai nebūtu runāts pa tukšo, pieminēšu dažas situācijas, kādas šinīs dienās piedzīvoju Rīgā.

«Galerija Rīga». Ejot pa plašo galeriju, var redzēt dažādus preču izplatītājus, kas nebūt nav slikti. Vienīgā problēma, ka šie izplatītāji mūs, potenciālos pircējus, uzrunā krieviski. Uz jautājumu, kāpēc viņi uzrunā krieviski, skanēja atbilde, ka viņiem esot vienalga, bet te krievu ir vairāk.

Otrs piemērs - restorāns «Gan Bei» «Origo» centrā. Pie galda pienāca oficiante un, protams, labdienu pateica krievu valodā. Uz jautājumu, kāpēc ar mums viņa runā krieviski, skanēja atbilde, ka viņai esot vienalga, viņa mācoties pat Latvijas universitātē. Pēc mūsu neapmierinātības par sarunas valodu oficiante aizgāja no mūsu galdiņa, vietā atsūtot jauku latviski runājošu oficianti.

Rodas jautājums, kā jūtamies mēs, LATVIEŠI, savā zemē, kad ar mums nepārtraukti runā tikai krievu valodā.

Vai mēs neesam diskriminēti savā zemē? Parādiet kaut vienu citu zemi, kur sarunas jebkādos apstākļos un situācijās tiek sāktas citā valodā, nevis valsts. Un kur te problēma par krievu valodas izzušanu?

Latviešu valoda jau gandrīz ir izzudusi. Te palīdzam arī mēs, paši latvieši, jo bieži vien pārejam uz svešvalodu, ja sarunu biedrs nesaprot latviski. Tā vietā mums būtu nepiekāpīgi jārunā savā, latviešu, valodā, un arī cittautieši ātrāk iemācītos latviešu valodu. Cienīsim sevi, savu valsti un, galvenais, valodu, tad arī citi cienīs mūsu valodu. Būsim latvieši savā zemē!

Astra

Uz augšu