Dzimstības pieaugums Igaunijā sākās no 2004.gada, kad tika ieviestas tā saucamās māmiņu algas. Tomēr Igaunijas politiķi apzinās, ka ne tuvu vēl nav radījuši ideālus apstākļus bērnu audzināšanai. Lai turpinātu palielināt dzimstības līmeni valstī, šobrīd sagatavošanā esot likumprojekts, kas paredz arī māmiņu pensijas, tā svētdien vēstīja LNT raidījums «Top10», pētot demogrāfijas situāciju šajā Latvijas kaimiņvalstī.
Igaunijā gatavojas ieviest māmiņu pensijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Trīs bērnu ģimene nav igauņiem tipiska
Latviete Eva jau septīto gadu dzīvo Igaunijā. Viņa tāpat kā dzīvesbiedrs Kaido ir banku speciāliste, taču tagad dzīvo pa mājām Igaunijas galvaspilsētas Tallinas tuvumā, auklējot jau trešo atvasīti – astoņus mēnešus veco Noru. Tikmēr abi vecākie bērni - četrus gadus mazā Hanna un divgadīgais Madis sākuši iet bērnudārzā.
«Es domāju, ka mums trīs bērni būtu arī tad, ja mēs dzīvotu Latvijā. Tā ir izvēle un nav tik atkarīga no apstākļiem. Jā, Igaunija vairāk atbalsta ģimenes ar maziem bērniem, tādēļ mums ir bērni ar tik mazu vecuma atstarpi. Ja mēs dzīvotu Latvijā, tad mums būtu jāgaida ilgāk,» intervijā «Top10» stāstīja Eva Kaarli.
Savukārt Kaido atzīst, ka trīs bērni šobrīd vēl neraksturojot tipisku igauņu ģimeni, lai gan arī abām viņa māsām esot trīs atvases.
Leļļu teātrī pieaudzis mazo skatītāju skaits
Pēdējos gados piedzīvotais dzimstības pieaugums Igaunijā ir redzams ne tikai skaitļos un grafikās, bet arī dzīvē. Tā, piemēram, Igaunijas Leļļu teātrī izrādes bērniem notiek divas reizes dienā pat darba dienās. Ir īpašas izrādes vienu un divus gadus, kā arī vecākiem bērniem.
«Es nezinu, vai pie tā ir vainīgs dzimstības pieaugums, bet mums katru dienu ir pilnas zāles. Mēs gan daudz domājam par ģimenēm ar bērniem un ieejas biļešu cenām, un cenšamies tās uzturēt ļoti zemas. Pagājušo gadu mēs noslēdzām ar labāko rezultātu - mums bija 120 tūkstoši skatītāju,» raidījumam izteicās Leļļu teātrī.
Pagarina māmiņu algas izmaksas laiku
Igaunijā dzimstības pieaugums pēc milzīgas demogrāfiskās bedres sākās no 2004.gada, kad tika ieviestas tā sauktās māmiņu algas jeb bērna kopšanas pabalsts 100% apmērā no viena vecāka izpeļņas. Lai gan dzimstība šai laikā pieaugusi par 25%, no 2008.gada igauņi gāja vēl tālāk un māmiņu algas sāka maksāt pusotru gadu - līdz brīdim, kad mazuli var vest uz bērnudārzu.
«Mēs saprotam, ka tas prasa no budžeta ap 170 miljonus eiro, un tas ir daudz. Bet mums nav lielāka mērķa, kā nodrošināt Igaunijas nācijas, kultūras valodas izdzīvošanu,» atzina Igaunijas Reformu partijas pārstāvis Taavi Roivas.
Māmiņu algas Igaunijā ir krietni dāsnākas nekā Latvijā, un to «griestu» robeža šogad ir noteikta 2134 eiro apmērā. Tomēr igauņu ģimenes šā pabalsta ietekmi negrib pārspīlēt, jo bērni neesot biznesa projekts. Būtiska loma, izšķiroties par kuplāku bērnu pulciņu, esot arī valstī radītajai stabilitātei un drošības sajūtai par nākotni.
Pērn mazliet krities dzimstības rādītājs
2010.gads iegāja Igaunijas vēsturē, jo tad pirmo reizi pēc 20 gadu pārtraukuma valstī atkal bija pozitīvs dabiskais pieaugums - dzimušo skaits par 35 personām pārsniedza mirušos.
Tiesa jaunākie provizoriskie dati liecina, ka pērn tomēr atkal piedzīvots kritums: dzimstība samazinājusies par 7% un, visticamāk, dabiskais pieaugums atkal būs negatīvs. Lai gan šajā kritumā varētu būt vainojama globālā krīze, Igaunijas Demogrāfijas institūtā atzīst, ka šādi spriest vēl pāragri.
Institūta pārstāvis Allans Puurs raidījumam «Top10» atzina: «Mums ir jāpagaida vairāk datu, kurās iedzīvotāju grupās, vai pēc vecuma vai izglītības līmeņa, šis kritums ir bijis lielāks, un tā būs atbilde, vai tas noticis, pasliktinoties ekonomiskajiem apstākļiem.»
Igauņi vēlas bērnus
Līdzšinējie pētījumi atklājuši pārsteidzošus rezultātus. Igaunijas īstenotās ģimenes politikas rezultātā divas reizes ļoti strauji pieaugusi dzimstība sievietēm ar augstāko izglītību.
Puurs atzīst, ka Igaunijas un arī Latvijas politiķiem ir krietni vieglāks uzdevums panākt dzimstības pieaugumu, jo jārada tikai labvēlīgi apstākļi bērnu radīšanai. 2006.gadā publicētie «Eurobarometra» dati liecina, ka igauņi grib savās ģimenēs audzināt divus līdz trīs bērnus. Arī Latvijai šajā pētījumā vēlamais dzimstības koeficients ir 2,5.
«Daudzās valstīs, piemēram, Vācijā, Austrijā un arī dažās Dienvideiropā, šis vēlmju cipars ir nepietiekams nācijas atražošanai. Un tad ar jebkādu politiku ir daudz grūtāk pacelt dzimstības rādītājus, jo jārada ne tikai labvēlīgi apstākļi bērnu radīšanai, bet arī jāizmaina cilvēku domāšanas veids par ģimeni,» norādīja Puurs.
Top likumprojekts par māmiņu pensiju
Tiesa, Igaunijas politiķi apzinās, ka ne tuvu vēl nav radījuši ideālus apstākļus bērnu audzināšanai. Lai turpinātu palielināt dzimstības līmeni, šobrīd sagatavošanā ir likumprojekts, kas paredz arī māmiņu pensijas. Tas nozīmē, ka privātajos pensiju fondos turpmāk ieskaitīs naudu arī no māmiņu algām. Taču šā brīža prioritāte Nr. 1 ir bērnudārza nodrošināšana visiem mazuļiem.
Politiķiem sasniedzamais mērķis ir skaidrs. Šobrīd dzimstības līmenis Igaunijā ir 1,65 bērni uz sievieti, mērķis ir - 2,1 bērns, kas nodrošinātu 1,3 miljonu lielās nācijas saglabāšanos. Taču bez politiķu centieniem liela nozīme ir arī pašu igauņu patriotismam.
Sava loma arī patriotismam
Pētījumi atklāj, ka dzimstība etnisko igauņu vidū ir ievērojami lielāka nekā citu Igaunijā dzīvojošo tautību pārstāvju vidū. Igauņu vidū dzimstības koeficients sasniedz 1,75 bērnus uz sievieti, bet, ņemot vērā to, ka daudz sieviešu bērnu radīšanu atliek uz vēlāku laiku, tā dēvētais piemērotais dzimstības koeficients igauņu vidū ir jau tuvu izvirzītajam mērķim un līdz ar to viens no augstākajiem Eiropā.
Patriotismu, veidojot kuplu ģimeni, nenoliedz arī Eva un Kaido. «Es uzskatu, ka vajag vairāk igauņu, un kas tad vēl, ja ne mēs paši par to rūpēsimies?! Bet tā ir katra izvēle,» tā «Top10» uzsvēra Kaido. «Mums ir viens bērns mammai, otrs tētim, trešais - Baltijai,» atzina Eva.
Igauņu demogrāfi nākotnē raugās bez bažām, atzīstot, ka jau tagad izgāzušies ANO aprēķini par igauņu izzušanu no pasaules kartes. Optimismu par nācijas dzīvotspēju apliecina arī Igaunijas Leļļu teātris, kas līdz 2014.gadam plāno atklāt jaunu zāli ar 600 skatītāju vietām.
Skatīt pievienoto video.