Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10502483t1h9ed0.jpg)
Iemīlēšanās periodā un attiecību pašā sākumā mūsu uztveri un domas par otru cilvēku ļoti iespaido tā saucamās rozā brilles. Šajā laikā mēs ne vien nepievēršam uzmanību, bet bieži vien pat neredzam otra cilvēka trūkumus vai norādes uz tiem – mēs idealizējam savu otro pusīti.
Taču arī akūtās iemīlēšanās periods reiz beidzas, un tad arvien konkrētāk mēs sākam saskatīt tās negatīvās lietas, ko nebijām pamanījušas līdz šim. Šoreiz espati.lv ir apkopojusi tos piecus vīriešu trūkumus, kurus atklājot iesakām tev būt uzmanīgai – varbūt viņš tomēr nav tavs īstais! Pieci VIŅA trūkumi, ar kuriem tev nav jāsamierinās.
Dzīvošana pagātnē
Lauma, 36 gadi: «Mans bijušais par tādu kļuva visai interesanta iemesla dēļ – viņš nu nekādi nevarēja pārraut savu saikni ar iepriekšējo sievieti. Nē, reālajā dzīvē viņi nekontaktējās, par to esmu droša, taču domās viņš visu laiku salīdzināja mani ar viņu. Un, kas ir pats trakākais, – lika man to skaidri noprast. Salīdzināšana tiešāka vai netiešāka notika visās dzīves jomās – sākot no mājas tīrīšanas un ēst gatavošanas (kas bijušajai, protams, padevās labāk nekā man) un beidzot ar kleitas izvēli ballei un pat tādām lietām kā mans friziera apmeklējums, pēc kura viņš nekautrējās pateikt, ka labāk būtu gribējis mani redzēt ar citas krāsas matiem (protams, tieši tādiem kā bijušajai)...
Protams, viņš nekad man tiešā tekstā neteica, ka bijusī bija labāka, viņš pat neminēja viņas vārdu, taču
visa šī salīdzināšana, kuru es nevarēju nemanīt, dzina mani izmisumā.
No vienas puses es viņu saprotu, jo attiecības ar bijušo viņam bija ilggadējas un pirmās nopietnās, bet es taču neesmu vainīga, ka tās izjuka! Un tādēļ arī aizgāju arī pati, jo to izturēt vienkārši nav iespējams un tam arī nav nekādas jēgas, jo šis vīrietis viennozīmīgi dzīvo pagātnē.»
Rupja izturēšanās
Baiba, 26 gadi: «Mana pieredze ir visai bēdīga. Rupja izturēšanās šā vārda vistiešākajā nozīmē ir kas tāds, ko esmu piedzīvojusi uz savas ādas, tādēļ visām sievietēm no sirds iesaku – no tādiem vīriešiem turieties pa gabalu! Viņi tik tiešām nav jūsu vērti. Arī manas toreizējās attiecības sākās pavisam normāli un nebija nekādu norāžu, ka šis cilvēks varētu būt agresīvs un rupjš. Viņš vienkārši pārāk labi apzinājās savu vājību un sākotnēji to slēpa, lai mani neaizbiedētu.
Pirmās pazīmes sāku manīt pēc aptuveni pieciem satikšanās mēnešiem, kad jau biju iepazinusies ar viņa ģimeni, draugiem. Vienā no ciemošanās reizēm pie viņa vecākiem mans toreizējais vīrietis šķita par daudz iedzēris un, šķiet, tādēļ arī nenovaldījās pie kāda savas mātes uzdotā jautājuma, kas laikam nebija patīkams, – stipri paceltais balss tonis un agresīvā uzvedība mani pārsteidza. Taču tas bija tikai sākums.
Šā vīrieša agresivitāti vienmēr izprovocēja tieši alkohols, pat ļoti nelielos daudzumos.
Par laimi, nekādu dramatisku seku šīm attiecībām nebija, es paspēju sakravāt savas mantiņas, pirms kas tāds bija noticis, – punktu pielika reize, kad šis vīrietis mani dusmās stipri pagrūda, es tik tikko noturēju līdzsvaru. Tā bija situācija, kas man atvēra acis.»
Vārgais sekss
Kate, 27 gadi: «Par šo tēmu jau ir runāts un runāts, un katrs sevis cienīgs sieviešu žurnāls to ir apspriedis no viena gala līdz otram, bet es nevados pēc tā, ko saka žurnāli, es vados pēc tā, ko jūtu vai šajā gadījumā – nejūtu. Mans bijušais bija lielisks vīrietis – uzticams, jauks, laipns, pievilcīgs un visādi citādi labs, taču ar vienu trūkumu – gultā mums nu nemaz neštimmēja. Paradoksāli, bet man bija sajūta, ka gulta ir vienīgā vieta uz pasaules, kurā viņš domā tikai un vienīgi par sevi! Viss vienmēr notika tik ātri, ka es nespēju aptvert, kas notiek, kur nu vēl kaut ko sajust vai iejusties notiekošajā!
Mēģinājumi ar viņu par šo tēmu runāt izgāzās, jo viņam tā šķita mazsvarīga un neinteresējoša.
Pa visiem tiem mēnešiem, kurus pavadījām kopā, uz roku pirkstiem varēju saskaitīt reizes, kad man sekss ar viņu patika. Un tas nebija pieņemami. Jā, jūs varat mani kritizēt, bet es tā dzīvot nevarēju. Tā arī mēs pašķīrāmies.»
Privātīpašnieciskums
Guna, 32 gadi: «Mans bijušais draugs bija lielisks, līdz brīdim, kad pie apvāršņa parādījās jebkurš cits pretējā dzimuma pārstāvis. Viņam piemita absolūts privātīpašnieciskums attiecībā pret mani. Turklāt jāsaka, ka mūsu attiecības nebija nekādas ļoti ilgās, bijām kopā aptuveni divus gadus, kuru laikā es uz savas ādas izbaudīju visas šīs privātīpašnieciskuma izpausmes. Labākais jau ir tas, ka man pašā attiecību sākumā šī viņa īpašība patika un pat ļoti – jau no pirmās satikšanās reizes jutu, kā viņš mani tā kā sargā no citiem pretendentiem, viņš ņēma mani aiz rokas un lepojās ar to, ka esmu kopā tieši ar viņu. Un man tas patika, tas lika justies ļoti īpašai un viņam vienīgajai.
Taču tad es vēl nezināju, ko nozīmē ar šādu cilvēku dzīvot kopā ikdienā.
Ikdienā tas nozīmē vienu – absolūtu saiknes pārraušanu ar jebkuriem vīriešu kārtas pārstāvjiem,
draugiem manā dzīvē, nevienā pasākumā pat dejot nevarēju ar citiem vīriešiem, arī radu pasākumos ne, tas pats attiecas uz runāšanu, jo jebkuru manu sarunu ar citu vīrieti mans draugs tulkoja kā potenciālu briesmu signālu. Vārdu sakot – šī viņa pataloģiskā greizsirdība un tieksme mani privatizēt mani bija iedzinusi tādās bailēs, ka es jau baidījos paskatīties uz jebkuru citu vīrieti. Ko lai saka – ilgāk par diviem gadiem mūsu attiecības neturpinājās...»
Tieksme uz flirtu
Kaiva, 28 gadi:«Kad iepazinos ar viņu, mani uzrunāja un piesaistīja tieši viņa spēja un māka flirtēt. Tā bija izcila – viņš spēja sarunu noturēt tādā gaisotnē, kas man lika vēlēties viņu jau pašā pirmajā mūsu tikšanās reizē. Mēs sākām tikties, es biju burtiski apburta un, protams, nemanīju to, ka viņa acis tomēr nebija piesaistītas tikai man vienai. Nu varbūt pirmos mūsu tikšanās mēnešus tā arī bija, taču drīz vien flirtēt ar mani laikam vairs nebija tik aizraujoši, jo arī es jau visu biju dzirdējusi un par to vairs nesajūsminājos tā kā attiecību pašā sākumā. Visādi citādi gan mūsu kopā būšana bija ļoti izdevusies – viņš bija lielisks it visā, un man tiešām likās, ka šis būs tas īstais gadījums.
Bijām kopā aptuveni sešus mēnešus, kad es sāku just viņa interesi par citām sievietēm. Vienmēr visos pasākumos, uz kuriem devāmies kopā – vienalga, vai tas būtu kāds draugu, radu vai publisks pasākums – viņš sāka pievērst uzmanību citām sievietēm. Nē,
tā nebija vienkārši skatīšanās uz citām, bet flirtēšana šā vārda vistiešākajā nozīmē.
Viņam patika samulsināt, izteikt komplimentus utt. Viņš vienmēr bija kompānijas dvēsele, un citas sievietes burtiski lipa viņam klāt. Protams, paralēli flirtam viņam patika arī visas izdancināt, piepildīt visām glāzes un darīt visu, lai viņš būtu svarīgākais vīrietis pasākumā.
Protams, lieki teikt, ka es visā šajā situācijā jutos pilnīgi viena un lieka. Lai gan viņš man visu laiku apgalvoja, ka man nav par ko uztraukties, man tā gluži nelikās. Es burtiski ienīdu visu to sieviešu koķetos smieklus, sārtumu vaigos un mirdzumu acīs, kad tās bija padevušās MANA vīrieša flirtam... Es pieliku punktu šīm attiecībām un domāju, ka tas arī mani pasargāja no neuzticības piedzīvošanas, kas bija neizbēgama.»