Daudzvalodība palielina Eiropas konkurētspēju

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ieguldot vairāk līdzekļu valodu apguvē un saskanīgā valodu stratēģijas attīstībā, Eiropas mazajiem uzņēmumiem ir lielākas iespējas palielināt savu kopējo eksporta apjomu, secināts Eiropas Komisijas pētījumā.

Pētījumu 2006.gadā pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veicis Lielbritānijas Valsts valodu centrs (CILT). Tajā secināts, ka katru gadu tūkstošiem Eiropas uzņēmumu zaudē uzņēmējdarbības iespējas un nespēj noslēgt līgumus nepietiekamo valodu zināšanu dēļ.

"Ieguldīt līdzekļus valodu apguvē nebūt nav nevajadzīga naudas šķiešana uzņēmējdarbībā," uzsver par daudzvalodību atbildīgais Eiropas Savienības (ES) komisārs Leonards Orbans. Viņš uzsver - gluži pretēji, šādi ieguldījumi var krasi uzlabot uzņēmumu biznesa iespējas.

Komisārs iecerējis daudzvalodību padarīt par centrālo jautājumu Lisabonas stratēģijā ekonomiskajai izaugsmei un jaunu darba vietu radīšanai.

Pētījuma ar nosaukumu "Uzņēmuma darbinieku nepietiekamās svešvalodu prasmes ietekme uz Eiropas ekonomiku" ir pirmais mēģinājums Eiropas mērogā aplēst, cik ES uzņēmumiem izmaksā svešvalodu zināšanu trūkums.

Pētījuma dati gūti no 2000 mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) dažādās Eiropas valstīs, tos salīdzinot ar informāciju, kas saņemta no 30 starptautiskiem uzņēmumiem un no iesaistīto valstu ekspertu grupām. Pētījumu papildina vairākas situācijas analīzes.

Aptuveni puse MVU, kas nodarbojas ar eksportu, plāno tuvākajos trīs gados paplašināt eksportu jaunos ārvalstu tirgos. Tādēļ tie paredz, ka pieaugs to pieprasījums pēc valodu zināšanām, lai šo paplašināšanos varētu īstenot.

Tomēr tā vietā, lai paši ieguldītu līdzekļus savu darbinieku svešvalodu mācībās, tie raugās dalībvalstu izglītības un mācību sistēmas virzienā, lai tā nodrošinātu tos ar darbiniekiem, kuriem būtu nepieciešamā svešvalodu prasme. Šie MVU darba tirgū meklē arī tādus potenciālus darbiniekus, kuri atbilstu valodu zināšanu prasībām un kuri darba dēļ būtu gatavi pārcelties no vienas valsts uz citu.

Pētījums liecina, ka šāda pieeja ir nepareiza. Ievērojams skaits Eiropas uzņēmumu zaudē eksporta iespējas svešvalodu un starpkultūru saskarsmes prasmju trūkuma dēļ. Pētījums vedina domāt, ka, palielinot ieguldījumu apjomu valodas prasmju attīstīšanai ES, varētu panākt tautsaimniecisku labumu, kas īpaši izpaustos kā MVU ražīguma un eksporta apjoma pieaugums.

Kaut arī pētījumā atzīta angļu valodas būtiskā loma starptautiskajā saziņā uzņēmējdarbības vidē, par starpniekvalodām plaši tiek lietotas arī citas valodas. Izpētes rezultāti liecina, ka, veidojot veiksmīgas darījumu attiecības, vajag vairākas citas valodas. Par svarīgākajām, ieskaitot tādas Eiropā izplatītākās valodas kā vācu, franču un spāņu, aizvien biežāk tiek minētas arī citas pasaulē lielākās valodas, piemēram, ķīniešu, arābu un krievu.

Šis pētījums veidos pamatu, uz kā balstīsies darbs nākamajā uzņēmējdarbības forumā, kuru Orbans sadarbībā ar Eiropas uzņēmējdarbības aprindām plāno atklāt šogad, lai labāk apzinātu, kāda ir valodu prasmes ietekme ES tirdzniecības un nodarbinātības jomā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu