Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Pērn par ceļu satiksmes negadījumiem, kas pieteikti apdrošināšanas sabiedrībās, izmantojot saskaņotos paziņojumus, izmaksātas OCTA atlīdzības par vairāk nekā 1,9 miljoniem latu. Par to liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotie dati.
2005.gada nogalē (novembrī un decembrī) zaudējumu pieteikumos saskaņoto paziņojumu īpatsvars sasniedza 50% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem. Kā TVNET pastāstīja LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, tie ir visaugstākie rādītāji kopš sistēmas ieviešanas 2004.gada 1.maijā.
"Pateicoties šiem rādītājiem, var apgalvot, ka Latvija salīdzinoši īsā laika posmā ir sasniegusi teicamus rezultātus saskaņoto paziņojumu ieviešanā, jo no visiem ceļu satiksmes negadījumiem avārijas, kuras var reģistrēt ar saskaņoto paziņojumu palīdzību, veido apmēram 50% – 70%. Pārējos gadījumus saskaņotos paziņojumus autovadītājs nemaz nedrīkst izmantot, tā vietā obligāti ir jāizsauc Ceļu policija.
Tomēr jāmin, ka autovadītājiem trūkst zināšanu, kad drīkst un kad nedrīkst izmantot saskaņotos paziņojumus. Tādēļ vairums, iekļūstot maznozīmīgā autoavārijā, kurā nav nodarīts kaitējums trešajām personām un nav cietušo, drošības labad izvēlas izsaukt Ceļu policiju, kas, novērtējot negadījuma apstākļus, aicina autovadītājus aizpildīt saskaņotos paziņojumus. Jāmin, ja uzreiz tiktu izmantoti saskaņotie paziņojumi, ceļu policisti ietaupītu laiku un resursus vēl nenotikušu ceļu satiksmes negadījumu novēršanā," – tā Juris Stengrevics.
"Atsevišķos gadījumos autovadītāji nav pareizi noformējuši saskaņotos paziņojumus. Būtiskais ir uzzīmēt negadījuma shēmu, norādīt apstākļus, kā, kad un kur noticis negadījums, norādīt iesaistītos transportlīdzekļus un, lai SP varētu uzskatīt par dokumentu, obligāts ir abu iesaistīto vadītāju paraksts," norāda J.Stengrevics.
Par saskaņoto paziņojumu izmantošanas praksi ceļu satiksmes negadījumos Latvijā vienkāršota ceļu satiksmes negadījuma noformēšanas kārtība tika ieviesta 2004.gada 1.maijā. Saskaņotais paziņojums vienkāršo ceļu satiksmes negadījuma fiksēšanu un dod iespēju saņemt apdrošināšanas atlīdzību.
Saskaņotie paziņojumi paredzēti maznozīmīgai automašīnu sadursmei, lai ietaupītu ceļu satiksmes negadījuma dalībnieku laiku, gaidot Ceļu policiju, kā arī noformējot attiecīgus dokumentus. Šādā veidā fiksēt ceļu satiksmes negadījumu atļauts noteiktos gadījumos: ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī sadursmē iesaistītajiem transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt. Aizpildīt saskaņoto paziņojumu var tajos gadījumos, ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistīti tikai divi transportlīdzekļi un transportlīdzekļu vadītājiem nav domstarpību par negadījumu apstākļiem.
Aizpildot saskaņoto paziņojumu, paātrinās arī apdrošināšanas atlīdzības saņemšana, jo nav nepieciešama papildu informācijas pieprasīšana no Ceļu policijas par vainīgo personu. Apdrošinātājs, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem un veic atlīdzības izmaksu.
Apdrošināšanas sabiedrību viedoklis "If Latvia" atlīdzību daļas direktors Oskars Hartmanis: "2005.gada rudenī "If Latvia" sāka informatīvu kampaņu par saskaņoto paziņojumu lietošanu. Esam gandarīti, ka aizvien vairāk autovadītāju lieto saskaņotos paziņojumus nelielos satiksmes negadījumos.
Taču diemžēl autovadītāji aizpilda saskaņotos paziņojumus arī gadījumos, kad negadījuma rezultātā ir radušās veselības problēmas vai tiek turpināts ceļš, adekvāti nenovērtējot automašīnas tehnisko stāvokli. Ļoti bieži vainīgā puse neiesniedz savu saskaņotā paziņojuma eksemplāru savam apdrošinātājam un neatrāda transportlīdzekli savam apdrošinātājam. OCTA likums paredz, ka vainīgajam tas ir jādara, vai arī no apdrošinātāja jābūt vēstulei, ka tas nevēlas apskatīt vainīgo transportlīdzekli. Tādēļ aicinām autoīpašniekus jautāt savam apdrošinātājam informāciju par saskaņotā paziņojuma lietošanas gadījumiem, lai pēc negadījuma un pareizi aizpildītu dokumentu iesniegšanas būtu iespēja ātrāk saņemt atlīdzību."
AAS "Balta" projektu vadītājs Agris Āva: "2005.gada beigās jau vairāk nekā 30% AAS "Balta" OCTA apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi tika noformēti, izmantojot saskaņoto paziņojumu. Taču to apstrādē saskārāmies ar virkni grūtību. Galvenā no tām, bieži vien par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu atbildīgā persona, galvenokārt nezināšanas dēļ, neierodas pie sava apdrošinātāja. Taču, lai cietušajai pusei izmaksātu apdrošināšanas atlīdzību, mums ir jāsaņem arī otrs saskaņotā paziņojuma eksemplārs, jāpārliecinās par visiem negadījuma apstākļiem un jāredz otrs negadījumā iesaistītais transporta līdzeklis.
Otra problēma, ar ko "Balta" arvien biežāk saskaramies, ir situācijas, kad saskaņotais paziņojums ir aizpildīts gadījumos, kad atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem to darīt nedrīkstēja. Tie ir gadījumi, kad ir cietušas personas, un gadījumi, kad automobilis ir bojāts tā, ka tas no negadījuma vietas nevarēja vai nedrīkstēja aizbraukt. Šāda veida autovadītāju nezināšana diemžēl aizkavē apdrošināšanas atlīdzību izmaksu cietušajām personām."