Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Košs auglis, kam daudz vārdu

Mandarīns, tanžerīns, klementīns un sazin kā vēl kurā pasaules malā to sauc... Runa ir par vieniem un tiem pašiem augļiem, kuru latīniskais vārds ir Citrus reticulata.

Audzētāji un tirgotāji tropu un subtropu rajonos izdomā savai produkcijai arvien jaunus skanīgus nosaukumus, bet mums, pircējiem ziemeļniekiem, tā arī nekļūst skaidrs, vai uz kārbām un uzlīmēm lasāms sugas, šķirnes, preču zīmes nosaukums vai audzētāja uzvārds. Taču mandarīni paliek mandarīni, tā tos saucam ne tikai mēs, bet arī francūži, vācieši, itālieši, krievi, bulgāri un daudzas citas tautas. Kompetenti ļaudis uzskata, ka tieši šis ir vispareizākais vārds pasaulē lielākajai ēdamo citrusaugļu grupai.

Ēdīsim čakli

Mandarīni jāsaēdas, pirms ziema galā. Diemžēl, bet varbūt par laimi – tos nevar uzglabāt tik ilgi kā ābolus, greipfrūtus vai melones, kuri lielveikalos izskatās vienādi ziemā un vasarā. Mandarīni tirdzniecības vietās parādās rudenī, piedāvājums sasniedz maksimumu ap Ziemassvētkiem, bet vēlīnās šķirnes beidz nest augļus martā. Pasaulē lielākās mandarīnu ražotājas ir Spānija, Japāna, Ķīna, Brazīlija, Koreja, Itālija, ASV, Maroka. Lai gan mandarīns ir viens no salcietīgākajiem citrusaugiem, vislabāk tam patīk augt subtropu klimatā, tur augļiem ir visaugstākā kvalitāte un skaistākā krāsa. Kociņi ir ražīgi, pirmie mandarīni ienākas jau 3–5 gadus pēc iestādīšanas dārzā.

Cik mandarīnā ir sēkliņu?

Lielākais sēkliņu skaits, kas var būt vienā mandarīnā, esot 59, bet ir sastopami arī bezsēklu mandarīni. Ir tādas šķirnes, kurām nav nepieciešama bišu apputeksnēšana, un tādas, kuras bez bitēm nevar pastāvēt. Piemēram, Dancy tanžerīniem vajag daudz bišu un piedevām vēl līdzās citu mandarīnu šķirni, lai notiktu apputeksnēšana. Savukārt klementīniem bites nav nepieciešamas, tās atnes putekšņus no citiem citrusaugiem un rezultātā rodas augļi ar sēkliņām, kas nav pa prātam ne audzētājiem, ne pircējiem. Pērn lielākie Amerikas citrusu audzētāji šā iemesla dēļ pat grasījušies sūdzēt biškopjus tiesā.

Ko pagatavot no mandarīniem

• Mandarīnu salāti. Pagatavo mērci no 4 ēdamkarotēm augu eļļas, 3 ēdamkarotēm apelsīnu sulas, 2 ēdamkarotēm vīna etiķa, viena kapāta baltā sīpola un nedaudz sāls. Salātu traukā liek sauju kressalātu un ripiņās sagrieztu nelielu sarkano sīpolu, uzlej nedaudz mērces, sajauc un atstāj ievilkties stundu. Pēc tam sadala šķēlītēs 3 lielus mandarīnus, kārto tās gar salātu trauka malām, pa vidu uzkaisa pusglāzi rīvēta cietā siera, pārlej ar atlikušo mērci.

• Mandarīnu un vistas salāti. Sev tīkamās proporcijās sajauc mandarīnu šķēlītes, kubiņos sagrieztu vārītu vai kūpinātu vistas fileju, strēmelēs sagrieztas seleriju saknes, atdzesētus vārītus makaronus un kapātus pistāciju riekstus. Pagatavo mērci no jogurta, kam pievieno nedaudz medus, sinepju un magoņu sēkliņu. Traukā liek lielu zaļo salātu lapu, virsū – sagatavotos salātus, pārlej ar mērci un viegli sajauc, uzkaisa zaļumus.

• Mandarīnu un garneļu salāti. Sešus mandarīnus nomizo un sadala šķēlītēs, pievieno 150 g vārītu lobīto garneļu, sarīvētu ābolu un sarīvētu selerijas sakni, visu sajauc ar majonēzi, uzkaisa pētersīļu zaļumus.

• Cepta zivs ar mandarīniem. Lielu veselu zivs fileju apslacina ar citronu sulu, uzkaisa sāli un piparus un cep uz pannas olīvu eļļā. Uzmanīgi pārliek sautējamā traukā, pārlej ar skābu krējumu, virsū sakārto mandarīnu šķēlītes, uzkaisa nedaudz rīvēta siera un liek cepeškrāsnī, kur cep aptuveni 20 minūtes. Pasniedz ar sautētiem dārzeņiem vai vārītiem rīsiem.

• Mandarīnu fondī. Kausētai šokolādei pievieno svaigi spiestu mandarīnu sulu un norīvētu oranžo virsmiziņu, samaisa. Masā apmērcē banānu šķēlītes un cepumus.

• Karameļu mandarīni. Citronam noloba dzelteno miziņu, sagriež strēmelītēs, uzvāra katliņā ar ūdeni un vāra 10 minūtes, izkāš caur sietu, miziņas saglabā. Katliņā lej 300 ml iegūtā novārījuma, pievieno 200 g cukura un maisot vāra, līdz izveidojas biezs un gaiši brūns sīrups, tad pielej 275 ml ūdens un ēdamkaroti svaigi spiestas citronu sulas, samaisa. Nomizo 10 vidēji lielus mandarīnus, saliek dziļā traukā, pārlej ar sagatavoto šķidrumu. Ļauj atdzist, laiku pa laikam mandarīnus apgrozot. Tos liek saldēdiena trauciņos, uzkaisa kapātus riekstus un pāri palikušās citronu mizas strēmelītes.

• Mandarīni vīnā. 2 mandarīnus sagriež apaļās ripiņās, pārkaisa ar 2 tējkarotēm pūdercukura un pārlej ar ēdamkaroti muskata vīna.

• Mandarīnu iesmiņi ar medus mērci. Uz maziem virtuves iesmiņiem saver mandarīnu šķēlītes, ja vēlas, pievieno arī citu augļu gabaliņus. Uz lēnas uguns pasilda šķidru medu, kas sajaukts ar apelsīnu sulu. Mērci lej lēzenos ievārījuma trauciņos, virsū izkārto iesmiņus ar augļiem.

***

Mandarīni un to hibrīdi

Tanžerīni – īpaša mandarīnu šķirņu grupa, oranžsarkani, aromātiski, parasti viegli mizojami, ar grubuļainu miziņu. Amerikā tā bieži vien sauc visus mandarīnus. Nosaukums tanžerīns pirmoreiz rakstos minēts 1710. gadā, tas nāk no Marokas ostas pilsētas Tanžeras, jo tieši no turienes mandarīni tika eksportēti uz Eiropu. Medus tanžerīni izceļas ar savu saldumu, bet pirmie Ziemeļamerikā ienākas Fērčailda tanžerīni, kurus reizēm mēdz pārdot ar kātiņiem un lapiņām. Senāk vispopulārākie Amerikā bija viegli mizojamie Dancy tanžerīni, kurus bērni parasti atrada Ziemassvētku dāvanu zeķēs, bet mode arī šajā ziņā ir mainījusies.

Klementīni – būtībā tie paši mandarīni, kas cēlušies visu mandarīnu dzimtenē Ķīnā, Kantonas provincē. Vēlāk izplatījušies uz rietumiem, arābi tos saukuši par kalamintina, tā arī varētu būt radies nosaukums. Vēl populārāks ir uzskats, ka klementīni 1902. gadā nosaukti par godu tēvam Klementam Rodjē, kurš Alžīrijā vadījis bāreņu namu un tā dārzā atklājis nejauši radušos citrusaugu hibrīdu. Vispār daudzas citrusaugu šķirnes ir radušās spontānu mutāciju dēļ.

Vidusjūras jeb vītollapu

mandarīni – aug Vidusjūras reģionā; kokiem raksturīgas garenas, šauras lapiņas un nokareni zari.

Satsumas – tradicionāli Japānas mandarīni, saldi, ar plānu, ādainu miziņu, kurā izceļas kārpiņas. Salcietīgi, taču viegli ievainojami.

Karaliskie mandarīni – cēlušies no Indoķīnā izplatīta mandarīnu paveida, uz tā bāzes tapušas vairākas vēlīnās komercšķirnes ar lieliem augļiem.

Tangori – mandarīnu un apelsīnu hibrīds, saukti arī par tempļa apelsīniem. Plāna miziņa, gaiši oranžs mīkstums, aromātiski un nedaudz sīvi.

Rangpuri jeb lemandarīni – mandarīnu un citronu krustojums, skābi augļi ar oranžu mizu.

Tangelo – mandarīnu un greipfrūtu krustojums. Viens no mums pazīstamajiem tangelo veidiem ir mineola, kas radusies, krustojot Dancy šķirnes tanžerīnus un Duncan greipfrūtus. Sarkani oranžs, ļoti sulīgs auglis ar snuķīti.

Tantangelo – mandarīnu un tangelo krustojums.

***

DER ZINĀT

• Vienā vidēji lielā mandarīnā, kas sver ap 80 g, ir aptuveni 70 g ūdens, 40 kcal, 8–12 g ogļhidrātu, 1,5 g balastvielu, ap 30 mg kalcija, 10 mg magnija, 140 mg kālija, ap 20 mg C vitamīna. Mandarīni satur arī B grupas vitamīnus, A, E, K vitamīnus u.c.

• Oranžā mandarīnu virsmiziņa ir aromātiska, tāpēc to var uzmanīgi nolobīt un izmantot dažādu ēdienu garšas uzlabošanai.

• Cilvēkam, kurš cieš no pārmērīgas apetītes, pirms ēšanas iesaka lēni nomizot mandarīnu, ieelpojot tā smaržu, tad augli nesteidzoties apēst. Tā būšot vieglāk kontrolēt savu negausību.

• Saskaņā ar ķīniešu tradīciju dāvanā pasniegts mandarīns ar kātiņu un lapiņu nozīmē labklājības un veiksmes vēlējumu.

• Reizēm var dzert svaigi spiestu mandarīnu sulu, bet labāk apēst augļus veselus, jo tie ir labs balstvielu avots.

• Mandarīnu ēteriskā eļļa, kas iegūta no virsmiziņas, iedarbojas atsvaidzinoši un palīdz pret bezmiegu.

• Cilvēkiem ar kūtru zarnu trakta darbību mandarīni veicina peristaltiku.

• Pievienojot mandarīnu šķēlītes ēdieniem, pārliecinieties, vai tajās nav sēkliņu.

Uz augšu
Back