Noslēdzot robežlīgumu ar Krieviju, Latvijai radīsies iespēja stiprināt attīstību ilgtermiņā, šodien intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).
Kalvītis: Piedāvātais robežlīguma projekts stiprinās Latvijas attīstību (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sakārtota robeža ar Krieviju stiprinās arī Latvijas ekonomisko izaugsmi un pavērs jaunus tirgus.
Komentējot Latvijas ieguvumus no robežlīguma parakstīšanas, Kalvītis norādīja, ka tiks stiprināta valstu robeža, ko turpmāk neviens vairs nevarēs apšaubīt.
Pēc premjera domām, šis laiks ir piemērotākais, kad Krievijai piedāvāt noslēgt robežlīgumu. Procesi šajā valstī un gaidāmais priekšvēlēšanu laiks esot izdevīgākais, kad varētu sakārtot abu valstu robežu.
Jau ziņojām, ka Kalvītis lūgs Saeimas Ārlietu komisiju, lai tā sagatavotu likumprojektu, kas pilnvarotu Ministru kabinetu parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu, žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja Kalvītis.
Jau ziņots, ka šodien Saeimas Ārlietu komisija atbalstīja valdības sagatavotā likumprojekta iesniegšanu Saeimā, kas pilnvaro Ministru kabinetu parakstīt 1997.gadā 7.augustā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu.
Kalvīša skatījumā valsts tiesiskā nepārtrauktība tiks nodrošināta, atsaucoties uz 1991.gada 21.augustā pieņemto konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", uz kuru, atzīstot Latvijas neatkarību, 1991.gada 28.augustā atsaucās Krievija.
Likumā norādīts, ka tas pieņemts, "apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990.gada 4.maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", 1991.gada 3.marta Latvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991.gada 19.augustā PSRS valsts apvērsuma rezultātā ir beigušas pastāvēt PSRS konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas un nav iespējams realizēt 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 9.punktu par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu sarunu ceļā".
Likumā noteikts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922.gada 15.februāra Satversme. "Līdz okupācijas un aneksijas likvidēšanai un Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā pilnībā realizē Latvijas Republikas Augstākā padome. Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā tikai tās augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi," teikts likumā.
Būtiski, ka likumā ir atsauce uz 4.maija deklarāciju, kurā savukārt ir atsauce uz 1920.gada Latvijas un Krievijas miera līgumu, ko uzskata par būtisku Latvijas tiesiskās pēctecības saglabāšanas garantiju, uzsvēra politiķi.