Vingrojumi pašiem mazākajiem

Kas ir hendlings

Līdz trīs mēnešu vecumam zīdaiņa poza var būt asimetriska, jo to nosaka jaundzimušo refleksi. Taču, jo ātrāk izdodas asimetriju novērst, jo labāk. Šajā periodā vēl nav runa par vingrošanu, bet jau tūlīt pēc piedzimšanas vajadzētu doties ar bērnu pie fizioterapeita, lai apgūtu hendlingu – pareizu zīdaiņa aprūpi, kas veicina viņa fizisko un līdz ar to arī garīgo attīstību. «Vecākiem jāsaprot, cik daudz ir atkarīgs no tā, vai viņi prot bērnu pareizi paņemt rokās, nest, ģērbt un veikt citas ikdienišķas darbības,» saka Ilze Kalvišķe, «jo, nepareizi ar zīdaini apejoties, var vēl vairāk pastiprināt muskuļu disbalansu. Ar to saistītās problēmas nekur nepazūd, tās vēlāk izpaužas dažādos stājas defektos.» Ar hendlinga pamatprincipiem nodarbībās iepazīstas arī topošās māmiņas, izmēģinot aprūpes paņēmienus ar lellēm, tomēr daudzas atzīst, ka patiesa izpratne nāk tikai tad, kad bērns piedzimis. Hendlings ir viegli apgūstams un vajadzīgs visiem, kas iesaistīti mazuļa aprūpē.

Maksimāli jāļauj kustēties

Kad bērns sāk velties, jāseko, lai to darīt netraucētu apģērbs un pamperi. Mainot autiņbiksītes, zīdaini vajadzētu atstāt uz laiku bez drēbēm, lai viņš var brīvi izkustēties. Parasti tas bērnam sagādā acīmredzamu prieku.

Kustību aktivitāti ierobežo arī tas, ka mazuli vienkārši atstāj gultiņā, kurā ir mīksts matracis un nepietiek vietas, kur velties un mācīties rāpot. Tāpēc vislabāk ir nolikt viņu uz grīdas, paklājot apakšā sedziņu.

Bērnam, kurš iemācījies staigāt, tas jāļauj pēc patikas, nevar viņu visu laiku vadāt ratiņos vai nēsāt autosēdeklītī. Ja bērns ir kūtrs gājējs un tā vien skatās uz ratiņu pusi, jācenšas veicināt, lai viņš staigā vairāk.

Nodrošinot bērnam kustību brīvību un piemērotas rotaļlietas, mēs ļaujam viņam attīstīt koordināciju un precīzās kustības. Ja bērnam ir pietiekams stimuls kaut ko darīt, viņš to sāks, kad pienāks laiks.

Nesalīdziniet bērnus

Katram mazam cilvēciņam ir savas attīstības īpatnības, un tāpēc nav jēgas salīdzināt: lūk, Jānītis jau sēž, bet mūsu Anniņa – nekā. «Agrāk tāda tendence bija izteiktāka, tagad katrs bērns vairāk tiek uztverts kā individualitāte,» stāsta I. Kalvišķe. Jāsatraucas ir tikai par nopietnām attīstības novirzēm, taču tās konstatēs ārsts, kurš seko bērna attīstībai. Reizēm vecāki bažījās par to, ka mazais nerāpo vai salīdzinoši vēlāk sāk sēdēt. Te der noskaidrot, kā viņi paši attīstījušies agrīnā bērnībā – varbūt bērns vienkārši pārņēmis vecāku īpatnības.

Pošoties uz nodarbību

Pieredze rāda, ka vislabāk vingrošana sokas rīta pusē, laika intervālā no deviņiem līdz diviem, jo tad bērni ir aktīvāki, labā noskaņojumā, nav vēl paguvuši nogurt. Pēc vingrošanas mazuļi labāk ēd un kārtīgi guļ. Sākumā pēc nodarbības viņi pat var izlaist ēdienreizes, bet pēc tam pierod pie slodzes.

I. Kalvišķe atzīst, ka lielākoties fizioterapeitam ar zīdaini izdodas nodibināt labu kontaktu. Iepazīstot bērnu, ar viņu runājot un vērojot reakcijas, mazulis jau pats parāda, ko viņš grib un kas viņam nepatīk. Visvieglāk kontaktu var izveidot ar 3–4 mēnešus vecu bērnu. Ja nodarbības sāk apmeklēt šajā vecumā, bērns pierod pie fizioterapeita, pazīst viņu un pieņem. 7–8 mēnešu vecumā mazulis sāk šķirot cilvēkus un pret svešiem vairs nav tik labvēlīgs.

Dažiem bērniem tomēr vingrošana neiepatīkas un viņi ikreiz raud. Ja vien vingrošana viņiem nav vajadzīga ārstnieciskos nolūkos, tad varbūt labāk no tās atteikties. Bet, ja veselības problēmu dēļ vingrošana tomēr ir vajadzīga, tad jāmēģina atrast kompromiss, lai bērns ar notiekošo samierinātos.

Vingrošanu var lietot arī kompleksā ar masāžu vai citām metodēm, tas viss jāizlemj individuāli un jādara speciālistu vadībā.

***

IETEIKUMI

Fizioterapeita ieteikumi ikdienā

• Bērnam, kurš pats vēl neprot pagriezties, guļot vajadzētu mainīt pozas. Ja to nedara, tad viena ķermeņa puse ir aktīvāka, otra – mazāk aktīva. Bērns pārmaiņus jāapgulda gan uz viena sāna, gan uz otra un noteikti arī uz vēdera (vislabāk – pirms ēšanas).

• Mazuli aprūpējot, ar viņu ikreiz jāparunā, ļoti svarīgs ir arī acu kontakts, ko vajadzētu uzturēt bieži un ilgstoši. Bērns bieži jāglāsta un jāapmīļo.

• Ķengursoma nav domāta ilgstošai bērna nēsāšanai. Ja nav citas izejas, labāk izmantot nēsājamo lakatu, kur bērns vismaz ir pusguļus pozā, nevis vertikālā.

• Bērnu, kurš pats vēl nesēž, nedrīkst sēdināt, atbalstot spilvenos.

• Ilgstošai lietošanai nav ieteicami arī staigulīši, kuros bērni ir spiesti pasīvi sēdēt vienveidīgā pozā, līdz piekūst. Tajos var atstāt mazuli uz 5–10 minūtēm, ja mammai tobrīd darāms kas svarīgs, bet līdzās nav neviena cita, kurš varētu bērnu pieskatīt.

• Zīdainis, kam nav veselības problēmu, pats vislabāk zinās, kad sākt velties, sēdēt, rāpot un celties kājās, tas viņam nav speciāli jāmāca.

***

PIEREDZE

Ko dod Bobata vingrošana

Nu jau vairāk par pusgadsimtu pasaulē pazīstama zīdaiņu vingrošanas metodika, ko izveidojuši dzīvesbiedri Bobati, fizioterapeite un neirofiziologs. Šī metode ir saudzīga un balstīta uz neirofizioloģiskiem pamatiem – tiek veicinātas tās bērna kustības, kas attiecīgajā vecumā viņa attīstībā ir ieprogrammētas no dabas. Arī hendlings ir daļa no Bobata vingrošanas sistēmas.

Vingrošana zīdainim nepieciešama, lai viņš mācītos just savu ķermeni, līdzsvarotu muskuļu tonusu, novērstu ķermeņa asimetriju un apgūtu daudzveidīgas kustības. Pierādīts, ka bērni, kuri pirmajā dzīves gadā vingro, jūtas drošāk, labāk orientējas telpā un izjūt kustību prieku. Ir gadījumi, kad vingrošana vajadzīga ārstnieciskos nolūkos, ja bērnam ir muskuļu disbalanss, neiroloģiskas problēmas, ja viņš cietis no neliela skābekļa bada grūtniecības laikā vai dzemdībās vai arī pirmajos dzīves mēnešos ticis nepareizi celts, nests, ģērbts.

Vingrošana pie fizioterapeita nāk par labu jebkura bērna attīstībai. Vecāki paši nevar ar zīdainīti precīzi izpildīt šos vingrojumus, jo tam nepieciešamas attiecīgas profesionālas zināšanas un iemaņas, taču fizioterapeits var parādīt, kas jādara ikdienā mājās, lai bērns labāk apgūtu kādu noteiktu kustību.